Līdz mēs atkal tiksimies
Tā Kunga Baznīcas dievišķā vadība
No „He Slumbers Not, nor Sleeps”, Ensign, 1983. g. maijs, 5.–8. lpp. Pieturzīmju un lielo burtu lietojums ir standartizēts.
Dievs auž Savu rakstu pēc Viņa paša diženā zīmējuma.
Mērijas Ouzounianas fotogrāfija, publicēta ar Baznīcas vēstures muzeja atļauju
Ir acīmredzami, ka šī darba organizēšana un vadītāju aicināšana notiek dievišķā vadībā. Visi Augstākie pilnvarotie ir indivīdi, katrs ar savu personību. Ikviens, kurš pilda savus pienākumus, ir ar ļoti dažādu pieredzi un sagatavotību. Kad Baznīcas augstākajās padomēs notiek diskusijas, katrs var paust savus uzskatus. Vērojot šo interesanto procesu darbībā, ir tik aizraujoši būt par liecinieku tam, kā šos vīrus iedvesmo Svētais Gars. Sākotnēji atšķirīgie viedokļi nekad netiek pausti asā veidā, bet pēc laika tie mainās un saplūst vienotā domā. „Mans nams ir kārtības nams,” teica Tas Kungs (skat. M&D 132:8). Redzot, kā šis process notiek, mana ticība pastāvīgi atjaunojas. …
Daži ir noraizējušies tāpēc, ka Baznīcas prezidents vienmēr ir gados vecs vīrs, uz ko es atbildu: „Cik gan tā ir liela svētība!” Evaņģēlija atjaunošanas darbs šajā atklāšanas laikmetā tika aizsākts caur pravieti Džozefu Smitu. Tajā laikā viņš bija jauns un enerģisks vīrietis, kura prāts nepakļāvās sava laika tradīcijām. Viņam bija jauneklīgs prāts, ar kuru Tas Kungs varēja darboties kā ar jaunu, miklu mālu, uzsākot Savu darbu.
Džozefa pēctecis bija samērā jauns, kad viņam nācās uzņemties biedējošu pienākumu — vest visus cilvēkus pāri mežonīgajam apvidum, lai apgūtu jaunu zemi.
Taču mūsu mācības pamati šobrīd ir labi nostiprināti, un mēs kā tauta esam stipri iesakņojušies, vismaz līdz brīdim, kad Tas Kungs sniegs mums norādījumus pārvietoties. Mums nav nepieciešami jauninājumi. Mums ir nepieciešama apņemšanās stingri ievērot dievišķi paustos principus. Mums vajag būt uzticīgiem savam vadītājam, ko ir iecēlis Dievs. Viņš ir mūsu pravietis, mūsu gaišreģis un atklājējs. Mums nekad netiks liegts pravietis, ja vien mēs dzīvosim viņa cienīgi. Viņam nav jābūt jaunam. Viņam ir un būs gados jaunāki vīrieši, kuri ceļos pa pasauli, lai veiktu kalpošanas darbu. Viņš ir prezidējošais augstais priesteris, visu atslēgu un svētās priesterības turētājs un Dieva atklāsmes paudējs Saviem ļaudīm.
Kāds sens sakāmvārds vēsta: „Jaunība ir laiks rīcībai. Vecums — laiks gudrībai.”
Manuprāt, ir ārkārtīgi mierinoši apzināties, ka tuvākajā nākotnē mums būs prezidents, kurš ir disciplinēts, apmācīts un pārbaudīts, kura uzticība darbam un izrādītais godprātīgums mērķa vārdā ir kļuvis stiprāks, pateicoties kalpošanai, kura ticība ir nobriedusi un tuvība ar Dievu ir tikusi lolota daudzu gadu garumā. …
Mums nav jābaidās, ja mēs stingri turamies pie principiem, kas ir saņemti caur atklāsmi.