Kā padarīt Kristu par mūsu dzīves centru

Attēls

holding the Book of Mormon

Jēzus sasniedza pilnīgu vienotību ar Tēvu, pakļaujot Sevi — gan ķermeni, gan garu — Tēva gribai. Atsaucoties uz Savu Tēvu, Jēzus teica: „Kas Viņam labpatīk, to es daru vienmēr” (Jāņa 8:29). Tāpēc, ka tā bija Tēva griba, Jēzus pakļāvās līdz pat nāvei, „un Dēla griba saplūda Tēva gribā” (Mosijas 15:7). Viņa koncentrēšanās uz Tēvu ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Jēzus kalpošanai piemita tāda skaidrība un spēks. Viņam nebija tādu domu, kas varētu novērst Viņa uzmanību.

Tādā pat veidā jūs un es varam nostādīt Kristu savas dzīves centrā un kļūt viens ar Viņu, kā Viņš ir viens ar Tēvu (skat. Jāņa 17:20–23). Mēs varam sākt ar to, ka visu izsvītrojam no savas dzīves saraksta un tad likt visu atpakaļ prioritārā secībā, Glābēju izvirzot centrā. Iesākumā mums vajadzētu iedzīvināt tās lietas, kas palīdz vienmēr Viņu atcerēties, — regulāri lūgt un studēt Svētos Rakstus, dziļdomīgi studēt apustuliskās mācības, katru nedēļu sagatavoties cienīgi pieņemt Svēto Vakarēdienu, pielūgt Dievu svētdienās, kā arī pierakstīt un atcerēties, ko Svētais Gars un personīgā pieredze māca mums par mācekļa gaitām. Varbūt jums ienāks prātā vēl citas lietas, kas attiecas uz jums šajā dzīves posmā. Kad mēs atvēlam pietiekami daudz laika un līdzekļu šiem jautājumiem, pievēršot savu dzīvi Kristum, mēs varam sākt pievienot citus pienākumus un noderīgas lietas, cik vien to atļauj laiks un citi resursi, tādas kā izglītība, ģimenes pienākumi un vaļasprieki. Tādā veidā no mūsu dzīves pašu svarīgāko neizstums tas, kas ir tikai labs, un mazāk vērtīgas lietas ieņems zemāku prioritāti vai pavisam izzudīs.

Lai arī tas varētu nebūt viegli, mēs varam pastāvīgi virzīties uz priekšu ar ticību Tam Kungam. Es varu apliecināt, ka ar laiku pieaugs cilvēka vēlme un spēja vienmēr atcerēties Glābēju un sekot Viņam. Mums vajadzētu pacietīgi strādāt šī mērķa labā un vienmēr lūgt pēc mums nepieciešamās izpratnes un dievišķās palīdzības (skat. 2. Nefija 32:9).