Paklausot Tā Kunga norādījumiem, pravietis Džozefs Smits kopā ar 200 brīvprātīgajiem izveidoja Ciānas nometni, lai dotos uz Džeksonas apgabalu, Misūri štatā, un palīdzētu svētajiem, kas tika padzīti no savām mājām. 1834. gada 22. jūnijā, apmetoties Fišinga upes, Misūri štatā, tuvumā, Džozefs Smits saņēma atklāsmi, kas pierakstīta Mācības un Derību 105. nodaļā. Šajā atklāsmē Tas Kungs svētajiem paziņoja, ka Ciānas zeme netiks pestīta šajā laikā. Tas Kungs arī sniedza norādījumus attiecībā uz to, kam ir jānotiek ar Ciānu, pirms tā tiks pestīta kaut kad nākotnē.
Tas Kungs norāda svētajiem, ka viņiem ir jāgaida, līdz Ciāna tiks pestīta
Pirms nodarbības sagādājiet papīra glāzi, gumiju un trīs auklas gabalus. Gumijas diametram ir jābūt mazākam par glāzes diametru. Piesieniet aukliņas pie gumijas tā, lai tās atrastos vienādā attālumā cita no citas.
Attēls
papīra glāze, gumija, aukla
Stundas sākumā aiciniet klases priekšā trīs brīvprātīgos. Novietojiet glāzi uz plakanas virsmas un lūdziet brīvprātīgos pacelt šo glāzi, izmantojot tikai gumiju un auklas. Norādiet, ka viņi nedrīkst pieskarties gumijai; viņi drīkst to turēt tikai aiz auklas. (Lai paveiktu šo uzdevumu, studentiem nāksies strādāt kopā, vienlaicīgi un ar vienādu spēku katram pavelkot aiz savas auklas, kas attiecīgi ļaus gumijai izstiepties tik daudz, ļaujot to aplikt glāzei un tad šo glāzi pacelt.)
Kad studenti būs izpildījuši šo uzdevumu, uzdodiet šādu jautājumu:
Kāda loma bija vienotībai šī uzdevuma paveikšanā?
Atgādiniet studentiem, ka 1834. gada februārī Tas Kungs lika Džozefam Smitam un citiem vadītājiem savākt laicīgos resursus un aicināt brīvprātīgos, lai palīdzētu svētajiem, kas tika padzīti no Džeksonas apgabalā, Misūri štatā, atgūt savas zemes. Uzsākot šodien pārrunas par Mācības un Derību 105. nodaļu, mudiniet studentus pievērst uzmanību, kāda loma bija vienotībai, svētajiem cenšoties atgūt Ciānas zemi.
Palūdziet studentiem atsaukt atmiņā no savām Mācības un Derību 103. nodaļas studijām, cik brīvprātīgo Tas Kungs vēlējās Ciānas nometnē (500) un kāds bija mazākais skaits, kas Viņam bija nepieciešams (100). Aiciniet kādu studentu nolasīt nākamo rindkopu. Lūdziet pārējiem audzēkņiem ieklausīties, cik cilvēku īstenībā bija pieteikušies Ciānas nometnē brīdī, kad šī grupa sākotnēji devās ceļā.
Atsaucība uz pravieša Džozefa Smita un citu vadītāju centieniem aicināt brīvprātīgos un vākt līdzekļus Ciānas nometnei nebija tik liela, kā cerēts. Ap 1834. gada maiju, kad nometne jeb armija uzsāka savu ceļu, bija pieteikušies tikai 122 cilvēki. Pa ceļam uz Misūri štatu Ciānas nometne piesaistīja vēl papildus brīvprātīgos. Kad 1834. gada jūnija sākumā Džozefa Smita grupai pievienojās Hairama Smita un Laimena Vaita izveidotā grupa, Ciānas nometnē bija vairāk nekā 200 vīru, 12 sievietes un 9 bērni (skat. Alexander L. Baugh, „Joseph Smith and Zion’s Camp”, Ensign, 2005. g. jūnijs, 45).
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 105:7–8. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot vienu iemeslu, kādēļ daži Baznīcas locekļi izvēlējās nepalīdzēt svētajiem Misūri štatā. Tad palūdziet studentiem pastāstīt, ko viņi ir atraduši.
Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt Mācības un Derību 105:1–6. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kā Baznīcas locekļus ietekmēja nepaklausība un vienotības trūkums. (Lai palīdzētu studentiem labāk izprast 5. panta nozīmi, iespējams, būtu lietderīgi paskaidrot, ka „celestiālās valstības likums” ir visu likumu un principu kopums, kuriem mums ir jāpaklausa, visi priekšraksti, kas jāsaņem, un visas derības, kas jāievēro, lai iemantotu celestiālo valstību.)
Kādā ziņā Baznīcas locekļiem neizdevās būt vienotiem un paklausīgiem?
Saskaņā ar šiem pantiem, kas mums ir jādara, lai palīdzētu uzcelt Ciānu? (Studentiem sniedzot savas atbildes, palīdziet viņiem atpazīt šādu principu: Lai palīdzētu uzcelt Ciānu, mums ir jābūt vienotiem un jāpaklausa visam, ko Dievs mums lūdz.)
Kādēļ, jūsuprāt, ir nepieciešama vienotība un paklausība, lai Ciāna tiktu uzcelta?
Kā jūsu pieredze jums ir palīdzējusi saprast, kādēļ ir svarīgi Baznīcas locekļiem būt vienotiem?
Paskaidrojiet: tie, kuri brīvprātīgi pieteicās Ciānas nometnē, visas ekspedīcijas gaitā piedzīvoja daudz grūtību un brīnumu. Aiciniet kādu studentu nolasīt nākamo rindkopu. Palūdziet pārējiem audzēkņiem padomāt, kā viņi, iespējams, reaģētu uz dažām no šīm grūtībām.
Ciānas nometne nogāja aptuveni 900 jūdzes (1450 km), šķērsojot 4 štatus, ik dienu pieveicot 20 līdz 40 jūdzes (aptuveni 30–60 km) 45 dienu laikā. Nometnes locekļiem uz kājām bija tulznas, viņi piedzīvoja karstus un mitrus laikapstākļus, pārtikas trūkumu un lietoja neveselīgu ēdienu. Dažbrīd spēcīgas slāpes lika dažiem locekļiem dzert ūdeni no purva, attīrot to no moskītu kūniņām (dažreiz izmantojot paša zobus par sietu), vai arī pēc lietusgāzēm dzert ūdeni, kas bija sakrājies zirgu iemītās pēdās. Visas ekspedīcijas laikā Ciānas nometni bieži apdraudēja citu cilvēku vardarbība. (Skat. Church History in the Fulness of Times Student Manual, 2. izd. (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g.), 143–145.)
Kā, pēc jūsu domām, jūs reaģētu uz šīm grūtībām?
Paskaidrojiet: kad Ciānas nometnes locekļi bija ieradušies Misūri štatā, viņi uzzināja, ka Daniēls Danklins, Misūri štata gubernators, negrasījās turēt savu solījumu — palīdzēt svētajiem atgriezties savās mājās Džeksonas apgabalā. Par spīti ziņām, kas nesa vilšanos, Ciānas nometne turpināja savu ceļu uz Džeksonas apgabalu, gaidot no Tā Kunga papildus norādījumus.
Pastāstiet studentiem, ka 1834. g. 22. jūnijā caur atklāsmi no Tā Kunga viņi saņēma nepieciešamās norādes; līdz tam brīdim Ciānas nometne jau bija pavadījusi ceļā gandrīz septiņas nedēļas un atradās tikai 10–20 jūdžu (aptuveni 15–30 km) attālumā no Džeksonas apgabala. Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 105:9–14. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kas, saskaņā ar Tā Kunga vārdiem, viņiem bija jādara attiecībā uz Ciānas pestīšanu.
Kādus norādījumus Tas Kungs deva nometnei attiecībā uz Ciānas pestīšanu?
Ja jūs būtu Ciānas nometnes locekļi, kā jūs justos, uzzinot par šo atklāsmi īsi pirms ierašanās galamērķī?
Kādu iemeslu dēļ, saskaņā ar Tā Kunga vārdiem, Ciāna netika tajā laikā pestīta?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 105:18–19. Palūdziet pārējiem audzēkņiem ieklausīties, kādēļ Tas Kungs lika Ciānas nometnei doties garajā ceļā uz Misūri štatu un tad atklāja, ka viņi neatgriezīs svētajiem viņu zemes Ciānā tajā laikā.
Saskaņā ar šiem pantiem, kādēļ Tas Kungs lika Ciānas nometnei doties garajā ceļā uz Misūri štatu un tad atklāja, ka Ciāna vēl pagaidām netiks pestīta? (Tas bija ticības pārbaudījums. Iespējams, būtu lietderīgi paskaidrot, ka ticības pārbaudījuma mērķis ir uzzināt, vai mēs izvēlēsimies paļauties uz To Kungu un Viņam paklausīt par spīti jebkādiem apstākļiem.)
Kādā veidā ekspedīcijas laikā tika pārbaudīta Ciānas nometnes locekļu ticība?
Ko mēs varam mācīties no šiem pantiem? (Studenti varētu atpazīt šādu principu: Dievs ir sagatavojis lielas svētības tiem, kuri ir uzticīgi savos pārbaudījumos.)
Kad jūs vai kāds jums pazīstams cilvēks esat piedzīvojuši ticības pārbaudījumu? Kā ticības pārbaudījumi ir jūs sagatavojuši lielākām svētībām?
Pastāstiet studentiem, ka daudzi vīri, kuri bija kalpojuši Ciānas nometnē, tika svētīti ar iespējām kalpot Tā Kunga valstībā. 1835. gada februārī tika izveidots Divpadsmit apustuļu kvorums un Pirmais Septiņdesmito kvorums. Deviņi no sākotnējiem apustuļiem un visi Septiņdesmitā kvoruma locekļi kalpoja Ciānas nometnē. (Skat. Church History in the Fulness of Times, 151.)
Aiciniet kādu studentu nolasīt šo pravieša Džozefa Smita izteikumu: Lūdziet pārējiem audzēkņiem ieklausīties, kāda bija Ciānas nometnes loma, sagatavojot vīriešus vadītāju amatiem.
Attēls
Pravietis Džozefs Smits
„Dievs nevēlējās, lai jūs cīnītos. Viņš nespētu nodibināt Savu valstību ar divpadsmit vīriem, kuri atvērtu evaņģēlija durvis pasaules tautām, un ar septiņdesmit vīriem viņu vadībā, sekojot viņu pēdās, ja vien Viņš neizraudzītos viņus no tādiem cilvēkiem, kuri bija gatavi atdot savas dzīvības un upurējās tik pat daudz kā Ābrahāms” (History of the Church, 2:182; skat. arī Church History in the Fulness of Times, 151).
Dalieties savā liecībā par to, cik svarīgi ir paļauties un paklausīt Tam Kungam, kad mūsu ticība tiek pārbaudīta.
Tas Kungs māca svētajiem, kas viņiem ir jāizdara, pirms Ciāna tiks pestīta
Sniedziet Mācības un Derību 105:20–37 kopsavilkumu, paskaidrojot, ka Tas Kungs pastāstīja svētajiem Misūri štatā, kā viņiem ir jāizturas pret vajāšanām, ar kurām sakārās, gaidot Ciānas pestīšanu nākotnē. Viņš ieteica viņiem būt pazemīgiem un izvairīties no strīdiem. Viņš paskaidroja, ka, gatavojoties Ciānas pestīšanai nākotnē, viņiem ir jātop iesvētītiem. Kā Viņš bija teicis jau iepriekš šajā atklāsmē, lai viņi „varētu tikt pilnīgāk mācīti, un gūt pieredzi, un pilnīgāk zināt savus pienākumus, un to, ko [Viņš] [prasīja] no viņu rokām” (M&D 105:10).
Kā mums ir jāizturas pret vajāšanu?
Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt Mācības un Derību 105:38–41 un izvēlēties no šiem pantiem frāzi, kas apkopo Tā Kunga norādījumus svētajiem attiecībā uz to, kā viņiem ir jāizturas pret saviem apspiedējiem.
Saskaņā ar 40. pantu, kādu svētību svētie Misūri štatā saņems, ja viņi centīsies ieviest mieru attiecībās ar citiem? (Studentu atbildēm būtu jāatspoguļo šāds princips: Ja mēs cenšamies ieviest mieru attiecībās ar citiem, tad visas lietas strādās kopā mūsu labumam.)
Kā mēs varam ieviest mieru attiecībās ar citiem?
Kā jūs esat tikuši svētīti, cenšoties ieviest mieru attiecībās arī ar tiem, kuri, iespējams, ir jūs vajājuši?
Aiciniet studentus apdomāt, ko viņi var izdarīt, lai ieviestu lielāku mieru attiecībās ar citiem savā dzīvē, it īpaši, ja pret viņiem kāds ir izturējies netaisnīgi, un ierakstīt to savās pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatā kā mērķi — sekot šim principam.
Pirms doties prom no Kērtlandes, Ohaio štatā, Džozefs Smits „apsolīja brāļiem — ja viņi visi Tā Kunga priekšā dzīvos tā, kā viņiem pienākas, turot Viņa baušļus, … viņi droši atgriezīsies mājās” (Church History in the Fulness of Times Student Manual, 2. izd. (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g.), 143). Pravietis viņus brīdināja, ka pretējā gadījumā viņi cietīs no Dieva dusmām.
Ar šādu pārliecību Ciānas nometnes locekļi devās ceļā, zinot, ka piedaloties šajā ekspedīcijā, viņu dzīvības bija apdraudētas. Hibers Č. Kimbals pauž daudzu nometnes locekļu tā laika sajūtas:
Attēls
Hibers Č. Kimbals
„Mēs uzsākām ceļu (1834. g.) 5. maijā, un man tas patiesi bija svinīgs rīts. Es atstāju savu sievu, bērnus un draugus, nezinot, vai vēl redzēšu viņus miesā, jo ienaidnieki apdraudēja gan manu, gan manu brāļu dzīvības kā šajā, tā arī Misūri štatā, draudot mūs iznīcināt un izskaust no šīs zemes” (Orson F. Whitney, The Life of Heber C. Kimball (1945. g.), 40).
Daudzi Ciānas nometnes vīri atstāja savas ģimenes ar ļoti maz naudas līdzekļiem vai vispār bez tiem un bez jebkāda iztikas avota. Lai novērstu pārmērīgas grūtības, Baznīcas locekļi bija iekopuši dārzus, lai armijas prombūtnes laikā sievietes un bērni varētu ievākt kukurūzu un citus graudaugus. Vidējais vīriešu vecums nometnē bija 29 gadi. Pravieša brālēns Džordžs Alberts Smits bija 16 gadus vecs un Adisons Grīns — 14. Vecākajam vīram bija 79 gadi. Džozefs Smits, kurš tika izvēlēts par „galveno Israēla armiju komandieri”, bija tikai 28 gadus vecs. (Skat. Church History in the Fulness of Times, 142–152.)
Visas ekspedīcijas laikā Ciānas nometni bieži apdraudēja citu cilvēku vardarbība. Taču Tas Kungs piepildīja apsolījumu, kas ietverts Mācības un Derību 103:20. Džozefs Smits teica: „Neskatoties uz to, ka mūsu ienaidnieki nepārtraukti raidīja savas varmācības draudus, mēs nebaidījāmies, mēs arī nešaubījāmies, vai turpināt ceļojumu, jo Dievs bija ar mums un Viņa eņģeļi gāja mūsu priekšgalā, un mūsu mazās grupas ticība bija nelokāma. Mēs zinājām, ka eņģeļi ir mūsu sabiedrotie, jo mēs tos redzējām” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits (2010. g.), 287).
Elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja:
Attēls
Elders D. Tods Kristofersons
„Celestiālās valstības likums ir … evaņģēlija likums un derības, kas ietver mūsu pastāvīgo Glābēja piemiņu un mūsu paklausības, upurēšanās, ziedošanas un uzticības solījumu” („Nāciet uz Ciānu”, Ensign vai Liahona, 2008. g. nov., 38).
Prezidents Ezra Tafts Bensons ir teicis:
Attēls
Prezidents Ezra Tafts Bensons
„Evaņģēlija likums aptver visus likumus, principus un priekšrakstus, kas ir nepieciešami mūsu paaugstināšanai” (The Teachings of Ezra Taft Benson (1988. g.), 337).
Pavēle — atgriezties Kērtlandē bez cīņas Misūri štata svēto labā — daudziem Ciānas nometnes locekļiem bija ticības pārbaudījums. Daži atklāti sacēlās un vēlāk atkrita no Baznīcas. Iepriekš ceļojuma laikā pravietis brīdināja Ciānas nometnes locekļus, ka vienotības trūkums, strīdi un nepaklausība nesīs viņiem postu (lielas ciešanas vai slimību). Dusmu un netaisnīgu sūdzību dēļ, kas izcēlās Tā Kunga norādījumu dēļ, pravietis atkārtoja šo brīdinājumu. 1834. gada 24. jūnijā daži Ciānas nometnes locekļi saslima ar holeru. Epidēmija izplatījās, radot spēcīgu caureju, vemšanu un krampjus kājās. Pirms tā mitējās, aptuveni 68 cilvēki, Džozefu Smitu ieskaitot, saslima ar šo slimību, un 13 nometnes locekļi līdz ar 2 vietējiem iedzīvotājiem nomira. 2. jūlijā Džozefs Smits „viņiem pateica: ja viņi pazemosies Tā Kunga priekšā un noslēgs derību ievērot Viņa pavēles un paklausīt manam padomam, no tā paša brīža šī sērga pāries, un vairs neviens holēras saslimšanas gadījums viņu vidū nebūs. Brāļi noslēdza šo derību, paceļot rokas, un sērga pārgāja” (History of the Church, 2:120).
Tas Kungs pieņēma nometnes locekļu upurus un svētīja viņus par to, ko viņi bija gatavi darīt. 1834. gada jūlijā pravietis Džozefs Smits izformēja Ciānas nometni. Lai gan daži neizturēja ticības pārbaudījumu un aizgāja no Baznīcas, tos, kuri bija uzticīgi, šī pieredze stiprināja.
Elders Franklins D. Ričardss no Septiņdesmito prezidija paskaidroja:
Attēls
Elders Frenklins D. Ričards
„Daudzi uzskatīja „Ciānas nometnes ceļojumu” par neveiksmīgu pasākumu bez jebkāda labuma. Kāds brālis no Kērtlandes, kurš nebija devies kopā ar nometni, satiekot Brigamu Jangu pēc viņa atgriešanās, jautāja: „Ko tu ieguvi no šī veltīgā ceļojuma uz Misūri štatu kopā ar Džozefu Smitu?” „Visu piedzīvoto,” atbildēja Brigams Jangs, „es neiemainītu šajā ekspedīcijā gūto pieredzi pat ne pret visām Džioga apgabala bagātībām” — apgabala, kurā toreiz ietilpa Kērtlande (B. H. Roberts, „Brigham Young, A Character Sketch”, Improvement Era, 6. sēj. (1903. g. jūn.), 567. lpp.).” („The Purpose of Life: To Be Proved”, Ensign, 1971. g. dec., 50.)
Ciānas nometne bija iespēja tās locekļiem parādīt Tam Kungam un pašiem sev savas uzticības dziļumu un nodošanos Tā Kunga darbam. Gluži kā Ābrahāms, daudzi Baznīcas sākotnējie vadītāji tika pārbaudīti, lai piepildītu dievišķos mērķus. Elders Nīls A. Maksvels no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir teicis: „Ciānas nometnes locekļi nebija devušies ceļā, lai izpētītu Misūri štata laukus, bet gan lai izzinātu savas iespējas” („Notwithstanding My Weakness”, Ensign, 1976. g. nov., 14).