1846. gada februārī svētie devās prom no Navū un ceļoja uz rietumiem — pāri Aiovas teritorijai. 1847. gada janvārī Ziemas mītnē, Nebraskā, Brigams Jangs saņēma atklāsmi, kas pierakstīta Mācības un Derību 136. nodaļā. Šajā nodarbībā tiks pārrunāti Mācības un Derību 136:1–18, kas ietver Tā Kunga padomu attiecībā uz to, kā svētajiem ir jāorganizējas un jāsagatavojas turpināt ceļu uz rietumiem.
Ieteikumi stundas mācīšanai
Pēdējo dienu svētie dodas pāri Aiovai un izveido Baznīcas galveno pārvaldi Ziemas mītnē
Aizsieniet kādam studentam acis un novietojiet viņu vienā telpas pusē. Tad pārkārtojiet dažus priekšmetus telpā, radot troksni, lai students nojaustu, ka priekšmeti tiek pārbīdīti. Palūdziet studentam ar aizsietām acīm izvēlēties kādu klasesbiedru, kurš sniegs mutiskas norādes, šādi palīdzot viņam vai viņai nonākt klase pretējā galā. Kad students būs izvēlējies vienu klasesbiedru, pajautājiet:
Kāpēc tu izvēlējies tieši šo cilvēku?
Kā mūsu uzticība kādam cilvēkam ietekmē to, cik precīzi mēs sekojam šī cilvēka norādījumiem?
Aiciniet pavadoni dot norādījumus, lai students, kuram ir aizsaitētas acis, drošībā nokļūst telpas otrajā pusē. Tad aiciniet abus studentus atgriezties savās vietās.
Aiciniet kādu studentu nolasīt šo rindkopu par svēto izceļošanu no Navū. Palūdziet pārējiem audzēkņiem ieklausīties, kā svēto pieredzi varētu pielīdzināt tā studenta pieredzei, kurš tika vadīts uz pretējo klases pusi.
Izjūtot vardarbīgus apdraudējumus no vietējiem, naidīgi noskaņotajiem ļaužu pūļiem, 1846. gada februārī svētie sāka pamest Navū, dodoties rietumu virzienā cauri Aiovas štatam. „Navū pamešana bija svēto rīcība, ko noteica ticība. Viņi devās prom, nezinādami, kurp tieši gāja vai kad ieradīsies vietā, kur apmetīsies. Viņi tikai zināja, ka ienaidnieki kuru katru dienu grasījās viņus padzīt no Ilinoisas štata, un to, ka svēto vadītāji bija saņēmuši atklāsmi — uzmeklēt drošu vietu kaut kur klinšu kalnos” (Church History in the Fulness of Times Student Manual, 2. izd. (Baznīcas izglītības sistēmas rokasgrāmata, 2003. g.), 309.).
Kādā ziņā svēto pieredze, kuri pameta Navū, līdzinājās studenta pieredzei, kurš tika vadīts no vienas telpas puses uz otru? (Lai viņi varētu sasniegt mērķi, abos gadījumos viņiem bija jāuzticas kāda cita cilvēka vīzijai un vadībai.)
Ko mēs varam mācīties no svēto pieredzes, atstājot Navū? (Studenti var izteikties dažādi, taču viņiem būtu jāpauž šāds princips: Mēs izrādām ticību, sekojot mūsu Baznīcas vadītāju padomam un norādījumiem.)
Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt tālāk doto stāstu par Viljamu Kleitonu. Aiciniet studentus saklausīt brāļa Kleitona ticības piemērus.
„Viljams Kleitons bija aicināts būt vienā no pirmajām grupām, lai dotos prom no Navū, un viņš atstāja savu sievu Diantu ar viņas vecākiem — tikai vienu mēnesi pirms pirmā bērna piedzimšanas. Nopūlēšanās caur dubļainajiem ceļiem un apmešanās aukstās teltīs bojāja viņa nervus, tam raizējoties par Diantas veselību. Pēc diviem mēnešiem viņš vēl aizvien nezināja, vai dzemdības bijušas veiksmīgas, taču beidzot viņš saņēma priecīgo ziņu, ka ir piedzimis „jauks, apvēlies puika”. Gandrīz uzreiz pēc ziņas izdzirdēšanas Viljams apsēdās un uzrakstīja dziesmu, kas bija ne tikai ar īpašu nozīmi viņam, bet kas Baznīcas locekļiem daudzās paaudzēs kļūs par iedvesmas un pateicības himnu. Šī dziesma bija „Uz priekšu, svētie!”” (Mūsu mantojums: Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas īss izklāsts [2006], 69., 70. lpp.).
Aiciniet klases audzēkņus kopā nodziedāt dziesmas „Uz priekšu, svētie” pirmos trīs pantus (Garīgās dziesmas, nr. 20). (Vai arī iepriekš sazinieties ar kādu studentu vai studentu grupu un aiciniet viņus sagatavoties nodziedāt šīs dziesmas pirmos trīs pantus.) Pirms dziesmas dziedāšanas aiciniet studentus atrast vai saklausīt frāzes, kas apliecina svēto ticību Jēzum Kristum un viņu uzticību saviem vadītājiem.
Kad būs nodziedāti pirmie trīs panti, pajautājiet:
Kā šī garīgā dziesma attēlo svēto ticību Jēzum Kristum un uzticību viņu vadītājiem?
Aiciniet kādu studentu nolasīt tālāk doto pierakstu par Orsonu un Katrīnu Spenseriem. Aiciniet klasi saklausīt Spenseru ticību un paļāvību.
„Pēc tam, kad bijām devušies projām no Navū, Katrīnai, kura vienmēr bija trausla un daudz slimoja, nebeidzamo grūtību dēļ strauji pasliktinājās veselība. Bēdu nomāktais vīrs aizrakstīja sievas vecākiem, sirsnīgi lūdzot steidzami viņu uzņemt savās mājās, līdz svētie atradīs apmešanās vietu. Viņi atbildēja: „Ja viņa atteiksies no savas apkaunojošās ticības, viņa var atgriezties, bet ne ātrāk.”
Kad Katrīnai tika nolasīta šī vēstule, viņa palūdza savam vīram paņemt Bībeli, atvērt Rutes grāmatu un izlasīt pirmās nodaļas sešpadsmito un septiņpadsmito pantu: „Nespied mani tevi atstāt un no tevis aiziet, jo, kurp tu iesi, es iešu un, kur tu mitīsi, es mitīšu. Tava tauta būs mana tauta, un tavs Dievs būs mans Dievs”” (Memoirs of John R. Young: Utah Pioneer 1847 [1920. g.], 17.–18. lpp.). Neilgi pēc tam Katrīna Spensera nomira.
Aiciniet studentus nodziedāt dziesmas „Uz priekšu, svētie!” ceturto pantu. Aiciniet viņus padomāt, kā šī panta vārdi ir attiecināmi uz Katrīnu Spenseri. Kad viņi nodziedās šo pantu, pajautājiet:
Kā šī panta vārdi ir attiecināmi uz Katrīnu Spenseri?
Aiciniet studentus izvirzīt mērķi — izrādīt ticību Jēzum Kristum un labāk sekot savu Baznīcas vadītāju padomam un norādījumiem.
Aiciniet studentus savos Svētajos Rakstos aplūkot 6. karti („Baznīcas pārcelšanās uz Rietumiem”), kas atrodas Baznīcas vēstures karšu sadaļā un atrast Navū un Ziemas mītni. Paskaidrojiet: tā kā svētie, kuri devās prom no Navū, 1846. g. februārī piedzīvoja ilgstošas lietusgāzes un viņiem nebija pietiekamu izejvielu krājumu, viņi aizvadīja trīs mēnešus, pievarot 300 jūdžu (~ 480 km) garo ceļojumu pāri Aiovas štatam. Šo apstākļu dēļ un tāpēc, ka viņi bija zaudējuši 500 pēdējo dienu svēto, spēcīgu vīru, grupas ceļošanas temps bija lēns. Šie vīri, kuri kļuva pazīstami kā Mormoņu bataljons, paklausīja prezidenta Brigama Janga aicinājumam iestāties Amerikas Savienoto Valstu armijā, lai nopelnītu naudu, šādi palīdzot nabadzīgajiem Baznīcas locekļiem ceļot uz rietumiem. Šis upuris daudzējādā ziņā palīdzēja, taču daudzām ģimenēm daļu no ceļojuma bija jāveic bez vīriem un tēviem. Ņemot vērā lēno tempu, Baznīcas vadītāji nolēma neturpināt ceļojumu rietumu virzienā uz klinšainajiem kalniem līdz 1847. gada pavasarim. Viņi ieteica svētajiem apmesties uz ziemu. Viena no lielākajām apmešanās vietām, Ziemas mītne, atradās Misūri upes rietumu krastā mūsdienu Nebraskas štata teritorijā.
Aiciniet kādu studentu nolasīt šo aprakstu par Ziemas mītni un citām pagaidu apmešanās vietām:
Daudzi svētie dzīvoja no baļķiem uzceltās mājās un zemnīcās, ko izveidoja no zemes un vītolu kokiem. Daudzi cilvēki nebija atbilstoši pasargāti no aukstuma. Daudzi cilvēki cieta un nomira tādu slimību rezultātā kā malārija, plaušu karsonis, tuberkuloze, holēra un cinga. Pirmās ziemas beigās apmešanās nometnēs nomira vairāk nekā septiņsimt cilvēku. (Skat. Mūsu mantojums, 70. lpp.; Church History in the Fulness of Times Student Manual, 319.–320. lpp.)
Ja jūs atrastos ar svētajiem Ziemas mītnē, kā jūs justos, apzinoties, ka jums vēl būs jāceļo simtiem kilometru?
Tas Kungs dod padomu svētajiem organizēties un sagatavoties turpināt ceļu uz rietumiem
Aiciniet studentus pārlasīt Mācības un Derību 136. nodaļas ievadu un meklēt, kur un kam šī atklāsme tika dota. Aiciniet viņus pastāstīt, ko viņi ir uzzinājuši.
Kā, jūsuprāt, svētajiem palīdzēja tas, ka viņi zināja, ka Tas Kungs turpina viņiem atklāt Savu gribu? (Atbildēs varētu minēt, ka šī atklāsme palīdzēja viņiem zināt, ka Tas Kungs zina par viņiem, ka Viņš palīdzēs viņu ceļojumā uz rietumiem un ka Viņš runā caur prezidentu Brigamu Jangu, tāpat kā Viņš runāja caur pravieti Džozefu Smitu.)
Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt Mācības un Derību 136:2–5. Lūdziet pārējos audzēkņus sekot līdzi, meklējot, kādus norādījumus Tas Kungs deva svētajiem, lai viņi sagatavotos ceļojumam uz rietumiem.
Kā bija jāorganizē grupas?
Kādēļ, jūsuprāt, būtu lietderīgi organizēt svētos pa grupām ar nozīmētajiem vadītājiem? Kādā ziņā šī pieeja līdzinās tam, kā Baznīca ir organizēta mūsdienās? (Kad studenti ir atbildējuši uz šiem jautājumiem, jūs varētu pierakstīt uz tāfeles šādu patiesību: Tas Kungs organizē svētos grupās, lai katru cilvēku varētu vadīt un par viņu parūpēties.)
Paskaidrojiet, ka Ziemas mītnē un citās apkārtējās nometnēs daudzi cilvēki bija slimi un nomira, tāpēc daudzām ģimenēm un atsevišķiem cilvēkiem bija nepieciešama finansiāla palīdzība, lai viņi varētu turpināt savu ceļojumu uz rietumiem.
Sadaliet studentus pa pāriem. Aiciniet viņus kopā studēt Mācības un Derību 136:6–11 un meklēt veidus, kā svētajiem bija jārūpējas par grūtībās nonākušajiem. Pirms studenti sāk lasīt šo rakstvietu, paskaidrojiet, ka visi svētie vienlaicīgi nedzīvoja Ziemas mītnē. Frāze „priekš tiem, kuri paliek” 6. pantā norāda uz tiem svētajiem, kuri Ziemas mītnē un apkārtējās nometnēs vēl kādu laiku uzkavējās.
Kuri vārdi un frāzes 6.–11. pantā norāda uz to, kā svētajiem bija jārūpējas par trūkumcietējiem?
Kurš vārds 7. pantā apzīmē cilvēkus, kas sagatavo ceļu citiem? (Pirmie.)
Mācības un Derību angļu valodas izdevumā
šos cilvēkus sauc arī par pionieriem.
Saskaņā ar 11. pantu, ko Tas Kungs apsolīja tiem, kuri palīdz trūkumcietējiem un sagatavo viņiem ceļu? Ko mēs no tā varam mācīties? (Kad studenti ir atbildējuši, jūs varētu pierakstīt uz tāfeles šādu principu: Tas Kungs mūs svētīs, kad mēs citiem palīdzēsim viņu vajadzībās un sagatavosim viņiem ceļu.)
Aiciniet studentus pārī pārrunāt šādu jautājumu:
Kurš ir sagatavojis ceļu jums, lai jūs baudītu evaņģēlija svētības?
Palūdziet studentiem apdomāt šādu jautājumu. Pēc tam aiciniet dažus studentus dalīties savās atbildēs ar pārējiem klasē.
Ko jūs darīsit, lai būtu par pionieri, — kā palīdzēsit citiem viņu vajadzībās un sagatavosit viņiem ceļu, lai viņi varētu baudīt evaņģēlija svētības?
Lai apkopotu Mācības un Derību 136:12–18, paskaidrojiet, ka Tas Kungs pavēlēja Saviem kalpiem mācīt šo atklāsmi svētajiem.
Noslēdziet stundu, liecinot par tiem patiesajiem principiem, kurus jūs pārrunājāt, un iedrošinot studentus rīkoties atbilstoši šiem principiem.
„Vārdnīcā vārds „pionieris” definēts kā „cilvēks, kurš iet pa priekšu, lai sagatavotu vai atklātu ceļu citiem, kas varētu tam sekot” [Oxford English Dictionary, 2. izd. (1989), „pionieris”]. Vai mēs varam kaut kādā veidā saņemt drosmi un neatlaidīgi sekot mērķim, kā to darīja iepriekšējo paaudžu pionieri? Vai jūs un es patiešām varam būt pionieri?
Es zinu, ka mēs varam. Ak, cik gan ļoti mūsdienās pasaulei ir vajadzīgi pionieri!” („The World Needs Pioneers Today”,Ensign, 2013. g. jūl., 5. lpp.).
Elders Pārlijs P. Prets sniedza ieskatu, ko svētie darīja, lai sagatavotu ceļu tiem, kas viņiem sekos:
Attēls
Pārlijs P. Prets
„Kad viss bija sakārtos un kārtībā, nometnes dalībnieki turpināja ceļu. Kad bijām nonākuši pie Grand River (Lielās upes) attekas, uz kādu laiku tur apmetāmies, ilgi ceļodami stiprā un ilgstošā lietū, pa dubļiem un muklāju. Šeit mēs izveidojām saimniecību, apstādot daudzu simtu hektāru zemi, tādējādi iesākot veidot apmešanās vietu tiem, kas mums sekos no Navū. Mēs nosaucām šo vietu par „Gārdengrovu”” (Autobiography of Parley P. Pratt, red. Parley P. Pratt, jaun. [1938], 342. lpp.).
1846. gada maijā Baznīcas pārstāvis Džesijs K. Litls Vašingtonā satikās ar ASV valdības amatpersonām. Baznīca jautāja, vai pēdējo dienu svētie varētu darīt kādu darbu vai sniegt kādu pakalpojumu valdībai apmaiņā pret finansiālu palīdzību svēto pārceļošanai uz Rietumiem. ASV Kongress nesen bija pasludinājis karu pret Meksiku, un prezidents Džeimss Polks apsprieda ar Džesiju K. Litlu ierosinājumu, ka pēdējo dienu svēto vīrieši varētu iestāties ASV armijā un no savas algas palīdzēt svētajiem viņu ceļojumā. Kamēr svētie šķērsoja Aiovas štatu, ASV armijas vervētāji lūdza Baznīcas locekļus iesaistīties karā pret meksikāņiem. Sākumā svētie atteicās, taču prezidents Brigams Jangs iedrošināja vīriešus piedalīties, lai varētu savākt naudu un nabadzīgajiem svētajiem Navū palīdzēt pārvietoties uz rietumiem. Uzklausot prezidenta Janga padomu, vairāk nekā 500 vīrieši iestājās ASV armijā. Šo grupu nodēvēja par Mormoņu bataljonu. Vairākas sievietes un bērni devās kopā ar bataljonu, kad viņi soļoja vairāk nekā 2000 jūdzes uz Kalifornijas dienvidiem, kur sargāja ieņemtās teritorijas.
1846. gada 4. jūlijā Daniēls B. Ravsons pierakstīja: „Es jutu niknumu pret valdību, kas aicināja mani kļūt par uzbrukuma dalībnieku un spieda atstāt manas mājas. Es rupji noteicu, ka „es viņus visus redzēšu nolādētus un nonākam ellē”. Es kategoriski atteicos iestāties armijā. Ceļā uz vietu, kuras nosaukums ir Blaf (Bluffs), mēs satikām prezidentu Brigamu Jangu, Hiberu Č. Kimbalu un V. Ričardu, kuri atgriezās, lai veidotu armiju. Viņi sacīja, ka no armijas izveidošanas ir atkarīga Israēla glābšana. To dzirdot, es mainīju savas domas. Es jutu, ka pievienoties armijai ir mans pienākums” (skat. Norma Baldwin Ricketts, The Mormon Battalion [1996], 13. lpp.).