Mērenas uguns brīnums
Vai tu vēlies to uzreiz, vai arī tu vēlies, lai tas būtu paveikts kārtīgi?
Iztēlojies jaunieti vienu pašu mājās, kuru sāk mākt izsalkums (jā, kaut ko tādu būtu grūti iztēloties, taču pamēģini). Tagad iztēlojies, ka šis jaunietis izlem pirmo reizi patstāvīgi pagatavot grauzdētu siermaizi.1 Iedomājies, ka šī jaunieša vecāki nebija viņam iemācījuši, kā pagatavot grauzdētu siermaizi, un viņš arī nekad nebija uzmanīgi vērojis, kā to dara viņa vecāki.
Teiksim, ka šis jaunietis uzmeklē visas nepieciešamās izejvielas: maizi, nedaudz sviesta, ar ko apziest maizes ārpusi (un mazliet majonēzes, ko pievienot iekšpusē, jo viņš mums ir tāds gudrinieks). Pēc tam viņš uzmeklē pannu un uzliek to uz plīts. (Mēs arī iztēlojamies, ka viņam nav īpaši sviestmaizēm paredzētās pannas vai citas ierīces šī ēdiena pagatavošanai.)
Tagad iedomājies, ka viņam prātā ienāk spoža doma — ideja, kuru tik daudzi cilvēki nebija iedomājušies (jo viņi vienkārši nebija tik gudri): „Ja es uzgriezīšu lielāku liesmu, siermaize būs gatava ātrāk.”
Iztēlojies, kas notiek tālāk. (Vai arī, iespējams, tev nemaz nav jāiztēlojas.)
Viņam sanāks vai nu ideāli kraukšķīga, zeltaini brūngana maize, vai arī ideāli izkusis, staipīgs siers, bet ne abi divi. Visdrīzāk, viņam sanāks maize, kas izskatīsies (un laikam arī garšos) pēc lavas akmens ar nedaudz pakusušu sieru, kas ir tikpat baudāms, kā līdz galam neizstāstīts stāsts.
Viņa problēma, kā tu redzi, bija gan nezināšana (kas ir piedodama), gan nepacietība (kas, lai gan saprotama, tomēr mazāk piedodama). Ja viņš atkārtotu šo kļūdu vēlreiz, tā būtu vēl mazāk piedodama, jo vairs nevarētu vainot nezināšanu, bet tam par iemeslu būtu tikai pacietības trūkums.
Lai izceptu garšīgu siermaizi, viņam būtu jāatklāj mērenas uguns brīnums.
Mērenība nav garlaicība
Mērena uguns uz plīts ir ideāli piemērota kausēta siera pagatavošanai un daudziem citiem ēdieniem, jo tā ļauj ēdienam izcepties, neļaujot apdegt ārpusē. Vienīgais trūkums ir tāds, ka tam ir nepieciešams vairāk laika un uzmanības, kam savukārt ir vajadzīga pacietība.
Tas Kungs ir teicis: „Turpiniet pacietībā, līdz jūs tapsit pilnīgi” (M&D 67:13). Te Viņš runā par tādu pilnību, kas pārspēj ideāli grauzdētas siermaizes pagatavošanu; Viņš vēlas, lai mēs vairāk līdzinātos Viņam. Jēzus Kristus ir galvenais piemērs pacietībai. Un sekošana Viņa piemēram daļēji nozīmē — paplašināt mūsu redzesloku, redzēt lietas ilgtermiņā, ne tikai šobrīd un saskatīt lielo atlīdzību, kas gūstama no pašdisciplīnas, ticības, paklausības, pastāvīgām un konsekventām pūlēm, iecietības un mīlestības, citiem vārdiem sakot, no pacietības.
Saskaņā ar definīciju, pacietība ietver gaidīšanu, kas var izklausīties garlaicīgi, taču, kā mums mācīja prezidents Dīters F. Uhtdorfs, otrais padomnieks Augstākajā prezidijā, pacietība ir kas vairāk par tikai gaidīšanu: „Būt pacietīgam nozīmē — aktīvi gaidīt, pastāvot līdz galam. Tas nozīmē neatkāpšanos no mērķa un aktīvu līdzdalību tajā, ko spējam, — strādāšanu, cerību un ticības izrādīšanu; grūtību panešanu ar apņēmību pat tad, kad mūsu sirds vēlmju piepildīšana tiek aizkavēta. Būt pacietīgam nenozīmē — vienkārši izturēt, tas nozīmē — izturēt teicami!”2
Tas nenozīmē tikai uzlikt siermaizi uz pannas un aizmirst par to; tas nozīmē — to uzmanīt un īstajā laikā apgriezt otrādi.
Tas nenozīmē tikai ātrāk aizvadīt skolas gaitas vai semestri, vai svētdienu baznīcā; tas nozīmē — aktīvi mācīties un pielūgt.
Tas nenozīmē — vienkārši gaidīt, kad tev tiks dāvāta liecība par Mormona Grāmatu, jo tu pēc tās esi lūdzis; tas nozīmē — turpināt lasīt, studēt, apdomāt, lūgt un dzīvot saskaņā ar šīs grāmatas norādījumiem.
Tas nenozīmē — vienkārši neko nedarīt, kad tavi draugi pasmejas par tavu reliģiju; tas nozīmē — lūgt par viņiem un patiesi vēlēties, lai viņu sirdis izmainītos, un par to, ko tu vari darīt, lai tas notiktu.
Tas nenozīmē tikai gaidīt, līdz tev paliks 16 gadu un tu vari doties uz randiņiem; tas nozīmē — mācīties iemīlēt paklausību un censties saprast, kā tu tiksi svētīts, sekojot pravieša padomam.
Samazini uguns liesmu
Pacietība un atturība jeb paškontrole ir „Gara augļu” piemēri (skat. Galatiešiem 5:22–23). Lai gan ir situācijas, kad nepieciešama tūlītēja rīcība vai gatava atbilde (gluži tāpat, kā dažu ēdienu pagatavošanai ir nepieciešama liela uguns liesma), tev vajadzētu censties iegūt lielāku pacietību un paškontroli. Ja tu ievēro, ka tā notiek, tad tas norāda uz to, ka Gars strādā tavā dzīvē.
Mērenas uguns brīnums var tev dāvāt ideāli grauzdētu siermaizi, ceptu gaļu hamburgeram, kas neizskatās pēc hokeja ripas ar rozā vidu, brūngani apceptu ēdienu melnu oglīšu vietā un rīsus, kas ir mīksti un gaisīgi, cietu un grūti sakošļājamu vietā. Bet pacietība parādīsies „darbā līdz galam” (Jēkaba 1:4) tavā dzīvē, palīdzot tev virzīties uz priekšu, lai vairāk līdzinātos Jēzum Kristum, nesot Svētā Gara ietekmi un galu galā vadot uz mūžīgo dzīvi.
Pamanot, ka kaut kas liek tev kļūt nepacietīgam, padomā par grauzdētu siermaizi (vai jebkādu citu ēdienu, ko vari tam pielīdzināt) un par to, ko tu, iespējams, upurē, ļaujot nepacietībai noteikt tavu rīcību. Ja tu pārāk bieži kļūsti nepacietīgs, pievienojies klubiņam, jo mūsu ir daudz. Tu vari nožēlot grēkus un mēģināt atkal sekot Jēzus Kristus paraugam un mācībām. Mēs varam pagatavot vairāk par vienu grauzdētu siermaizi, un nekad nav par vēlu, lai mācītos par pilnību, kas ir iespējama caur pacietību.