Mazi bērni un Svētais Vakarēdiens
Autors dzīvo Jūtas štatā, ASV.
Mūsu mazie bērni sajuta, ka Svētais Vakarēdiens ir mums svarīgs. Mēs būtu varējuši darīt vairāk, lai palīdzētu viņiem saprast, ka tas ir svarīgi arī viņiem.
Vai jūs kādreiz esat domājuši, kāpēc mēs ļaujam nekristītiem bērniem pieņemt Svēto Vakarēdienu? Vai tikai tāpēc, lai izvairītos no neizbēgama trokšņa un cīniņa, kad viņi vēlas maizes gabaliņu? Vai tikai tāpēc, lai būtu vieglāk izpildīt priekšrakstu? Tikai lai būtu miers?
Es tā nedomāju. Es domāju, ka ir dziļāks iemesls. Es tam ticu tādēļ, ka ticu: kad Jēzus Kristus saka „visi”, Viņš tiešā domā visus. Un, kad viņš uzrunā ļaužu pulku, Viņš nevienu neizslēdz.
Kad augšāmcēlies Glābējs Savai tautai Amerikas kontinentā ieviesa Svēto Vakarēdienu, Viņš uzsvēra, ka šim priekšrakstam ir īpaša nozīme tiem, kas ir kristījušies.1 Vēl vairāk — Viņš pavēlēja Saviem mācekļiem, „lai tie dotu [Svēto Vakarēdienu] ļaužu pulkam”.2 Ļaužu pulkā bija arī „bērniņi”.3
Kad šodien priesterības nesēji izrunā Svētā Vakarēdiena lūgšanu, viņi lūdz Debesu Tēvu svētīt un iesvētīt maizi un ūdeni „visām tām dvēselēm”, kuri to ņem.4 Visām. Katram cilvēkam, kurš to pieņem, tajā skaitā katram mazam bērnam.
Ja, pieņemot maizi un ūdeni, bērni saņem šos simbolus kā svētību savām šķīstajām dvēselēm, ir jābūt veidam, kā palīdzēt viņiem rast nozīmi šim priekšrakstam.
Ar šādu izpratni es atskatos uz laiku, kad mani bērni bija mazi. Mums ar sievu diezgan labi izdevās panākt, lai bērnu būtu klusi Svēta Vakarēdiena pasniegšanas laikā. Es domāju: bērni sajuta, ka šis priekšraksts mums ir svarīgs. Taču mēs varējām darīt vairāk, lai palīdzētu viņiem saprast, ka tas ir svarīgi arī viņiem.
Ko mēs būtu varējuši darīt? Mēs būtu varējuši atcerēties, ka mazi bērni spēj ievērot Svētā Vakarēdiena lūgšanā dotos solījumus. Viņi var saprast sev raksturīgā, spēcīgā veidā, ko nozīmē „vienmēr atcerēties” Jēzu. Viņi var apsolīt „ievērot Viņa baušļus”. Viņi pat var parādīt, ka viņi „vēlas uzņemties Jēzus Kristus Vārdu”, zinot, ka viņiem drīz būs šī privilēģija, kad viņi tiks kristīti un konfirmēti.5
Bet kā ir ar derību atjaunošanu? Baznīcas vadītāji ir mācījuši: kad mēs pieņemam Svēto Vakarēdienu, mēs atjaunojam visas derības, kuras esam noslēguši ar To Kungu.6 Mazi bērni nav noslēguši derības, kuras jāatjauno.
Es atkal domāju par laiku, kad mūsu bērni bija mazi. Mēs nevarējām viņiem palīdzēt atskatīties uz savām derībām, bet mēs būtu varējuši palīdzēt viņiem raudzīties uz priekšu. Es vizualizēju sevi kopā ar mazu dēlu vai meitu Sabata rītā:
„Kad tev būs astoņi gadi,” es saku, „tu tiksi kristīts un saņemsi Svētā Gara dāvanu. Tu noslēgsi derības. Tās derības, kuras tu noslēgsi tad, būs līdzīgas šodienas apsolījumiem, pieņemot Svēto Vakarēdienu.
Kad es šodien pieņemšu Svēto Vakarēdienu, es atjaunošu savas kristību derības, it kā es no jaunu uzņemtos šos apsolījumus. Tu būsi kopā ar mani, bet tu neatjaunosi derības. Tu vēl neesi tās noslēdzis. Tā vietā tu vari vingrināties noslēgt derības. Katru reizi, kad tu pieņem Svēto Vakarēdienu, tu vari sagatavoties kristīties un tapt konfirmēts. Tādējādi tu būsi gatavs, kad sasniegsi astoņu gadu vecumu.
Ja vārds vingrināties šajā gadījumā šķiet nevietā, apdomājiet šādu variantu: piemērotos apstākļos tēvs var palīdzēt saviem bērniem sagatavoties kristīšanas priekšrakstam, parādot viņiem, kā viņi kopā stāvēs ūdenī, un daloties kristīšanas lūgšanas vārdiem. Viņš šajā brīdī neizpilda priekšrakstu. Savā ziņā viņš palīdz saviem bērniem vingrināties. Tādējādi viņi neraizēsies par to, kas notiks, kad viņi ieies kristīšanās ūdeņos. Es ticu, ka mātes un tēvi arī var palīdzēt bērniem vingrināties noslēgt un ievērot kristīšanās derības. Katra Svētā Vakarēdiena sanāksme var būt svēta vingrināšanās sesija maziem bērniem, pieņemot Glābēja Izpirkšanas simbolus.
Un tā es atkal atgriežos pie sava sākotnējā jautājuma. Kāpēc mēs ļaujam nekristītiem bērniem pieņemt Svēto Vakarēdienu? Vai tikai tāpēc, lai „būtu miers”? Protams, nē. Mēs palīdzam mūsu bērniem pieņemt Svēto Vakarēdienu, lai viņi varētu atcerēties Savu Glābēju un gūt Viņa mieru — mieru, kas nav salīdzināms ar pasaules piedāvājumu.7 Mēs palīdzam viņiem sagatavoties saņemt šo mieru arvien lielākā mērā nākotnē, kad viņi noslēgs un turēs derības ar Viņu.