Pēdējo dienu svēto balsis
Laiks pievērsties ģimenes vēsturei
Vilsona Onga forogrāfija
Būdama divu mazu meitu mamma, es bieži esmu aizbildinājusies, sakot, ka nevaru darīt to, ko vēlos, jo man vienkārši tam nav laika. Tā bija arī ar ģimenes vēstures darbu.
Lai gan es iepriekš biju piedalījusies indeksēšanas darbā, kas bija iepriecinoša Sabata aktivitāte, es atskārtu, ka es aizbildinos, sakot, ka man nav laika vai arī zināšanu, lai pievērstos ģimenes vēstures darbam.
Mana nostāja izmainījās, kad pirms dažiem mēnešiem, kādā rītā, sēdēju templī. Pārskatot mirušo cilvēku vārdus uz tempļa kartiņām un lūdzot par to, lai viņi pieņem par viņiem veiktos tempļa priekšrakstus, es pie sevis nodomāju: „Vai nebūtu jauki, ja tie būtu mani ģimenes locekļi? Es vēlētos izdarīt darbu par viņiem.” Gars man apstiprināja: ja es to vēlos, Tas Kungs man palīdzēs izdarīt manu ģimenes vēstures darbu, ko es varētu veikt tieši Sabata dienā. Viņš var man palīdzēt rast laiku un zināšanas, lai īstenotu Viņa nodomus.
Tajā svētdienā es devos mājās un iegāju FamilySearch.org mājaslapā. Pār maniem vaigiem sāka plūst asaras, redzot savu priekšteču vārdus. Mana saikne ar viņiem kļuva stiprāka. Personīgās fotogrāfijas un dokumenti, ko nesen pievienoja mana vecmāmiņa, vairoja manu mīlestību pret maniem ģimenes locekļiem un padarīja viņus man vēl tuvākus. Es sajutu prieku, iesaistot savu divgadīgo meitu, kura iemācījās atpazīt sava vecvectēva un vecvecvecvecmāmiņas fotogrāfijas, nosaucot viņus vārdā. Es sajutu to, ko prezidents Rasels M. Nelsons, Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidents, aprakstīja: „Sabata diena sniedz brīnišķīgu iespēju stiprināt ģimenes saites. Galu galā Dievs vēlas, lai ikviens no mums, Viņa bērniem, atgrieztos pie Viņa kā svētie, kas saņēmuši tempļa priekšrakstus, ir sasaistīti tur ar savām ģimenēm, senčiem un pēctečiem” („Sabats — svēta prieka diena”, Liahona, 2015. gada maijs, 130. lpp.).
Kopš tā laika es esmu turpinājusi veikt ģimenes vēstures darbu Sabata dienā. Man ir bijusi svētība veikt tempļa darbu par dažiem no maniem mirušajiem ģimenes locekļiem. Īpaša svētība man ir bijusi iespēja mācīties par saviem radiniekiem un veidot arvien ciešākas attiecības ar saviem vecvecākiem, kuri nav no mūsu ticības. Tas ir stiprinājis manu apņemšanos — turēt savas derības un pastāvēt līdz galam, lai es varētu būt spēcīga saikne savā mūžīgajā ģimenē.
Lai gan vēl ir jāpaveic daudz darba, es esmu pateicīga savam Debesu Tēvam, ka Viņš vairoja manas spējas tā, lai es varētu piedalīties Viņa darbā, īpaši Viņa dienā. Sabata diena man, patiesi, ir kļuvusi par svētu prieku.