Mīlestība vai iekāre
Ja mēs labāk izpratīsim, ko īsti nozīmē iekāre, mēs varēsim iemācīties, kā no tās izvairīties un kā veikt izvēles, kas mūs tuvinās Svētajam Garam.
Iekāre.
Tas noteikti ir neglīts vārds. Lielākā daļa no mums nevēlas par to domāt, kur nu vēl par to mācīties. Termins ietver sevī amorālu noskaņu, kaut ko ļaunu, vilinošu, taču sliktu.
Tam ir labs iemesls. Ja „visa ļaunuma sakne ir mantas kārība” (1. Timotejam 6:10), tad iekāre noteikti ir tās slepenais sabiedrotais. Tā ir zemiska un degradējoša. Iekāre padara cilvēkus, lietas un pat idejas par objektiem, ko iegūt vai sagrābt, lai apmierinātu alkas. Bet, ja jau mēs to zinām, kāpēc mums ir vēl kaut kas jāmācas par to?
Tāpēc ka, labāk izprotot, kas patiesībā ir iekāre, mēs varam iemācīties, kā ietekmēt savas domas, sajūtas un rīcību, lai mēs varētu izvairīties no iekāres izpausmes un to pārvarēt. Tas mums ļaus veidot tuvākas attiecības ar Svēto Garu, kas attīra mūsu domas un nodomus un mūs stiprina. Un šādi mūsu dzīve būs daudz laimīgāka, mierīgāka un priecīgāka.
Kas ir iekāre?
Mēs parasti domājam, ka iekāre galvenokārt ir nepiedienīga, spēcīga fiziskā pievilcība pret citu cilvēku, taču ir iespējams iekārot jeb tīkot pēc gandrīz jebkā: naudas, mantas, lietām un, protams, citiem cilvēkiem (skat. Svēto Rakstu ceļvedis, „Iekāre”).
Iekāre liek cilvēkam tiekties iegūt kaut ko, kas ir pretrunā ar Dieva gribu. Iekāre ietver visa veida sajūtas vai vēlmes, kas liek cilvēkam koncentrēties uz pasaulīgām mantām vai savtīgām nodarbēm — personīgām interesēm, vēlmēm, aizraušanos un tieksmēm, bet ne uz Dieva pavēļu ievērošanu.
Citiem vārdiem izsakoties, vēlēties to, kas ir pretrunā ar Dieva gribu, vai vēlēties iegūt lietas tādā veidā, kas ir pretrunā ar Viņa gribu, — ir iekāre, un tā noved pie nelaimīga stāvokļa.1
Seksuālās iekāres draudi
Lai gan mēs esam saņēmuši brīdinājumus attiecībā uz iekāri kā par tīkošanu pēc kaut kā vispārējā ziņā, iekāre seksuālā ziņā ir īpaši bīstama. Glābējs ir brīdinājis: „Ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī” (Mateja 5:28).
Senie pravieši ir bieži snieguši brīdinājumus attiecībā uz iekāri šajā ziņā. Viens piemērs tam ir apustuļa Jāņa vārdi: „Jo viss, kas ir pasaulē, — miesas kārība, acu kārība un dzīves lepnība, — tas nav no Tēva, bet ir no pasaules” (1. Jāņa 2:16; skat. arī 17. pants; Romiešiem 13:14; 1. Pētera 2:11).
Un mēs turpinām saņemt šos brīdinājumus mūsdienās.2 Elders Džefrijs R. Holands, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, skaidro: „Kāpēc iekāre ir tāds nāvējošs grēks? Nu, papildus tam, ka tā nodara ļaunumu mūsu dvēselēm, pilnīgi iznīcinot mūsos Garu, es domāju, ka iekāre ir grēks tāpēc, ka tā apgāna cēlākās un svētākās attiecības, kādas Dievs dod mirstībā, — mīlestību, kas vīrietim un sievietei ir vienam pret otru, un pāra vēlmi laist pasaulē bērnus ģimenē, kura ir iecerēta uz mūžīgiem laikiem.”3
Ļaujot iekāres pilnām vēlmēm vairoties, tas ir bijis par iemeslu daudzām grēcīgām rīcībām. Kas aizsākas ar šķietami nevainīgu acu skatu, var pārvērsties par zemisku neuzticību ar visām no tās izrietošajām, postošajām sekām. Tas tāpēc, ka iekāre aizraida Svēto Garu prom un atstāj mūs viegli ievainojumus pret citiem kārdinājumiem un netikumiem, un pretinieka viltībām.
Traģiskās ķēniņa Dāvida izvēles ir bēdīgs piemērs tam, cik spēcīga un nāvējoša šī sajūta var būt. Notika tā, ka Dāvids redzēt Batsebu mazgājamies, un viņš viņu iekāroja. Iekāre pārtapa rīcībā, un viņš lika viņu atvest pie sevis, un viņš gulēja ar viņu. Pēc tam, aplami rīkodamies, kad centās noslēpt savu grēku, Dāvids pavēlēja norīkot Batsebas vīru kaujā, kurā viņš piedzīvotu drošu nāvi (skat. 2. Samuēla 11. nod.). Tā rezultātā Dāvids zaudēja savu paaugstināšanu (skat. M&D 132:38–39).
Dāvida situācija var šķist kā galējība, taču tā noteikti pierāda galveno būtību: iekāre ir spēcīgs kārdinājums. Ja mēs tai padodamies, tā liek mums darīt to, ko neviens cilvēks pie skaidras apziņas nedarītu. Tas, ka tā ir tik viltīga, tik viegli rodas un tik spēcīgi mūs ietekmē, lai mēs novērstos no Svētā Gara un pakļautu savu gribu kaut kam, kas ir aizliegts, padara to vēl bīstamāku. To var „iedarbināt”, skatoties pornogrāfiju, klausoties dziesmas ar piedauzīgiem vārdiem vai nododoties nepiedienīgiem dzimumsakariem. Tajā pat laikā iekāre var likt cilvēkam meklēt pornogrāfiju. Šis apburtais loks ir ārkārtīgi spēcīgs un bīstams.4
Seksuāla rakstura iekāre degradē un vājina visa veida attiecības, pat vienas no svarīgākajām — attiecības ar Dievu. „Un patiesi Es saku jums, kā Es jau teicu iepriekš, tas, kas uzlūko sievieti, to iekārodams, jeb, ja kādi pārkāpj laulību savās sirdīs, viņiem nebūs Gara, bet viņi noliegs ticību un bīsies” (M&D 63:16).
Elders Ričards G. Skots (1928–2015), Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, mācīja: „Seksuālā netikumība rada barjeru Svētā Gara ietekmei — līdz ar visām tā iedvesmojošām, pamācošajām un spēku sniedzošajām spējām. Tā izraisa spēcīgu fizisku un emocionālu stimulāciju. Laika gaitā tā rada neremdināmu tieksmi, kas pārkāpēju vada uz vēl nopietnāku grēku.”5
Kas iekāre nav
Kad esam apskatījuši, kas ir iekāre, ir arī svarīgi saprast, kas iekāre nav, lai mēs būtu piesardzīgi un nenosauktu atbilstošas domas, sajūtas un vēlmes par iekāri. Iekāre ir viens no vēlmju veidiem, bet pastāv arī taisnīgas vēlmes. Piemēram, mēs varam vēlēties labas un atbilstošas lietas, kas palīdzēs paveikt Tā Kunga darbu.
Padomājiet par:
-
vēlmi iegūt naudu. Šī vēlme pati par sevi nav ļauna. Pāvils neteica, ka nauda ir visa ļaunuma sakne. Viņš teica: „Visa ļaunuma sakne ir mantas kārība” (1. Timotejam 6:10; slīpraksts pievienots). Jēkaba mācības sniedz papildu skaidrojumu: „Pirms jūs meklējat bagātības, meklējiet pēc Dieva valstības. Un, kad jūs būsit saņēmuši cerību Kristū, jūs iegūsit bagātības, ja jūs tās meklēsit; un jūs tās meklēsit ar nolūku darīt labu — apģērbt kailo un pabarot izsalkušo, un atbrīvot sagūstīto, un sniegt atbalstu slimajam un nomocītajam” (Jēkaba 2:18–19).
-
piedienīgām seksuālām sajūtām pret savu vīru vai sievu. Šīs Dieva dotās jūtas palīdz stiprināt, vienot un padarīt laulību spēcīgāku. Taču ir iespējams just nepiedienīgas sajūtas pret savu vīru vai sievu. Ja mēs tiecamies gūt piepildījumu tikai sev vai apmierināt tikai savas alkas un sajūtas, mēs varam pakļauties miesaskārīgajām tieksmēm, un tas var nest graujošu ietekmi laulības attiecībās. Piedienīga tiekšanās pēc fiziskās tuvības un tās saglabāšana laulībā galvenokārt ir rodama tad, ja tā izriet no tīra un sirsnīga nodoma.
Svarīgs princips ir tiekties iegūt lietas ar pareizu nolūku — lai celtu Dieva valstību un veicinātu pasaulē labestības pieaugumu. Iekāre gluži pretēji mudina mūs pārkāpt piedienīguma robežas, kur mūsu vēlmes pazemina Dieva lomu, liek uztvert cilvēkus kā objektus un padara priekšmetus, bagātību un pat varu par ļaunumu, kas izkropļo mūsos smalkjūtību un sagrauj attiecības.
Kāpēc mēs bieži pakļaujamies iekārei?
Ņemot vērā, cik postoša un bīstama iekāre ir, kāpēc tā ir tik kārdinoša un bieži sastopama? Kāpēc mēs tik bieži ļaujam tai mūs uzveikt? Pavirši skatoties, var šķist, ka galvenais iekāres cēlonis ir savtība vai paškontroles trūkums. Šie ir veicinošie faktori, taču dziļā iekāres sakne bieži vien ir tukšums. Cilvēki var pakļauties iekārei, cenšoties veltīgi aizpildīt savā dzīvē tukšumu. Iekāre ir maldīga emocija, vājš aizvietotājs īstajai mīlestībai, patiesajām vērtībām un nezūdošai māceklībai.
Pienācīga kontrole pār emocijām savā ziņā ir sirds stāvoklis. „Jo kādas viņa sirds domas, tāds viņš ir” (skat. Sal. pam. 23:7). Uz ko mēs koncentrēsim savas domas un garīgumu, tas ar laiku kļūs par galveno mūsu domu, sajūtu un rīcības avotu. Ikreiz, kad jūtam kārdinājumu — padoties iekārei, mums ir jāaizstāj šis kārdinājums ar kaut ko piedienīgu.
Iekāres pilnas domas var veicināt arī dīkdienība. Kad mums dzīvē ir pārāk daudz brīvā laika, mēs kļūstam daudz uzņēmīgāki pret ļaunuma ietekmi. Aktīvi un ar vēlmi meklējot, kā iesaistīties labās nodarbēs (skat. M&D 58:27), un cenšoties produktīvi izmantot savu laiku, mēs tiksim mazāk pakļauti iekāres pilnām domām un citām negatīvām ietekmēm.
Kā skaidro elders Dalins H. Oukss, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, vēlmes, pie kurām mēs izvēlamies cieši turēties, ietekmē ne tikai mūsu rīcību, bet arī to, par ko galu galā mēs kļūsim: „Vēlmes diktē mūsu prioritātes, prioritātes veido mūsu izvēles, un izvēles nosaka mūsu rīcību. Vēlmes, saskaņā ar kurām mēs rīkojamies, nosaka mūsu sasniegumus — to, kā mēs maināmies un par ko kļūstam.”6
Citiem vārdiem izsakoties, mums ir jāapvalda ne tikai emocijas, kurām mēs ļaujam vaļu, bet arī domas, kas rodas vēl pirms šīm emocijām vai kas tās raisa. Kā to mācīja Alma, ja mūsu domas nav tīras, „mūsu domas arī notiesās mūs” (Alma 12:14).
Pretlīdzeklis: Kristum piemītošā mīlestība
No iekāres var izbēgt. Tā kā Debesu Tēvs mums ir devis rīcības brīvību, mums ir vara pār savām domām, sajūtām un rīcību. Mums nav jānododas iekāres pilnām domām un sajūtām. Kad rodas kārdinājums, mēs varam izvēlēties — neiet šo ceļu.
Kā mēs varam pārvarēt kārdinājumu — izjust iekāri? Mēs sākam ar to, ka veidojam pienācīgas attiecības ar savu Debesu Tēvu un izvēlamies kalpot citiem. Un mēs dzīvojam saskaņā ar mūsu reliģijas ikdienas paradumiem, tai skaitā lūdzam un studējam Svētos Rakstus, šādi ieaicinot savā dzīvē Svēto Garu. Pēdējā slepenā sastāvdaļa ir Kristum piemītošā mīlestība — tīra, sirsnīga, patiesa mīlestība, ar vēlmi celt Dieva valstību un ar aci, vērstu tikai uz Viņa godību. Šāda mīlestība ir iespējama tikai ar Svētā Gara klātbūtni.
Lai atbrīvotos no iekāres, mums ir nepieciešams lūgt Dievu no visas sirds, lai Viņš paņem šīs sajūtas prom un to vietā sniedz žēlsirdības pilnu mīlestību (skat. Moronija 7:48) Tas ir iespējams, gluži tāpat kā caur Jēzus Kristus veiktās Izpirkšanas labvēlību ir iespējams viss, ja vien mēs nožēlojam grēkus.7 Pateicoties Viņam, mēs varam iemācīties mīlēt tā, kā Viņš un Debesu Tēvs mīl mūs.
Kad mēs nepārtraukti koncentrējamies uz mūsu Debesu Tēvu, kad mēs dzīvojam saskaņā ar pirmo un otro no augstākajiem baušļiem — mīlēt Dievu un savus tuvākos kā sevi pašu (skat. Mateja 22:36–39) — un kad mēs darām visu, kas ir mūsu spēkos, lai dzīvotu tā, kā Viņš ir mācījis, tad tīri un patiesi nodomi ietekmē mūsu dzīvi ar aizvien lielāku spēku. Apvienojot savu gribu ar Tēva gribu, mazinās kārdinājumi un iekāres ietekme, ko aizstāj tīrā Kristus mīlestība. Tad mēs tiekam piepildīti ar dievišķo mīlestību, kas aizstāj šīs pasaules pamatvēlmes ar Dieva valstības celšanas krāšņumu.