Jūtas karš un Kalnu pļavas slaktiņš

Paskaidrojiet, ka tad, kad 1857. gada jūlijā prezidents Brigams Jangs kopā ar svētajiem svinēja savas ierašanās Soltleikas ielejā 10. gadadienu, viņi saņēma apstiprinājumu iepriekš dzirdētajām ziņām, ka uz Solteiksitiju dodas karaspēks. Iepriekšējo gadu nesaskaņas un pārpratumi radīja arvien pieaugošu spriedzi starp pēdējo dienu svētajiem un ASV valdības amatpersonām. Svētie gribēja, lai viņiem ir pašu izvēlēts vadītājs un noraidīja federālās amatpersonas, kurām nebija tādas pašas vērtības. Tas vairākām federālām amatpersonām lika domāt, ka tā ir sacelšanās pret ASV valdību. Bez kongresa apstiprinājuma ASV prezidents Džeims Bjūkenans uz Soltleiksitiju nosūtīja apmēram 1500 karavīru, lai piespiestu Jūtas iedzīvotājus pieņemt jaunās amatpersonas.

• Ja 1857. gadā, būdami pēdējo dienu svētie, jūs dzirdētu, ka pilsētai tuvojas liela armija, par ko jūs raizētos? (Studenti varētu minēt, ka svētos vardarbīgi padzina no Ohaio, Misūri un Ilinoisas; daudzi bija zaudējuši vērtīgus īpašumus un zemi, un daži tika nogalināti vai gāja bojā vajāšanas radīto apstākļu dēļ. Ziņas par tuvojošos armiju izraisīja bažas, ka tas pats varētu atkārtoties arī Jūtā.)

Aiciniet kādu studentu nolasīt šo izteikumu:

Savos sprediķos prezidents Jangs un citi Baznīcas vadītāji aprakstīja tuvojošos karaspēku kā ienaidniekus. Prezidents Jangs, kurš jau gadiem ilgi bija lūdzis svētajiem uzkrāt graudus, atkal par to atgādināja, lai gadījumā, ja viņiem vajadzētu bēgt no karaspēka, viņiem būtu pārtika. Kā Jūtas gubernators — viņš arī deva pavēli Jūtas zemessardzei sagatavoties aizsargāt teritoriju.

Parādiet karti, kas ir līdzīga šeit iekļautajai, vai uzzīmējiet to uz tāfeles. Aiciniet kādu studentu nolasīt nākamās divas rindkopas:

Attēls

karte, ASV rietumi

Ratu ierindas emigranti, ceļojot uz rietumiem no Arkanzasas uz Kaliforniju, iebrauca Jūtā tieši tad, kad pēdējo dienu svētie gatavojās aizsargāt teritoriju no ASV karaspēka, kas tuvojās. Daži ratu ierindas locekļi kļuva aizkaitināti, jo viņi nevarēja nopirkt tik ļoti nepieciešamos pārtikas krājumus un graudus no svētajiem, kuriem tika norādīts tos uzkrāt. Emigranti iesaistījās strīdā arī ar svētajiem, kuri nevēlējās, lai ratu ierindas zirgi un liellopi patērētu pārtikas un ūdens krājumus, kas bija nepieciešami pašu dzīvniekiem.

Spriedze uzliesmoja Sidarsitijā, pēdējā emigrantu apmešanās vietā Jūtā, ceļā uz Kaliforniju. Strīds izcēlās starp dažiem ratu ierindas locekļiem un pēdējo dienu svētajiem. Daži ratu ierindas locekļi draudēja pievienoties valdības karaspēkam, kas tuvojās, un cīnīties pret svētajiem. Lai gan ratu ierindas vadītājs nosodīja savus ceļabiedrus par šādu draudu izteikšanu, vairāki Sidarsitijas vadītāji un kolonisti uzskatīja emigrantus par ienaidniekiem. Ratu ierinda devās prom no pilsētas jau apmēram stundu pēc ierašanās tajā, bet daži Sidarsitijas kolonisti un vadītāji vēlējās dzīties viņiem pakaļ un sodīt vīriešus, kuri bija viņus aizvainojuši.

Aiciniet studentus padomāt par kādu reizi, kad viņi strīdējās ar kādu cilvēku vai cilvēku grupu. Aiciniet kādu studentu nolasīt 3. Nefija 12:25. Aiciniet klasi sekot līdzi un meklēt Jēzus Kristus mācīto principu, pēc kura mēs varam vadīties, ja starp mums un citiem cilvēkiem valda spriedze.

• Ko, jūsuprāt, nozīmē — „vienojies ar savu pretinieku bez kavēšanās”?

Lai palīdzētu studentiem izprast šo izteikumu, jūs varētu aicināt kādu studentu nolasīt šo apgalvojumu:

Elders Deivids E. Sorensens no Septiņdesmitajiem mācīja, ka frāze „vienojies ar savu pretinieku bez kavēšanās” nozīmē — „atrisināt mūsu domstarpības sākumā, pirms mirkļa kaislības pāraug fiziskā vai emocionālā nežēlībā un mūs sagrābj mūsu dusmas” („Forgiveness Will Change Bitterness to Love”,Ensign vai Liahona, 2003. g. maijs, 11. lpp.).

• Kā jūs saviem vārdiem rezumētu Glābēja mācību 3. Nefija 12:25? (Kad studenti atbild, uzrakstiet uz tāfeles šādu principu: Ja mēs atrisinām konfliktu ar citiem Tā Kunga veidā, tad mēs varam izvairīties no ļaunajām strīda sekām.)

• Kā paklausība principam 3. Nefija 12:25 varēja palīdzēt pēdējo dienu svētajiem, kurus sarūgtināja ratu ierindas locekļi?

Paskaidrojiet, ka svētie savu strīdu ar emigrantiem neatrisināja Tā Kunga veidā, tādēļ situācija kļuva daudz nopietnāka. Īzāks Heits, Sidarsitijas mērs, zemessardzes majors un staba prezidents, lūdza atļauju zemessardzes komandierim, kurš dzīvoja netālu no Parovanas, sasaukt zemessardzi, lai uzbruktu ratu ierindas nemierniekiem. Zemessardzes komandieris Viljams Deims Īzākam Heitam deva padomu emigrantu draudus neņemt vērā. Tā vietā, lai paklausītu šim padomam, Īzāks Heits un citi Sidarsitijas vadītāji nolēma pārliecināt dažus vietējos indiāņus uzbrukt ratu ierindai un nozagt viņu liellopus, tādējādi sodot emigrantus. Īzāks Heits lūdza Džonam D. Lī, vietējam Baznīcas loceklim un zemessardzes majoram, vadīt šo uzbrukumu, un abi izdomāja, ka šajā uzrukumā vainos indiāņus.

• Ko vajadzēja darīt Sidarsitijas vadītājiem, kad Viljams Deims viņiem deva padomu — neizmantot zemessardzi? Pie kā viņus noveda šī padoma noraidīšana? (Kad studenti ir atbildējuši, uzrakstiet uz tāfeles šādu principu: Ja mēs neņemsim vērā padomu darīt to, kas ir pareizi, tad mēs visticamāk izdarīsim sliktas izvēles.)

Norādiet, ka šie vīrieši rīkojās pretēji saviem priesterības pienākumiem. Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 121:36–37. Aiciniet klasi sekot līdzi, meklējot Tā Kunga brīdinājumu priesterības nesējiem, kuri rīkojas netaisnīgi.

• Kādu brīdinājumu Tas Kungs deva priesterības nesējiem, kuri cenšas apslēpt savus grēkus vai rīkoties netaisnīgi?

Nolasiet vai apkopojiet tālāk doto informāciju un aiciniet studentus saklausīt, kā Sidarsitijas vadītāji turpināja izdarīt sliktas izvēles, neņemot vērā padomu, ko bija saņēmuši.

Īzāks Heits pastāstīja par savu plānu — uzbrukt ratu ierindai — vietējai Baznīcas vadītāju padomei, kopienai un zemessardzei. Vairāki padomes locekļi kategoriski nepiekrita šim plānam un vaicāja Heitam, vai viņš šajā jautājumā ir apspriedies ar prezidentu Brigamu Jangu. Atbildot noliedzoši, Heits piekrita nosūtīt vēstnesi Džeimsu Haslamu uz Solteiksitiju ar vēstuli, kurā izskaidroja situāciju un prasīja, ko vajadzētu darīt. Tomēr, tā kā Soltleiksitija atradās apmēram 250 jūdzes (400 km) no Sidarsitijas, vēstnesim bija jājāj zirga mugurā apmēram nedēļu, lai sasniegtu Soltleiksitiju un atgrieztos Sidarsitijā ar prezidenta Janga norādījumiem.

Neilgi pirms Īzāks Heits ar vēstnesi nosūtīja vēstuli, Džons D. Lī un indiāņi uzbruka emigrantu nometnei vietā, ko sauca par Kalnu pļavām. Lī vadīja uzbrukumu, bet slēpa savu identitāti, lai izskatītos, ka iesaistīti ir tikai indiāņi. Daži emigranti tika nogalināti un ievainoti, bet pārējie cīnījās pret uzbrucējiem, piespiežot Lī un indiāņus atkāpties. Emigranti ātri izvietoja savus ratus ciešā aplī jeb aplokā, lai varētu aizsargāties. Piecu dienu laikā sekoja vēl divi uzbrukumi, aplencot ratu ierindu.

Kādā brīdī Sidarsitijas zemessargi ievēroja, ka divi emigrantu vīrieši atrodas ārpus ratu iežogojuma. Zemessargi uz viņiem izšāva, vienu no viņiem nogalinot. Otrs vīrietis aizbēga un paziņoja ratu nometnei, ka uzbrukumos ir iesaistīti arī baltie vīrieši. Tie, kuri plānoja uzbrukumu, tika pieķerti melos. Ja emigrantiem ļautu doties uz Kaliforniju, izplatītos ziņas, ka pēdējo dienu svētie ir atbildīgi par uzbrukumu ratu ierindai. Sazvērnieki baidījās, ka šī ziņa radīs negatīvas sekas gan viņiem, gan viņu cilvēkiem.

• Kas notika, pieņemot lēmumu — nepaklausīt zemessardzes komandiera padomam?

• Kādas izvēles šajā brīdī varēja izdarīt tie, kas bija atbildīgi par uzbrukumu? (Viņi varēja atzīt, ko ir izdarījuši, un pieredzēt tā sekas, vai viņi varēja censties slēpt savus noziegumus un grēkus. Skat. M&D 121:37.)

• Ko viņiem vajadzēja darīt?

Aiciniet studentus apdomāt tālāk sniegtos jautājumus:

• Ko jūs darāt, kad izdarāt kaut ko nepareizi? Vai jūs atzīstat, ka esat izdarījis kaut ko sliktu, un tiekat galā ar sekām, vai ar viltu cenšaties grēku noslēpt?

Paskaidrojiet, ka Baznīcas locekļi, kuri bija iesaistīti uzbrukumos pret emigrantiem, izlēma slēpt savus grēkus. Aiciniet klasi saklausīt, kas notika šī pieņemtā lēmuma rezultātā, kad jūs lasīsit vai apkoposit tālāk dotās rindkopas:

Cenšoties novērst ziņu izplatīšanos, ka pēdējo dienu svētie ir bijuši iesaistīti uzbrukumā ratu ierindai, Īzāks Heits, Džons D. Lī un citi vietējie Baznīcas un zemessardzes vadītāji izlēma nogalināt visus atlikušos emigrantus, izņemot mazos bērnus. Īstenojot šo plānu, Džons D. Lī pietuvojās emigrantiem un teica, ka zemessargi viņus aizsargās no turpmākiem uzbrukumiem un drošībā viņus nogādās atpakaļ uz Sidarsitiju. Kad emigranti devās uz Sidarsitiju, zemessargi pret viņiem pagriezās un izšāva. Daži indiāņi iznāca no slēptuvēm, lai pievienotos uzbrukumam. No aptuveni 140 emigrantiem, kuri bija daļa no ratu ierindas, tika pasaudzēti tikai 17 bērniņi.

Divas dienas pēc slaktiņa Džeims Haslams ieradās Sidarsitijā ar prezidenta Janga atbildes vēstuli, kurā vietējiem vadītājiem norādīja, lai atļauj ratu ierindai mierīgi turpināt ceļu. „Kad Heits izlasīja Janga vārdus, viņš sāka šņukstēt kā bērns un spēja vien izteikt: „Par vēlu, par vēlu”” (Richard E. Turley Jr., „The Mountain Meadows Massacre”, Ensign, 2007. g. sept., 20. lpp.).

Paskaidrojiet, ka vairāku pēdējo dienu svēto vadītāju un dienvidu Jūtas teritorijas kolonistu izvēles noveda pie traģiskā Kalnu pļavas slaktiņa. Turpretī Baznīcas un Solteiksitijas teritorijas vadītāji konfliktu ar ASV vadītājiem 1858. gadā atrisināja miera sarunu un vienošanās ceļā. Šī konflikta laikā, ko vēlāk sāka dēvēt par Jūtas karu, — Amerikas Savienoto Valstu karaspēks un Jūtas zemessargi iesaistījās uzbrukumos, bet nekad necīnījās kaujās.

• Kā jūs rezumētu izvēles, kas noveda pie Kalnu pļavas slaktiņa.

• Kādus principus mēs varam mācīties no šīs traģēdijas? (Studenti var saskatīt visdažādākos principus, taču viņu atbildēm būtu jāataino šādi principi: Ja mēs izvēlēsimies slēpt savus grēkus, tas var novest pie citu grēku veikšanas. Ja mēs izvēlēsimies slēpt savus grēkus, tas sagādās nožēlu un ciešanas.)

Paskaidrojiet, ka Kalnu pļavas slaktiņš beidzās ne vien ar 120 upuru nāvi, bet arī izraisīja lielas ciešanas izdzīvojušajiem bērniem un citiem upuru radiniekiem. Smagi cieta arī Peiutas indiāņi, tiekot netaisnīgi vainoti noziegumā. Turklāt tos, kuri „piedalījās slaktiņā, atlikušo dzīvi mocīja briesmīga vainas sajūta un vairākkārtēji murgi par to, ko viņi bija izdarījuši un redzējuši” (Richard E. Turley Jr., „The Mountain Meadows Massacre”, 20. lpp.).

Aplieciniet studentiem: ja viņi ir uzsākuši kļūdu un grēku pilnu ceļu, viņi var sevi pasargāt no turpmākām sirdssāpēm un nožēlas, vēršoties pie Tā Kunga un nožēlojot savus grēkus.

Paskaidrojiet, ka vairāki vietējie pēdējo dienu svētie bija atbildīgi par Kalnu pļavas slaktiņa izplānošanu un īstenošanu, tāpēc daudzi cilvēki sāka negatīvi attiekties pret visu Baznīcu.

• Kāpēc ir svarīgi saprast, ka dažu Baznīcas locekļu nepareizā rīcība nenosaka to, vai evaņģēlijs ir patiess?

Aiciniet kādu studentu nolasīt, ko ir teicis prezidents Henrijs B. Airings no Augstākā prezidija:

Attēls

Prezidents Henrijs B. Airings

„Jēzus Kristus evaņģēlijs, ko mēs sludinām, ir pilnīgā pretrunā ar aukstasinīgu vīriešu, sieviešu un bērnu slepkavošanu. Patiesi, tas iestājas par mieru un piedošanu. Tas, ko pirms ilga laika [Kalnu pļavās] izdarīja mūsu Baznīcas locekļi, parāda, ka viņi bija briesmīgi un neattaisnojami novērsušies no kristīgās mācības un rīcības” („150th Anniversary of Mountain Meadows Massacre,” 2007. g. 11. sept., mormonnewsroom.org/article/150th-anniversary-of-mountain-meadows-massacre).

Aiciniet kādu no studentiem skaļi nolasīt Helamana 5:12. Aiciniet klasi sekot līdzi un uzzināt, ko mēs varam darīt, lai stiprinātu un saglabātu savu liecību, lai grūtos brīžos, piemēram, tad, kad mēs uzzinām par gadījumiem, kad Baznīcas locekļiem nav izdevies dzīvot saskaņā ar Jēzus Kristus mācībām, mūsu ticība netiktu satricināta.

• Saskaņā ar Helamana 5:12, ko mēs varam darīt, lai stiprinātu un saglabātu savu liecību? (Kad studenti ir atbildējuši, jūs varētu uzrakstīt uz tāfeles šādu principu: Mēs varam stiprināt liecību, veidojot savu ticību uz Jēzus Kristus pamata.)

Lai ilustrētu šo principu, aiciniet kādu studentu nolasīt šo rindkopu:

„Džeims Sanders ir mazmazdēls vienam no bērniem, kurš izdzīvoja slaktiņā [viņš ir arī Baznīcas loceklis]. … Brālis Sanders teica, ka, uzzinot, ka viņa senči tika nogalināti slaktiņā, „neietekmēja manu ticību, jo tā ir balstīta uz Jēzu Kristu, nevis uz kādu cilvēku Baznīcā”” (Richard E. Turley Jr., „The Mountain Meadows Massacre”, 21. lpp.).

• Kā mūsu ticība Jēzum Kristum mūs var stiprināt, kad mēs uzzinām par gadījumiem, kad Baznīcas locekļiem nav izdevies dzīvot saskaņā ar Glābēja mācībām?

• Ko jūs darāt, lai palīdzētu veidot savu ticību uz Jēzus Kristus pamata?

Lieciniet par to, cik ir svarīgi dzīvot saskaņā ar Glābēja mācībām un balstīt mūsu ticību Viņa evaņģēlijā. Aiciniet studentus apdomāt, kā viņi varētu labāk stiprināt savu ticību uz Jēzus Kristus pamata, un aiciniet viņus izvirzīt mērķi to darīt.