1833. gada 16. un 17. decembrī pravietis Džozefs Smits saņēma atklāsmi par svētajiem Misūri štatā, kuri pameta savas mājas, lai izbēgtu no vajāšanām. Daudzi svētie bija spiesti pamest visu savu iedzīvi. Pravieša saņemtā atklāsme, kas pierakstīta Mācības un Derību 101. nodaļā, ir pārrunāta šīs rokasgrāmatas trīs stundu izklāstos. Šī ir trešā stunda, kas ietver Tā Kunga līdzību par augstmani un eļļas kokiem, kas māca par Tā Kunga gribu attiecībā uz Ciānas pestīšanu. Tā arī ietver Tā Kunga padomu svētajiem — turpināt pulcēties kopā (izmantojot līdzību par kviešiem un nezālēm) un meklēt atlīdzību par noziegumiem, kas tikuši pastrādāti pret viņiem (izmantojot Viņa līdzību par sievieti un netaisnīgo tiesnesi).
Tas Kungs sniedz līdzību par augstmani un eļļas kokiem
Uzrakstiet uz tāfeles: Līdzība par …
Paskaidrojiet, ka līdzība ir „vienkāršs stāsts, ko izmanto, lai parādītu un mācītu garīgu patiesību vai principu. Līdzība ir balstīta uz vienkārša objekta vai notikuma salīdzināšanu ar patiesību” (Svēto Rakstu ceļvedis, „Līdzība”, scriptures.lds.org).
Palūdziet studentiem nosaukt dažas līdzības, ko Glābējs mācīja Savas laicīgās kalpošanas laikā. Piemēram, studenti varētu minēt līdzību par labo samarieti vai par desmit jaunavām.
Paskaidrojiet, ka šajā stundā studenti pārrunās līdzību, ko Glābējs sniedza caur Džozefu Smitu. Pabeidziet uz tāfeles uzrakstīto frāzi, lai tā skanētu šādi: Līdzība par augstmani un eļļas kokiem.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 101:43. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kādu vēstījumu Tas Kungs vēlējās nodot ar šo līdzību. (Viņš vēlējās, lai cilvēki saprastu Viņa „gribu attiecībā uz Ciānas pestīšanu”.) Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 101:44–45 un pārējos audzēkņus sekot līdzi, pievēršot uzmanību līdzības niansēm. Lai pārliecinātos, ka studenti izprot stāstu, uzdodiet šādus jautājumus:
Ko augstmanis lika saviem kalpiem darīt?
Kādēļ augstmanis vēlējās, lai viņa vīna dārzā atrastos sargi? Kādēļ viņš vēlējās, lai tronī atrastos sargs?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 101:46. Aiciniet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, cik precīzi kalpi sekoja augstmaņa norādījumiem.
Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt Mācības un Derību 101:47–50 un vēlreiz sameklēt, cik precīzi kalpi sekoja augstmaņa norādījumiem.
Cik precīzi kalpi sekoja norādījumiem? (Jūs varētu paskaidrot, ka frāze 50. pantā — „nebija saskaņā cits ar citu” —nozīmē, ka kalpi savā starpā strīdējās.)
Kādēļ kalpiem neizdevās uzcelt torni?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 101:51. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sameklēt, kas notika tā iemesla dēļ, ka kalpi neuzcēla torni. Aiciniet viņus pastāstīt, ko ir atraduši.
Izlasiet Mācības un Derību 101:52–54. Aiciniet studentus sekot līdzi, meklējot, ko augstmanis sacīja saviem kalpiem.
Saskaņā ar 54. pantu, kādēļ augstmanis bija nobēdājies par to, ka viņa kalpi nebija uzcēluši torni?
Kā šīs līdzības notikumus var pielīdzināt tam, ko svētie piedzīvoja Misūri štatā?
Šo pārrunu laikā jūs varētu studentiem atgādināt, ka atklāsmē, kas sniegta 1831. gada jūlijā, Tas Kungs noteica tempļa atrašanās vietu Misūri štatā (skat. M&D 57. nod.). 1831. gada 3. augustā Džozefs Smits iesvētīja tempļa vietu Independencē. Taču svētie neko nedarīja, lai to uzceltu. 1833. gada 2. augustā Tas Kungs vēlreiz pavēlēja svētajiem Misūri štatā uzcelt templi (skat. M&D 97. nod.).
Kā tornis šajā līdzība var tikt pielīdzināts templim, ko svētajiem neizdevās uzcelt?
Kādus šajā līdzībā ietvertos principus mēs varam pielietot savā dzīvē? (Tā kā līdzībai ir iespējamas vairākas nozīmes, studenti varētu piedāvāt dažādus principus, ieskaitot šo: Kad mēs paklausām Tā Kunga pavēlēm, mēs iegūstam spēku stāties pretī garīgajiem un fiziskajiem ienaidniekiem. Pravieši ir kā sargi torņos, brīdinādami mūs par briesmām, kas tuvojas. Veicot tempļa darbu, mēs sagatavojamies stāties pretī ienaidniekam.)
Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt Mācības un Derību 101:55–62. Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko augstmanis pavēlēja Savam kalpam darīt.
Ko augstmanis lika Savam kalpam darīt? (Sapulcināt armiju un atbrīvot vīna dārzu.)
Paskaidrojiet, ka 55. pantā minētais kalps ir Džozefs Smits (skat. M&D 103:21). Džozefs Smits sekoja Tā Kunga pavēlei un izveidoja grupu, ko dēvēja par Ciānas nometni, lai atbrīvotu Ciānas zemi. Par Ciānas nometni tiks mācīts 108. un 110. stundā.
Paskaidrojiet: lai gan svētie Džeksonas apgabalā, Misūri štatā, tika padzīti no savām mājām, Tas Kungs pavēlēja viņiem turpināt celt Viņa valstību. Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 101:63–64, bet pārējiem audzēkņiem palūdziet sekot līdzi, meklējot, ko, saskaņā ar Tā Kunga vārdiem, Viņš turpinās darīt. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi ir atraduši.
Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt Mācības un Derību 101:65–66, meklējot, kādu līdzību šajos pantos izmantoja Glābējs.
Ko šajā līdzībā simbolizē kvieši un nezāles? (Kvieši simbolizē uzticīgos Baznīcas locekļus, bet nezāles — pasaules ļaunos cilvēkus.)
Palīdzot studentiem izprast šo līdzību, paskaidrojiet, ka klētis bija vieta, kur senatnē uzglabāja ievāktos kviešus, lai tos pasargātu. Atsaucoties uz šo līdzību un citām Svēto Rakstu mācībām, elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma paskaidroja: „Klētis ir svētie tempļi” (skat. „Godpilni turi vārdu un stāju” (vispārējas konferences runa), Ensign vai Liahona, 2009. gada maijs, 97). Uz tāfeles uzrakstiet: klētis = svētie tempļi.
Balstoties uz šo līdzību, kādas svētības mēs saņemsim, ja pulcēsimies tempļos un tur kalposim? (Studenti varētu izteikties dažādi, taču viņiem būtu jāpauž šāds princips: Kad mēs pulcējamies templī, mēs saņemam aizsardzību un sagatavojamies mūžīgajai dzīvei.)
Kā, jūsuprāt, tempļa priekšraksti un derības var mūs aizsargāt un sagatavot mūžīgajai dzīvei?
Aiciniet dažus studentus dalīties, kā tempļi ir aizsargājuši un sagatavojuši viņus un viņu ģimenes. Jūs varētu sniegt savu liecību par šo principu.
Sniedziet Mācības un Derību 101:67–75 kopsavilkumu, paskaidrojot: lai gan svētie tika padzīti no Džeksonas apgabala, Misūri štatā, Tas Kungs mudināja viņus turpināt iegādāties tur īpašumus un kaimiņzemes apgabalos.
Tas Kungs pamāca svētos, lai viņi turpina meklēt iespējas, kā atgriezties savās mājās Misūri štatā
Paskaidrojiet, ka Tas Kungs ne tikai norādīja svētajiem iegādāties īpašumus, bet arī to, lai viņi „[prasītu] pēc atlīdzības” par viņu vajāšanu (skat. M&D 101:76). Citiem vārdiem, Tas Kungs teica, lai viņi meklē taisnīgumu valdības tieslietu sistēmā.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 101:76–80. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi un noskaidrot, kā likumu sistēma ļauj svētajiem meklēt palīdzību pie valdības vadītājiem.
Saskaņā ar šiem pantiem, Tas Kungs veicināja Amerikas Savienot Valstu konstitūcijas izveidošanu pirms vairākiem gadiem. Kādēļ Viņš vēlējās, lai šī konstitūcija paliktu spēkā?
Tas Kungs teica, ka viens no „tikumiskās rīcības brīvības” mērķiem ir nodrošināt, lai mēs būtu „[atbildīgi] par saviem paša grēkiem” (M&D 101:78). Kāpēc atbildība par mūsu rīcību ir svarīga rīcības brīvības sastāvdaļa? Kā jūs atbildētu cilvēkam, kurš saka: „Es varu darīt, ko es gribu”?
Tas Kungs teica, ka neviens cilvēks nevar būt kāda cita cilvēka jūgā. Kāpēc, jūsuprāt, ir svarīgi, lai cilvēki nebūtu kāda jūgā?
Šo pārrunu laikā uzrakstiet uz tāfeles: Dievs mums ir devis tikumisko rīcības brīvību — varu izvēlēties, bet mēs esam …
Aiciniet studentus pabeigt šo teikumu, balstoties uz Mācības un Derību 101:78. (Kad studenti būs atklājuši šo principu, pierakstiet to uz tāfeles: Dievs mums ir devis tikumisko rīcības brīvību — varu izvēlēties, bet mēs esam atbildīgi par savām izvēlēm.)
Paskaidrojiet, ka Tas Kungs izmantoja līdzību, iedrošinot svētos meklēt palīdzību pie valdības vadītājiem. Aiciniet kādu studentu nolasīt līdzību Mācības un Derību 101:81–84 (skat. arī Lūkas 18:1–8). Lūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi un apdomāt, kā šī līdzība ir attiecināma uz svētajiem Misūri štatā. Tad palūdziet kādam citam studentam nolasīt Mācības un Derību 101:85–88. Palūdziet studentiem pievērst uzmanību tam, kā Glābējs pielīdzināja šo līdzību svētajiem.
Kas varētu būt atraitne šajā Baznīcas vēstures posmā? (Baznīcas locekļi.) Kas varētu būt tiesnesis? (Tiesnesis varētu simbolizēt tiesnešus vai valdības vadītājus, kam svētie varētu lūgt palīdzību. Tas varētu arī simbolizēt Debesu Tēvu, ko svētie turpinātu lūgt.)
Balstoties uz šo līdzību, kādus īpašus norādījumus Tas Kungs sniedza svētajiem?
Paskaidrojiet, ka svētie vērsās pie vietējiem tiesnešiem, taču nesaņēma cerēto atbalstu. Viņi vērsās pie Daniēla Danklina, Misūri štata gubernatora, un Endrjū Džeksona, Amerikas Savienoto Valstu prezidenta, ar lūgumu palīdzēt viņiem atgūt savas mājas un īpašumus un nodrošināt aizsardzību. Abi vadītāji noraidīja viņu lūgumu. Svētie lūdza palīdzību Misūri štata likumdevēja varai, taču arī tā noraidīja viņu lūgumu.
Atsaucieties uz principu, ko uzrakstījāt uz tāfeles. Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 101:89–91. Lūdziet pārējos audzēkņus uzmeklēt, kāpēc valdības vadītājus varētu saukt pie atbildības, ja viņi atteiktos palīdzēt svētajiem. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi atraduši.
Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt Mācības un Derību 101:92, meklējot, ko Tas Kungs lika svētajiem darīt viņu valdības vadītāju labā.
Ko mēs varam mācīties par To Kungu no 92. panta? (Viņš nevēlas sodīt cilvēkus. Viņš vēlas, lai visi cilvēki nožēlotu grēkus un Viņš varētu izrādīt viņiem Savu žēlsirdību.)
Sniedziet Mācības un Derību 101:96–101 kopsavilkumu, paskaidrojot, ka Tas Kungs sniedza svētajiem padomu — paturēt savus īpašumus Džeksonas apgabalā, pat ja viņiem tajos netika atļauts dzīvot. Viņš apsolīja: ja viņi dzīvos cienīgi, tad kādu dienu varēs tur dzīvot.
Noslēgumā dalieties savā liecībā par principiem, kurus pārrunājāt ar studentiem.
Nākamajā rindkopā ir izskaidrota viena līdzības par augstmani un eļļas kokiem nozīme:
„Šo līdzību varētu skaidrot šādi: augstmanis ir Tas Kungs, bet izredzētā zeme Viņa vīna dārzā ir Ciāna Misūri štatā. Vietas, kur svētie Ciānā dzīvo, ir eļļas koki. Kalpi ir pēdējo dienu svēto ieceļotāji, sargi ir viņu Baznīcas vadītāji. Ceļot Ciānu, viņi nebija vienisprātis un necēla torni jeb templi, kura vieta tika jau iepriekš iesvētīta 1831. gada 3. augustā. Ja viņi to būtu uzcēluši tā, kā tas viņiem tika norādīts, templis būtu viņu garīgā patvēruma vieta, jo no tā Tā Kunga sargi caur atklāsmi varētu saskatīt ienaidnieku nākam jau no tālienes. Šīs iepriekš iegūtās zināšanas būtu paglābušas viņus un viņu smago darbu laikā, kad uzbruka ienaidnieks.
Taču svētie Misūri štatā bija kūtri, pavirši, nenojauzdami briesmas. Ienaidnieks ieradās, un vajāšanas Misūri štatā bija tam sekas. Tā Kunga ļaudis tika izkaisīti, un liela daļa viņu paveiktā darba bija izputināta. Visuvarenais norāja savus ļaudis, kā mēs to jau novērojām, taču vienam no saviem kalpiem (55. pantā), Džozefam Smitam, Viņš pavēlēja (103:21) sapulcināt „Mana nama spēku” un paglābt Viņa zemes un īpašumus no tiem, kas izrādīja svētajiem pretestību.
Pēc tam, 1834. gadā, pravietis kopā ar savu brāli labi zināmajā Ciānas nometnē devās uz Misūri štatu, cenšoties izpildīt līdzības norādījumus. Taču pirms tam tika dota vēl viena atklāsme (skat.103:21–28) attiecībā uz Ciānas pestīšanu. Brāļiem tika norādīts mēģināt iegādāties zemes Misūri štatā, nepielietojot spēku, bet, ja pret viņiem stātos ienaidnieki, viņiem tie bija jānolād. Ciāna tajā laikā netika pestīta, taču mēs varam sagaidīt, ka tas notiks ne ļoti tālā nākotnē. … Tā tiks pestīta saskaņā ar Tā Kunga gribu.” (Sidney B. Sperry, Doctrine and Covenants Compendium (1960. g.), 521–522; citēts Doctrine and Covenants Student Manual, (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2001. g.), 243).
Elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja, kādēļ jēdziens tikumiskā rīcības brīvība ir atbilstošāks par jēdzienu izvēles brīvība:
Attēls
Elders D. Tods Kristofersons
„Iepriekš mēs parasti lietojām jēdzienu izvēles brīvība. Šis apzīmējums nav nepareizs, taču nesen mēs ievērojām, ka izteiciens izvēles brīvība neparādās Svētajos Rakstos. Šī doma tur ir izteikta citiem vārdiem — „brīvi izvēlēties” un būt „[brīviem] savā rīcībā” saskaņā ar savām saistībām, lai varētu paveikt daudz ko pēc savas „brīvas gribas”. Taču vārdu savienojums rīcības brīvība ir atrodams bez jebkāda paskaidrojuma vai Mācības un Derību 101. nodaļas 78. pantā, kur to paskaidro īpašības vārds tikumisks: „Lai katrs cilvēks varētu rīkoties … mācībā un principos, atbilstoši tikumiskajai rīcības brīvībai, ko Es tam esmu devis, lai katrs cilvēks varētu būt atbildīgs par saviem paša grēkiem tiesas dienā” (slīpraksts pievienots). Kad mēs lietojam apzīmējumu tikumiskā rīcības brīvība, mēs pienācīgi uzsveram atbildību, kas ir rīcības brīvības dievišķās dāvanas būtiska daļa. Mēs esam tikumiskas būtnes, mēs rīkojamies paši, varam brīvi izvēlēties, taču arī esam atbildīgi par savām izvēlēm” („Moral Agency” (svētbrīža runa Brigama Janga universitātē, 2006. gada 31. janvārī), 1, speeches.byu.edu).
Prezidents Dž. Rūbens Klārks no Augstākā prezidija ir teicis:
Attēls
Prezidents Dž. Rūbens Klārks
„Man, maniem brāļiem un māsām, Tā Kunga apgalvojums: „Es esmu izveidojis šīs zemes konstitūciju,” sniedz Amerikas Savienoto Valstu konstitūcijai tik pat lielu nozīmi, it kā tā būtu pierakstīta Mācības un Derību grāmatā. Mums konstitūcija ir Tā Kunga vārds. Tas, ka tā netika mutiski pausta, bet gan dota, iedarbojoties ar Savu prātu un garu uz cilvēku prātiem, iedvesmojot viņus izstrādāt šo diženo valdības dokumentu, nemaina tās autoritāti” (Conference Report, 1935. g. apr., 93).
Prezidents Brigams Jangs runāja par dažiem no šiem vīriem, kas bija darbarīki Dieva rokās, izveidojot Amerikas Savienoto Valstu konstitūciju:
Attēls
Prezidents Brigams Jangs
„Mēs ticam, ka Tas Kungs sagatavoja ceļu tam, lai mēs virzītu uz priekšu Viņa darbu, kad, pienākot noteiktam laikam, varētu būt vieta Viņa kāju pameslam, kur pastāvētu pietiekami liela brīvības apziņa, lai Viņa svētie varētu dzīvot mierā konstitucionālā likuma un vienlīdzīgu tiesību paspārnē. Balstoties uz šādu uzskatu, mēs ticam, ka Visuvarenais iedvesmoja cilvēkus Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karā, lai viņi varētu nokratīt važas no Lielbritānijas varas līdz ar reliģiju, ko tās valdība bija ieviesusi. Šī iemesla dēļ Dž. Adamss, T. Džefersons, B. Franklins, Dž. Vašingtons un daudzi citi tika iedvesmoti pretoties Lielbritānijas karaļa varai, … tādējādi izveidojot jaunu valdību, kas balstījās uz lielākas brīvības principu, kuras pamatā bija pašpārvalde, ļaudama īstenot reliģijas brīvību.
Tā bija Tā Kunga balss, kas iedvesmoja šos cienījamos vīrus ietekmēt pārbaudījumu laiku notikumus un ne tikai doties cīņā, bet arī pielietot kaujas laukā gudrību, ko guva apspriežoties, sīkstumu, drosmi un izturību, lai pēc tam radītu un īstenotu saprātīgus un efektīvus pasākumus, nodrošinot tā laika cilvēkiem un turpmākajām paaudzēm svētības, kas rodamas no brīvas un neatkarīgas valdības” (Discourses of Brigham Young, John A. Widtsoe izvilkums (1954. g.), 359–360).
Atklāsmē, kas pierakstīta Mācības un Derību 101. nodaļā, Tas Kungs atkārtoti izklāstīja Savu līdzību par sievieti, kas griezās pie tiesneša, līdz viņš paklausīja viņas lūgumam (skat. Lūkas 18:1–8). Šo līdzību Viņš pielīdzināja svēto apstākļiem, kas bija padzīti no savām mājām Misūri štatā. Taisnīguma un aizsardzības meklējumos viņiem bija jāgriežas pie valdības vadītājiem, no sākuma — pie tiesneša, tad, ja nepieciešams, — pie Misūri štata gubernatora un Amerikas Savienoto Valstu prezidenta. Ja svēto lūgums paliktu neuzklausīts, Tas Kungs teica, ka Viņš raidīs Savas dusmas un panāks taisnīgumu attiecībā uz tiem, kas bija padzinuši svētos, jo visi cilvēki tiks „atstāti bez attaisnojuma” (M&D 101:93). Prezidents Džozefs Fīldings Smits skaidroja:
Attēls
Prezidents Džozefs Fīldings Smits
„Svētajiem bija arī jāizklāsta savas sūdzības attiecīgajās institūcijās un jācenšas gūt atlīdzība par pāri nodarījumiem. Šis bija ļoti svarīgs solis: kad svētie rīkojās saskaņā ar šiem norādījumiem un viņu pilsoniskās un reliģiskās tiesības tika noraidītas, varas iestādes palika bez attaisnojuma, un Visuvarenā sods, kas nāca pār viņiem vēlāk Pilsoņu kara laikā, bija pamatots. …
Tā kā pastāv taisnīgas atlīdzināšanas likums, kas ir tikpat noteikts un mūžīgs kā pārējie Visuvarenā likumi (skat. 2. korintiešiem 9:6; M&D 6:33), nāks diena, kad būs jāizlīdzinās Taisnīgā Miertiesneša priekšā, un Viņš nebīsies no naidīgi noskaņotu pūļu draudiem” (Church History and Modern Revelation, 2. sēj. (1953. g.), 1:462, 469).