1835. gada 26. decembrī Laimens Šermans, uzticīgs Ciānas nometnes loceklis un viens no septiņiem Septiņdesmito kvoruma prezidentiem, saņēmis garīgu iedvesmu, lūdza pravietim Džozefam Smitam vadību attiecībā uz saviem pienākumiem. Mācības un Derību 108. nodaļā ir ietverta atklāsme, ko pravietis saņēma Laimenam Šermanam.
Vai jūs kādreiz esat sajutis Gara pamudinājumu kaut ko darīt? Kādas svētības jūs saņēmāt, pateicoties tam, ka paklausījāt šiem Gara pamudinājumiem?
Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt Mācības un Derību 108. nodaļas ievadu, meklējot, kurš ieradās pie pravieša ar lūgumu pēc atklāsmes.
Aiciniet kādu studentu nolasīt šādu informāciju par Laimenu Šermanu:
Laimens Šermans bija uzticīgs Baznīcas loceklis, kurš kalpoja Ciānas nometnē un tika aicināts par vienu no septiņiem Septiņdesmito kvoruma prezidentiem. Pravietis Džozefs Smits savā dienasgrāmatā pierakstīja: 1835. gada 26. decembrī „pie manis ieradās brālis Laimens Šermans un palūdza, vai viņš varētu saņemt vārdu no Tā Kunga caur mani. Viņš teica: „Es tiku pamudināts darīt zināmas Tev savas sajūtas un vēlmes, un man tika apsolīts, ka saņemšu atklāsmi, kurā tiks pausts mans pienākums”” (History of the Church, 2:345; skat. arī Journals, 1. sēj.: 1832–1839, 1. sēj. of the Journals series of The Joseph Smith Papers (2008. g.), 137).
Ko, jūsuprāt, Laimens domāja, sakot, ka viņš „[tika] pamudināts” runāt ar Džozefu Smitu?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 108:1. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kādu svētību Tas Kungs deva Laimenam Šermanam tāpēc, ka viņš paklausīja pamudinājumam runāt ar pravieti. Lūdziet, lai audzēkņi pastāsta, ko uzgājuši.
Balstoties uz to, ko Tas Kungs atklāja Laimenam Šermanam, kādu svētību mēs saņemsim, ja labprāt paklausīsim Tā Kunga balsij? (Studenti var izteikties citiem vārdiem, taču viņiem būtu jāatpazīst šāds princips: Ja mēs paklausām Tā Kunga balsij, mēs rodam iespēju saņemt Viņa piedošanu. Jūs varētu uzrakstīt šo principu uz tāfeles.)
Kādēļ, jūsuprāt, ja mēs paklausām Tā Kunga pamudinājumiem, mēs varam saņemt piedošanu?
Palīdzot studentiem saprast šo principu, paskaidrojiet, ka Tā Kunga balsi var saklausīt caur Svētajiem Rakstiem, Viņa pēdējo dienu praviešu vārdiem un Svētā Gara pamudinājumiem. Paklausot Dievam, mēs piepildām savas dzīves ar taisnīgām aktivitātēm, kas sniedz mums garīgu spēku. Aiciniet kādu studentu nolasīt šo skaidrojumu no Uzticīgi ticībai: „Pilnīga paklausība sniedz jūsu dzīvei pilnīgu evaņģēlija spēku, tai skaitā lielāku spēku pārvarēt savas vājības. Šajā paklausībā ietilpst darbības, ko jūs varbūt sākotnēji neuzskatījāt par grēku nožēlošanas sastāvdaļu, tādas kā sanāksmju apmeklēšana, desmitās tiesas maksāšana, kalpošana un piedošana citiem. Tas Kungs apsolīja: „Tam, kas nožēlo grēkus un pilda Tā Kunga baušļus, tiks piedots” (M&D 1:32).” (Uzticīgi ticībai: evaņģēlija norādes (2005. g.), 61.)
Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt Mācības un Derību 108:2, meklējot, kādu padomu Tas Kungs sniedza Laimenam Šermanam pēc tam, kad viņam tika paziņots, ka viņa grēki bija piedoti. Aiciniet, lai audzēkņi pastāsta, ko uzgājuši.
Ko, jūsuprāt, nozīmē — „lai tava dvēsele atpūšas attiecībā uz tavu garīgo stāvokli”?
Kā, jūsuprāt, padoms — „nepretojies vairs Manai balsij” — var palīdzēt cilvēkam ļaut savai dvēselei atpūsties?
Palūdziet studentiem atpazīt principu no Mācības un Derību 108:1–2 attiecībā uz to, ko sniedz Tā Kunga piedošana. (Studenti var atklāt dažādus principus, taču noteikti uzsveriet šo: Tā Kunga piedošana sniedz mūsu dvēselei mieru.)
Norādiet: cilvēki, kuri ir nožēlojuši grēkus, dažkārt prāto, vai viņiem tie ir piedoti, jo viņi mēdz joprojām izjust to smagumu. Palūdziet kādam studentam nolasīt šos izteikumus. Lūdziet pārējiem audzēkņiem ieklausīties padomā, kas ir sniegts tiem, kuriem ir grūti iegūt dvēseles mieru.
Prezidents Boids K. Pekers no Divpadsmit apustuļu kvoruma teica:
Attēls
Prezidents Boids K. Pekers
„Brīnišķīgais piedošanas rīts var nepienākt tik drīz. Nepadodieties, ja jūs to uzreiz nevarat sagaidīt. Bieži vien grūtākā grēku nožēlošanas daļa ir piedošana pašam sev. Vēlme padoties ir daļa no šī pārbaudījuma. Nepadodieties. Šis brīnišķais rīts pienāks.
Tad „Dieva miers, kas ir augstāks par … saprašanu” atkal ienāks jūsu dzīvē. [Filipiešiem 4:7.] Tad jūs, tāpat kā Viņš, nepieminēs vairs šos grēkus. Kā jūs varēsiet zināt? Jūs zināsiet! [Skat. Mosijas 4:1–3.]” („The Brilliant Morning of Forgiveness”, Ensign, 1995. g. nov., 20).
Kā jūs raksturotu šo sajūtu — ļaut savai dvēselei būt mierā.
Aiciniet studentus patstāvīgi izlasīt Mācības un Derību 108:3 un sameklēt, kādu vēl padomu Tas Kungs sniedza Laimenam Šermanam.
Kādu padomu Tas Kungs deva brālim Šermanam? („… Celies un esi uzmanīgāks turpmāk savu solījumu ievērošanā.” Solījums šajā kontekstā nozīmē arī derība.)
Kādus solījumus mēs varam dot?
Aiciniet studentus padomāt, kā viņi var būt „[uzmanīgāki] turpmāk” savu solījumu ievērošanā. Ja atliek laiks, aiciniet viņus uzrakstīt, kā viņi var rūpīgāk turēt savus solījumus.
Palūdziet dažiem studentiem paskaidrot, kā patiesās mācības, kas atklātas Mācības un Derību 108:1–3, var mudināt viņus, kādu draugu vai ģimenes locekli paklausīt Tā Kunga balsij un saņemt piedošanu.
Aiciniet studentus apdomāt, kā viņi var pielietot šos principus un sajust mieru attiecībā uz savu garīgo stāvokli Tā Kunga priekšā.
Tas Kungs sniedz Laimenam Šermanam papildu padomu un solījumus
Pavaicājiet studentiem, vai viņi ir dzirdējuši par svinīgo sapulci. Ja kāds ir, palūdziet paskaidrot, kas, viņaprāt, tā ir. Ja nepieciešams, paskaidrojiet, ka svinīgā sapulce ir sanāksme ar īpašu nolūku — „tempļu iesvētīšanai, īpašu norādījumu došanai priesterības vadītājiem un jauna Baznīcas prezidenta atbalstīšanai” (David B. Haight, „Solemn Assemblies”, Ensign, 1994. g. nov., 14). 1832. gadā Tas Kungs apsolīja svētajiem — ja viņi uzcels templi un noturēs svinīgu sapulci, Viņš dāvās svētajiem lielas svētības (skat. M&D 88:70–75, 117–119). 1835. gada decembrī, kad tika dota Laimenam Šermanam paredzētā atklāsme, kas pierakstīta Mācības un Derību 108. nodaļā, Kērtlandes tempļa iesvētīšana tika plānota vien pēc trim mēnešiem. Laikā no 1836. gada janvāra līdz maijam Kērtlandē tika noturētas vairākas sanāksmes, no kurām dažas varētu uzskatīt par svinīgām sapulcēm. 1836. gada marta pēdējā nedēļā Kērtlandes tempļa iesvētīšanas pasākumu ietvaros tika noturētas svinīgās sapulces, ieskaitot 1836. g. 30. maija svinīgo sapulci, kurā priesterības vadītājiem deva īpašus norādījumus.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 108:4–6. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko, saskaņā ar Tā Kunga solījumu, Laimens saņems svinīgajā sapulcē.
Ko, saskaņā ar Tā Kunga vārdiem, saņems Laimens Šermans?
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 108:7–8. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, kādus norādījumus Tas Kungs deva brālim Šermanam. Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi atraduši. Iespējams, jums nāksies paskaidrot, ka pamudinājumi šajā kontekstā ir padoma un iedrošinājuma vārdi.
Kā Tas Kungs vēlējās, lai Laimens Šermans stiprinātu savus brāļus?
Aiciniet studentus atpazīt patiesos principus Mācības un Derību 108:7–8. Viņi varētu atpazīt dažādus patiesos principus, šādu tai skaitā: Ar katru savu sarunu un rīcību mums ir jāstiprina pārējie. Jūs varētu ieteikt studentiem atzīmēt šo patieso principu savos Svētajos Rakstos.
Kā jūs varat stiprināt apkārtējos cilvēkus savās sarunās? Kā jūs varat stiprināt apkārtējos cilvēkus ar savu rīcību?
Palūdziet studentiem raksturot gadījumu, kad kāds viņus ir stiprinājis tādā veidā, kā Tas Kungs bija ieteicis Laimenam Šermanam 7. pantā.
Mudiniet studentus padomāt par vienu cilvēku, kuru viņi var stiprināt jau šodien, un konkrētu rīcību, ar kādu viņi to darīs.
Pastāstiet studentiem, ka Laimens Šērmans palika uzticīgs evaņģēlijam līdz pat savai nāvei. 1839. gada 16. janvārī pravietis Džozefs Smits, atrodoties Libertī cietumā, aicināja un nozīmēja Laimenu par Divpadsmit apustuļu kvoruma locekli, taču Laimens nomira, nepaspēdams saņemt vēstuli no pravieša par savu jauno aicinājumu.
Noslēgumā dalieties pieredzē, kad kāds jūs ir stiprinājis vai kad jūs esat kādu stiprinājis.
„Ja pienāks tāds laiks, kad būsiet izdarījuši visu, ko varat, lai nožēlotu savus grēkus, lai kas arī jūs būtu, lai kur arī jūs būtu, un būsiet izlabojuši savas kļūdas un atlīdzinājuši kaitējumu pēc savām labākajām spējām …, tad jūs vēlēsities saņemt šo apstiprinošo atbildi, vai Tas Kungs ir vai nav jūs pieņēmis. Ja savos dvēseles meklējumos jūs atradīsiet mierīgu sirdsapziņu, tā jūs varēsiet zināt, ka Tas Kungs ir pieņēmis jūsu grēku nožēlošanu” („Stand Ye in Holy Places”, Ensign, 1974. g. jūl., 185).
Elders Ričards G. Skots no Divpadsmit apustuļu kvoruma liecināja par svētībām, kuras mēs saņemam, kad ievērojam derības:
Attēls
Elders Ričards G. Skots
„Paļaujoties uz [To Kungu], cenšoties izzināt un sekot Viņa gribai, jūs saņemsiet svētības, ko jūsu ierobežotās prāta spējas nespēj izprast šeit, uz Zemes. Jūsu Tēvs debesīs un Viņa svētais Dēls zina labāk par jums — kas nes laimi. Viņi jums ir devuši laimes ieceri. Ja jūs to izpratīsiet un tai sekosiet, laime būs jūsu svētība. Ja jūs labprātīgi paklausīsiet, saņemsiet un godāsiet svētās ieceres priekšrakstus un derības, jūs varat saņemt vislielāko gandarījumu šajā dzīvē. Jā, dažreiz pat neaptveramu laimi. Jūs sagatavosieties mūžībai — brīnišķīgajai dzīvei kopā ar jums mīļajiem cilvēkiem, kuri būs cienīgi dzīvot šajā valstībā” („Trust in the Lord”, Ensign, 1995. g. nov., 18).
Mācības un Derību 108:6. „Tev būs tiesības sludināt Manu evaņģēliju, kur vien Es tevi sūtīšu”
Laimens Šermans bija viens no septiņiem Septiņdesmito kvoruma prezidentiem. 1836. gada 30. martā pravietis Džozefs Smits, sniedzot Septiņdesmito kvoruma locekļiem norādījumus attiecībā uz viņu aicinājumu sludināt evaņģēliju, teica:
Attēls
Pravietis Džozefs Smits
„Septiņdesmitie var brīvi izvēlēties, kurp doties sludināt evaņģēliju — uz Ciānu, ja viņiem tā tīk, vai uz jebkuru citu vietu pēc savas gribas. Lai Ciānas pestīšana ir mūsu mērķis, un mēs centīsimies to sasniegt, izsūtot visu Tā Kunga nama spēku, kur vien mēs to atradīsim” (Journals, 1. sēj.: 1832–1839, 1. sēj. of the Journals series of The Joseph Smith Papers (2008. g.), 215; pareizrakstība, lielo burtu un pieturzīmju lietošana ir standartizēta; skat. arī History of the Church, 2:432).