Pēdējo dienu svēto balsis
Lūdzot žēlastību
Stena Felovsa ilustrācija
Braucot uz pilsētu, kas atradās netālu no Igaunijas, es ieraudzīju kādu vīru, kurš lūdza naudu. Brīnumainā kārtā es atpazinu, ka tas bija tas pats vīrietis, kuru biju saticis, kad pirms desmit gadiem kalpoju misijā šajā pilsētā. Tāpat kā toreiz, viņam bija liela soma ar plastmasas pudelēm, lai tās nodotu otrreizējai pārstrādei un tādējādi iegūtu naudu. Es atceros, ka viņš vienmēr lūdza naudas monētas, un, ja tu viņam tās iedevi, viņš prasīja, vai tev nav vēl.
Es biju ļoti pārsteigts, viņu redzot. Un pēc desmit gadiem viņš joprojām bija tāds pats — varbūt nedaudz sirmāks, bet izskatījās, ka viņš visu šo laiku bija dzīvojis tieši tāpat, dienu pēc dienas lūdzot naudu. Es sāku domāt par brīnišķīgajiem 10 gadiem, ko tikmēr biju nodzīvojis es, apprecoties templī, iegūstot izglītību, atrodot labu darbu un baudot teicamu veselību.
Es nospriedu, ka šī, iespējams, būs pēdējā reize, kad es viņu redzu, un man likās, ka man viņam vajadzētu kaut ko iedot. Vienīgā problēma — man bija banknote, kas bija vairāk vērta, nekā es vēlējos viņam dot. Man nepatika, ka man bija jāveic tāda izvēle — nedot neko vai dot vairāk, nekā vēlos. Es nolēmu, ka man tas tāpat neko diži nemainīs, taču viņa dienu padarīs īpašu, tāpēc es viņam to atdevu.
Pēc mazāk nekā divām dienām es nonācu līdzīgā situācijā, taču šoreiz es biju tas, kuram bija jālūdz žēlastība. Es biju sajaucis datumus, lai pieteiktos svarīgai stipendijai. Es domāju, ka esmu tai pieteicies divas nedēļas ātrāk, bet, divreiz pārbaudot datumu, ar šausmām atskārtu, ka esmu to nosūtījis vienu dienu par vēlu.
Stipendijas summa bija tieši simts reizes lielāka par to summu, ko es biju iedevis ubagam, — kāda likteņa ironija! Es lūdzu žēlastību, gan lūdzot Debesu Tēvu, gan sūtot e-pasta vēstuli universitātes amatpersonām. Viņi teica, ka pieņems manu pieteikumu, bet atzīmēja, ka tas ir atsūtīts par vēlu.
Es saņēmu atbildi uz lūgšanu un tiku svētīts, saņemot stipendiju, kas finansiālā ziņā ļoti palīdzēja man un manai sievai. Taču vēl svarīgāk — šī pieredze man deva nozīmīgu mācību: vai mēs visi Dieva priekšā neesam lūdzēji? (Skat. Mosijas 4:19.)