Mācības un Derību 42. nodaļas beigu daļā ir ietverts tā sauktā Baznīcas likuma turpinājums. Tajā ir ietvertas Tā Kunga mācības attiecībā uz nāvi un dziedināšanu. Tā arī satur Tā Kunga pamācību svētajiem par to, kā pienācīgi rīkoties nopietnu grēku un noziegumu gadījumos, kā arī situācijās, kad mūs kāds aizvaino.
Tas Kungs sniedz pamācību attiecībā uz nāvi un dziedināšanu
Vienā rokā paceliet flakonu vai nelielu trauciņu ar iesvētīto olīveļļu, kas domāta svētības došanai slimajiem, otrajā rokā paceliet zāļu pudelīti.
Kādam nolūkam tiek izmantoti šie priekšmeti? Uz kuru no šiem mums vajadzētu paļauties slimošanas laikā?
Kad studenti būs īsumā dalījušies savās domās, aiciniet kādu no viņiem nolasīt Mācības un Derību 42:43–44. Palūdziet audzēkņiem sameklēt Tā Kunga norādījumus — uz ko mums vajadzētu paļauties slimošanas laikā. Lai palīdzētu studentiem saprast šos pantus, būtu lietderīgi paskaidrot, ka augi un viegls ēdiens, kas minēts 43. pantā, attiecas uz medicīnisko ārstēšanu, kādu parasti pielietoja laikā, kad šī atklāsme tika dota.
Aiciniet kādu studentu izlasīt, ko teica elders Dalins H. Oukss no Divpadsmit apustuļu kvoruma. Palūdziet pārējiem audzēkņiem ieklausīties, kā tiek īstenota dziedināšana caur ticību un medicīnisko ārstēšanu.
Attēls
Elders Dalins H. Oukss
„Pēdējo dienu svētie tic, ka ir jāizmanto labākās pieejamās zinātniskās atziņas un metodes. Mēs ievērojam veselīgas ēšanas principus, nodarbojamies ar fiziskām aktivitātēm un ievērojam citus principus, kas palīdz saglabāt labu veselību, kā arī vēršamies pie ārstiem un ķirurgiem, lai atjaunotu veselību.
Medicīnas zinātnes izmantošana nav pretrunā ar mūsu ticības lūgšanām vai mūsu paļaušanos uz priesterības svētībām. …
Protams, ka mēs negaidām, līdz visas citas metodes tiktu izmantotas, pirms sākam lūgt ticībā vai arī sniedzam priesterības svētību. Ārkārtas gadījumos vispirms ir lūgšanas un svētības. Visbiežāk mēs izmantojam visas šīs iespējas vienlaicīgi („Slimo dziedināšana”, Ensign vai Liahona, 2010. g. maijs, 47).
Kādēļ, jūsuprāt, mums ir svarīgi lūgt un saņemt priesterības svētības līdz ar medicīnisko ārstēšanu, lai izārstētos slimības laikā?
Saskaņā ar 44. pantu, vai visi slimie cilvēki, saņemot priesterības svētību, tiks dziedināti?
Pastāstiet studentiem, ka Tas Kungs paskaidroja, kādēļ daži cilvēki, saņemot priesterības svētību, varētu arī neatveseļoties. Aiciniet kādu no viņiem nolasīt Mācības un Derību 42:48. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kāds princips nosaka, kurš cilvēks tiks svētīts priesterības svētības rezultātā un kurš — ne.
Saskaņā ar 48. pantu, kāds galvenais faktors nosaka priesterības svētības iznākumu? (Uzklausot studentu atbildes, paskaidrojiet, ka „nav nolemts nāvei” nozīmē, ka nāve vai dziedināšana notiks saskaņā ar nolikto laiku, gudrību un gribu.)
Kādēļ visi, kas tic Jēzum Kristum, netiks dziedināti?
Kāpēc ir svarīgi iemantot ticību Dieva gribai un Viņa noteiktajam laikam attiecībā uz katru no mums?
Aiciniet studentus atpazīt principu, ko mēs varam mācīties no Mācības un Derību 42:48 par dziedināšanu no mūsu vājībām. Studentu atbildēm būtu jāpauž šāds princips: Ja mums ir ticība Jēzum Kristum, mēs varam tikt dziedināti saskaņā ar Viņa gribu. Jūs varat ieteikt studentiem atzīmēt vārdus vai frāzes 48. pantā, kas māca šo principu.
Lai palīdzētu studentiem saprast, ka mūsu ticībai ir jābalstās uz Jēzu Kristu, ne uz mums vēlamo iznākumu, palūdziet kādu studentu nolasīt, ko teica elders Dalins H. Oukss no Divpadsmit apustuļu kvoruma. Aiciniet pārējos audzēkņus ieklausīties, kāpēc ir svarīgi, lai mūsu ticība balstītos uz Jēzu Kristu.
Attēls
Elders Dalins H. Oukss
„Būdami Dieva bērni, zinot Viņa lielo mīlestību un Viņa pilnīgās zināšanas par to, kas ir vislabākais mūsu mūžīgajai labklājībai, mēs uzticamies Viņam. Pirmais evaņģēlija princips ir ticība Tam Kungam, Jēzum Kristum, un ticība nozīmē paļaušanos. Es sajutu šo paļaušanos runā, ko mans brālēns teica kādas pusaudžu meitenes bērēs, kas bija nomirusi no smagas slimības. Viņš teica šādus vārdus, kas vispirms mani pārsteidza un tad iedvesmoja: „Es zinu, ka tā bija Tā Kunga griba, ka viņa nomira. Viņai bija laba medicīniskā aprūpe. Viņa saņēma priesterības svētības. Viņas vārds bija lūgšanu sarakstā templī. Simtiem lūgšanu tika teiktas par viņas atveseļošanos. Un es zinu, ka šajā ģimenē ir pietiekami ticības, lai viņa tiktu dziedināta, ja vien tā nebūtu bijusi Tā Kunga griba — paņemt viņu mājās šajā laikā.” Es sajutu tādu pašu paļāvību vārdos, ko teica kādas citas lieliskas meitenes tēvs, kuras dzīvību bija paņēmis vēzis viņas pusaudžu gados. Viņš paziņoja: „Mūsu ģimenes ticība ir Jēzū Kristū, un tā nav atkarīga no laicīgā iznākuma.” Man šīs mācības izklausās patiesas. Mēs darām visu, ko mēs varam, lai dziedinātu mums mīļu cilvēku, un tad attiecībā uz iznākumu mēs uzticamies Tam Kungam” („Slimo dziedināšana”, 50).
Kā eldera Ouksa runā minētie cilvēki pielietoja ticību Jēzum Kristum?
Dažreiz mums ir nepieciešama lielāka ticība, kad mēs noskatāmies, kā mums tuvs cilvēks mirst vai pārcieš ilgstošu slimošanu, nekā tad, kad mēs redzam, ka viņi dzīvo vai tiek dziedināti. Kāpēc, jūsuprāt, tas tā ir?
Kāpēc, jūsuprāt, ir svarīgi pielietot ticību Jēzum Kristum, pat ja mēs varētu nesagaidīt cerēto iznākumu?
Pajautājiet studentiem, vai viņi pazīst kādu, kurš nomira par spīti pareizai medicīniskai ārstēšanai un centieniem tapt dziedinātam caur lūgšanām un priesterības svētībām. (Esiet īpaši iejūtīgi pret to studentu sajūtām, kas, iespējams, ir pieredzējuši šo situāciju.) Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 42:45-47. Palūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot vārdus un frāzes, kas varētu sniegt mierinājumu kādam, kurš ir piedzīvojis tuva cilvēka nāvi.
45. pantā mēs lasām, ka mēs noteikti sērosim par to cilvēku nāvi, kurus mīlam. Kāda 46. pantā minētā mācība var sniegt mierinājumu tiem, kas sēro par tuvu cilvēku nāvi? (Studenti var to formulēt dažādi, taču viņiem būtu jāatklāj šāda patiesa atziņa: Nāve ir salda tiem, kas mirst Tai Kungā.)
Ko, jūsuprāt, nozīmē — mirt Tai Kungā?
Ko, jūsuprāt, nozīmē, ka nāve būs „salda” tiem, kas mirs Tai Kungā? (Jūs varētu paskaidrot: lai gan uzticīgs cilvēks, kurš mirst, iespējams, cieš no sāpēm, šis solījums attiecas uz mieru un atpūtu, ko viņš vai viņa iegūs garu pasaulē.)
Aiciniet studentus apdomāt, vai viņi savu dzīvi aizvada tā, ka nāve viņiem būtu „salda”, ja to nāktos piedzīvot šodien. (Jūs varētu aicināt studentus uzrakstīt savas domas pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās.)
Tas Kungs apsola atklāt papildus Svētos Rakstus un zināšanas tiem, kas lūdz
Sniedziet Mācības un Derību 42:56–58 kopsavilkumu, paskaidrojot, ka šie panti attiecas uz Džozefa Smita Bībeles tulkojumu. Tas Kungs pavēstīja svētajiem, ka Džozefa Smita Tulkojums ir jāmāca visiem cilvēkiem. Sniedziet Mācības un Derību 42:59–69 kopsavilkumu, paskaidrojot, ka šie panti ietver Tā Kunga norādes Džozefam Smitam un pārējiem Baznīcas vadītājiem par to, kad un kam viņiem ir jāsludina evaņģēlijs. Tas Kungs pamāca viņus dzīvot saskaņā ar dotajiem likumiem, un Viņš paskaidro, ka viņi saņems tālākos norādījumus, kas palīdzēs nodibināt Baznīcu un sagatavos svētos dzīvei nākotnes Jaunajā Jeruzālemē. Tas Kungs arī mācīja principus, uz kuru pamata viņi varētu turpināt saņemt dievišķās atklāsmes. Sniedziet Mācības un Derību 42:70–73 kopsavilkumu, paskaidrojot, ka saskaņā ar ziedošanās likumu tiem, kas kalpoja Baznīcā pilnu laiku vai tikai daļēju, tika piešķirts finansiāls atbalsts.
Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt Mācības un Derību 42:61, 69, meklējot principus, kas attiecas uz atklāsmes saņemšanu. Studentu atbildes varētu būt šādas:
Ja mēs lūgsim, Tas Kungs sniegs mums zināšanas, kas nesīs mieru, prieku un mūžīgo dzīvi.
Ja mēs lūgsim pēc gudrības, Tas Kungs to mums devīgi dos.
Kādas svētības mēs saņemsim, ja uzcītīgi lūgsim Tam Kungam pēc atklāsmes?
Dalieties savā liecībā, ka mūsu Baznīcas vadītāji vada un virza mūs, balstoties uz mūsdienu atklāsmēm.
Priesterības vadītāji saņem norādījumus, kā rīkoties ar tiem Baznīcas locekļiem, kas nopietni sagrēko.
Paskaidrojiet, ka Mācībā un Derībās 42:74–87 Tas Kungs raksturoja dažus likumus, kas nosaka Baznīcas disciplīnu. Viņš sniedza īpašus norādījumus priesterības vadītājiem par to, kā palīdzēt tiem, kas ir nopietni grēkojuši — veikuši seksuāla rakstura grēkus, zaguši, melojuši vai pastrādājuši „jebkādu nekrietnību” (M&D 42:87).
Tas Kungs sniedz svētajiem norādījumus par to, kā tikt galā ar personiskiem aizvainojumiem
Kad jūs esat redzējuši, kad kādu cilvēku aizvaino kāda cita vārdi vai rīcība? Vai jūs kādreiz ir sāpinājuši vai aizvainojuši kāda cilvēka vārdi vai rīcība?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 42:88–89. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot Tā Kunga norādījumus par to, kā mums ir jārīkojas, ja mūs kāds aizvaino.
Kas mums ir jādara, ja kāds mūs ir aizvainojis? (Jāizlīgst ar šo cilvēku privātos apstākļos. Jūs varētu paskaidrot, ka vārds izlīgt nozīmē — atrisināt domstarpības un atjaunot saticību.)
Kāpēc, jūsuprāt, šāda pieeja varētu būt noderīga?
Tāfeles vienā malā uzrakstiet šādus nepabeigtos izteikumus:
Par aizvainojumiem, kas izteikti privāti, ir …
Par aizvainojumiem, kas izteikti publiski, ir …
Tāfeles otrā malā uzrakstiet iepriekšējo izteikumu beigas:
… jāizlīgst privātos apstākļos.
… jāizlīgst publiski.
Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt Mācības un Derību 42:90–93 un savienot nepabeigto izteikumu sākumu ar atbilstošām beigām. (Par aizvainojumiem, kas izteikti privāti, ir jāizlīgst privātos apstākļos. Par aizvainojumiem, kas izteikti publiski, ir jāizlīgst publiski.)
Kādēļ, jūsuprāt, nebūtu piemēroti izlīgt par privāti izteiktiem aizvainojumiem publiski?
Kādēļ, jūsuprāt, dažreiz būtu lietderīgi izlīgt par publiski izteiktiem aizvainojumiem publiski?
Lūdziet studentiem padomāt par situācijām, kurās atspoguļojas gan pareiza, gan nepareiza šī patiesā principa pielietojums. Aiciniet dažus studentus dalīties savās idejās. (Kad studenti dalās savās idejās, uzsveriet, ka izlīgšana pēc aizvainojumiem Tā Kunga veidā ietver grēku nožēlošanu un piedošanu.)
Kā, jūsuprāt, atbilstoša izlīgšana pēc aizvainojuma var svētīt ģimeni, bīskapiju vai draudzi, klasesbiedrus?
Jūs varētu norādīt, ka mums ir nepieciešama drosme, lai uzrunātu cilvēku, kas mūs ir aizvainojis. Aiciniet studentus lūgt pēc Debesu Tēva palīdzības, meklējot veidu, kā atbilstoši atrisināt ar citiem radušās domstarpības.
Prezidents Džozefs Fīldings Smits paskaidroja, ko nozīmē teiciens — nāve ir salda tiem, kas mirst Tai Kungā:
Attēls
Prezidents Džozefs Fīldings Smits
„Dažiem Baznīcas locekļiem vārdi — tie, kas mirst Tai Kungā, nāvi nebaudīs — ir bijuši smagi vārdi. Viņi redzēja, kā labi, uzticīgi vīri un sievas cieš dienām un dažreiz pat mēnešiem ilgi, pirms viņi tiek paņemti prom. Taču ar šiem vārdiem Tas Kungs nedomāja, ka viņi necietīs ķermeņa sāpes, bet gan to, ka viņi nejutīs dvēseles sāpes un mokas, ko baudīs ļaunie cilvēki, un, lai gan, iespējams, viņu ķermenis cietīs sāpes, nāve viņiem tomēr būs salda, jo tajā viņi atskārs, ka ir cienīgi Tā Kunga priekšā” (Church History and Modern Revelation, 2. sēj. (1953. g.), 1:186). (Skat. arī Doctrine and Covenants Student Manual, 2. izd. (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2001. g.), 85.)
Prezidents Džozefs Fīldings Smits teica: „Neviens taisnīgs cilvēks netiek paņemts prom pirms sava laika” („Funeral Services for Elder Richard L. Evans”, Ensign, 1971. g. dec., 10).
Elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma paskaidroja: tieši tāpat kā mums ir nepieciešama ticība, lai tiktu dziedinātiem, mums arī vajag ticību pieņemt Tā Kunga gribu, ka mēs netiksim dziedināti.
Attēls
Elders Deivids A. Bednārs
„Ir kāds princips, kas ir attiecināms uz ikvienu uzticīgo mācekli: stingri ticēt Glābējam nozīmē — pakļāvīgi pieņemt Viņa gribu un Viņa noteikto laiku mūsu dzīvēs, pat ja iznākums nav tāds, uz kādu mēs cerējām vai kādu vēlējāmies. …
Taisnīgums un ticība nešaubīgi ir īstie instrumenti, lai gāztu kalnus, ja kalnu gāšana īsteno Dieva nolūku un ir saskaņā ar Viņa gribu. Taisnīgums un ticība nešaubīgi ir īstie instrumenti, lai dziedinātu slimo, nedzirdīgo vai klibo, ja šī dziedināšana īsteno Dieva nolūku un ir saskaņā ar Viņa gribu. Tādējādi pat ar stingru ticību daudzi kalni netiks gāzti. Un ne visi slimie un vārgie tiks dziedināti. Ja visa veida pretestība tiktu samazināta, ja viss ļaunums izzustu, tad Tā Kunga ieceres galvenie mērķi tiktu sagrauti.
Daudzas mācības, kas mums ir jāapgūst mirstīgajā dzīvē, mēs varam saņemt tikai caur savām pieredzēm un dažreiz — ciešanām. Un Dievs sagaida un uzticas mums, ka mēs ar Viņa palīdzību stāsimies pretī pārejošām mirstīgās dzīves nelaimēm, lai mēs varētu iemācīties to, kas mums ir jāiemācās, un beigās kļūt par tādiem, kādiem mums ir jākļūst mūžībā” („That We Might ‘Not … Shrink’ (M&D 19:18).” (BIS svētbrīdis jaunajiem pieaugušajiem, 2013. g. 3. martā), LDS.org.) (Skat. arī Doctrine and Covenants Student Manual, 2. izd. (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2001. g.), 85–86.)
Šajos pantos mēs lasām atsauci uz bīskapu un viņa padomniekiem, kas saņēma „[taisnīgu atlīdzību] par” savu kalpošanu. Mūsdienās tas īpaši attiecas uz Augstākajiem pilnvarotajiem, misijas prezidentiem un tempļa prezidentiem, no kuriem tiek prasīts atteikties no saviem iztikas līdzekļiem, lai Baznīcā kalpotu pilnu laiku. Šie cilvēki saņem pieticīgus naudas līdzekļus, lai kalpošanas laikā varētu nodrošināt ar nepieciešamo sevi un tuvākos ģimenes locekļus.