Augstākā prezidija vēstījums
Paklausības svētības
Prezidents Tomass S. Monsons
Džima Madsena ilustrācija
Prezidents Tomass S. Monsons ir mācījis, ka „dižākā mācība, ko varam apgūt laicīgajā dzīvē, ir šāda — ja Dievs runā un mēs paklausām, mums vienmēr izrādīsies taisnība”.1
Un mēs tiksim svētīti. Pēdējā vispārējā konferencē prezidents Monsons teica, „ka tad, ja mēs ievērosim baušļus, mūsu dzīves būs laimīgākas, piepildītākas un tajās būs daudz mazāk sarežģījumu. Mums būs vieglāk panest grūtības un tikt galā ar problēmām, un mēs saņemsim [Dieva] apsolītās svētības.”2
Tālāk sniegtajos izvilkumos no Baznīcas prezidenta Monsona mācībām, mums tiks atgādināts, ka paklausība baušļiem ir visdrošākais ceļš uz laimi un mieru.
Ceļojuma vadlīnijas
„Dieva baušļi nav doti, lai ierobežotu mūs vai aizšķērsotu mums ceļu uz laimi. Patiesībā ir gluži pretēji. Tas, kurš mūs radīja un lolo pret mums pilnīgu mīlestību, zina, kā mums jādzīvo, lai iegūtu lielāko laimi, kāda iespējama. Viņš mums ir devis vadlīnijas, kuras, ja vien mēs tās ievērosim, droši vedīs mūs cauri šim, bieži vien tik bīstamajam, laicīgajam ceļojumam. Atcerēsimies populāras garīgās dziesmas vārdus: „Ievēro baušļus! Tad pasargāts būsi, tev sirdī būs miers” [skat. „Ievēro baušļus!” Garīgās dziesmas, nr. 189].”3
Spēks un zināšanas
„Paklausība ir praviešu pazīšanās zīme; tā devusi viņiem spēku un zināšanas laiku laikos. Ir būtiski, lai mēs apzinātos, ka arī mums, tāpat kā viņiem, ir tiesības uz šo spēka un zināšanu avotu. Tas ir brīvi pieejams mums visiem, ja vien mēs paklausām Dieva pavēlēm. …
Mēs varam iegūt zināšanas, pēc kurām tiecamies, atbildes, kuras ilgojamies saņemt, un spēku, kuru vēlamies iegūt, lai spētu tikt galā ar pašreizējām grūtībām šajā sarežģītajā un mainīgajā pasaulē, ja vien labprātīgi paklausām Tā Kunga pavēlēm.”4
Izvēlieties paklausīt
„Visatļautība ir dominējošais tonis mūsdienās. Žurnālos un televīzijas šovos rāda kino un sporta zvaigznes — cilvēkus, kurus daudzi jaunieši vēlas atdarināt, un, lai gan viņi neievēro Dieva likumus un iesaistās grēcīgās darbībās, tas paliek it kā bez redzamām sekām. Neticiet tam! Atmaksas stunda pienāks, un mēs redzēsim medaļas otru pusi. Katrai pelnrušķītei reiz pienāk pusnakts stunda — ja ne šajā dzīvē, tad — pēc tās. Mēs visi reiz piedzīvosim tiesas dienu. … Es lūdzos, lai jūs izvēlētos paklausīt!”5
Prieks un miers
„Dažreiz jums, iespējams, šķiet, ka cilvēkiem pasaulē iet daudz jautrāk nekā jums. Dažiem, iespējams, liekas, ka uzvedības kodekss, ko mēs Baznīcā stingri ievērojam, ir ierobežojošs. Mani brāļi un māsas, es jums tomēr paziņoju, ka nav nekā, kas varētu ienest vairāk prieka mūsu dzīvēs vai vairāk miera mūsu dvēselēs, kā Gars, ko varam sajust, kad mēs sekojam Glābējam un ievērojam baušļus.”6
Esiet taisnīgi
„Es jums liecinu, ka mums apsolītās svētības ir neizmērojamas. Lai arī pār mums var sabiezēt negaisa mākoņi un gāzties lietus, mūsu zināšanas par evaņģēliju un mūsu Debesu Tēva un Glābēja mīlestība mūs mierinās un atbalstīs, un sniegs prieku mūsu sirdīs, ja vien būsim taisnīgi un ievērosim baušļus. Nekas šajā pasaulē nevarēs mūs sakaut.”7
Sekojiet Glābējam
„Kas bija šis Vīrs, kam nav svešas bēdas un kas ir rūdīts ciešanās? Kas ir godības Ķēniņš, šis Pulku Kungs? Viņš ir mūsu Skolotājs. Viņš ir mūsu Glābējs. Viņš ir Dieva Dēls. Viņš ir mūsu pestīšanas Gādnieks. Viņš aicina: „Nāc Man līdzi!” Viņš dod norādījumu: „Ej un dari tu arī tāpat.” Viņš lūdz: „Turiet Manas pavēles.”
„Sekosim Viņam. Līdzināsimies Viņa paraugam. Paklausīsim Viņa vārdiem. To darot, mēs sniegsim Viņam dievišķo pateicības dāvanu.”8