1832. gada 25. janvāra Baznīcas konferencē pravietis Džozefs Smits saņēma divas atklāsmes, kas pierakstītas Mācības un Derību 75. nodaļā. Pirmā atklāsme, kas pierakstīta 1.–22. pantā, tika dota elderu grupai, kuri bija pieteikušies misionāru darbam. Tas Kungs deva norādījumus šiem elderiem attiecībā uz viņu misionāru pienākumiem un nozīmēja viņiem misiju pāriniekus. Otrā atklāsme, kas pierakstīta 23.–36. pantā, tika dota otrai elderu grupai, kuri vēlējās uzzināt Tā Kunga gribu attiecībā uz viņiem. Tas Kungs deva norādījumus šiem elderiem — nodrošināt, lai viņu ģimenes tiktu apgādātas, un pieņemt aicinājumu sludināt evaņģēliju.
Tas Kungs uzrunā tos, kuri vēlas sludināt evaņģēliju
Dažas dienas, pirms jūs mācāt šo stundu, aiciniet kādu studentu, kurš ir saņēmis misijas aicinājumu, studentu, kurš drīzumā varētu iesniegt pieteikumu kalpošanai misijā, vai nesen atgriezušos misionāru, lai palīdzētu mācīt par dalīšanos evaņģēlijā. Iedodiet šim studentam tālāk sniegto mācīšanas izklāstu un palūdziet viņam vai viņai studēt Mācības un Derību 75:1–4 un sagatavoties mācīt šo stundas daļu.
Pēc stundas sākuma atvēliet laiku šim studentam vai bijušajam misionāram, lai mācītu to, ko viņš vai viņa ir sagatavojis.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 75:1–2. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, meklējot, ko Tas Kungs uzrunāja šajos pantos.
Pavaicājiet: „Ko Tas Kungs uzrunāja šajos pantos?” (Elderus, kuri ir devuši savus vārdus, lai kalpotu misijā.)
Pastāstiet studentiem, ka Mācības un Derību 75. nodaļā patiesībā ir apvienotas divas atklāsmes un tās tika dotas Baznīcas konferences laikā. Pirmā atklāsme tika dota misionāru grupai, un tajā tika paskaidrots, kā viņi varētu efektīvāk palīdzēt citiem saprast viņu vēstījumu.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 75:3–4. Palūdziet klases audzēkņiem sameklēt Tā Kunga padomu elderiem attiecībā uz viņu aicinājumu sludināt evaņģēliju. Jūs varētu ieteikt, lai studenti atzīmē to, ko viņi atradīs šajā rakstvietā.
Pajautājiet: „Saskaņā ar 3.–4. pantu, ko Tas Kungs vēlējās, lai elderi darītu, sludinot evaņģēliju?”
Aiciniet dažus studentus paskaidrot, ko, viņuprāt, nozīmē frāzes: „dotos uz priekšu un nevilcinātos”, „nebūtu slinki” un „strādātu ar visu savu spēku”.
Pēc tam, kad stundas dalībnieki ir snieguši savas atbildes, paskaidrojiet, kādēļ, jūsuprāt, tiem, kas tiek aicināti sludināt evaņģēliju, jāzina un jāmāca atklāsmes un pavēles, ko Tas Kungs ir mums devis (skat. 4. pantu).
Pajautājiet: „Kā jūs domājat — kādēļ ir svarīgi, lai Tā Kunga misionāri šādi kalpotu Viņam?”
Dalieties, ko jūs darāt (vai darījāt, kad kalpojāt misijā), lai sagatavotos sludināt evaņģēliju tā, kā Tas Kungs to raksturoja Mācības un Derību 75:3–4. Noslēgumā dalieties savās domās par to, ko studenti var darīt, lai šajā savas dzīves posmā šādi dalītos evaņģēlijā.
Pēc tam, kad kāds students vai bijušais misionārs ir beidzis mācīt, uzrakstiet uz tāfeles šādu nepabeigtu principu: Ja mēs uzticīgi sludināsim evaņģēliju, Tas Kungs …
Palūdziet studentiem klusībā izlasīt Mācības un Derību 75:5 un noteikt, kādus solījumus Tas Kungs deva šiem misionāriem.
Ko Tas Kungs apsolīja tiem, kas uzticīgi sludina Viņa evaņģēliju?
Jūs varat paskaidrot, ka vārds kūlīši attiecas uz labību, kas ir nopļauta un sasieta saišķos jeb kūlīšos. Apkraut ar „daudziem kūlīšiem” nozīmē — saņemt bagātīgu ražu.
Kādi varētu būt daži no „kūlīšiem”, ko saņem tie misionāri, kas ir uzticīgi, daloties evaņģēlijā? (Šie „kūlīši” varētu attiekties uz cilvēkiem, kuri pieņem viņu vēstījumu (pievērstie), kā arī uz mūžīgajām svētībām, kas norādītas 5. pantā.)
Palūdziet studentiem sniegt kopsavilkumu solījumiem, kas ietverti Mācības un Derību 75:5, pabeidzot uz tāfeles uzrakstīto principu. Tālāk dots viens veids, kā studenti varētu izteikt šo principu: Ja mēs uzticīgi sludināsim evaņģēliju, Tas Kungs mūs svētīs ar godu, slavu un mūžīgo dzīvi.
Kādēļ, jūsuprāt, tie, kas uzticīgi sludina evaņģēliju, saņems šādas lielas mūžīgās svētības?
Tas Kungs aicina un dod norādes misionāru pārniecībām
Paskaidrojiet, ka pēc tam, kad Tas Kungs bija devis norādes un solījumus elderiem, kuriem bija jādodas kalpot misijās, Viņš sadalīja viņus pārniecībās un katrai no tām deva īpašas norādes.
Sadaliet studentus pa pāriem. Palūdziet vienam studentam katrā pārī klusībā izlasīt Mācības un Derību 75:6–12 un otram studentam izlasīt 13.–14. pantu. Lasīšanas gaitā lūdziet viņus meklēt atbildes uz šādiem jautājumiem:
Ko Tas Kungs uzrunā?
Kādu svētību Tas Kungs apsola viņiem, ja viņi būs uzticīgi, sludinot evaņģēliju?
Pēc tam, kad studenti ir izlasījuši tiem uzdotos pantus, aiciniet viņus dalīties ar savu partneri savās atbildēs uz iepriekš dotajiem jautājumiem.
Kādu papildus padomu Tas Kungs deva Viljamam E. Maklellinam un Lūkam Džonsonam 8.–11. pantā, kas mums var palīdzēt efektīvi sludināt evaņģēliju? (Lūgt, lai saņemtu Mierinātāju, Svēto Garu, kurš mūs mācītu un dotu spēku palikt uzticīgiem.)
Kādu solījumu Tas Kungs atkārto katrai no pārniecībām 11., 13. un 14. pantā? (Viņš būs ar tiem. Jūs varētu ierosināt, lai studenti atzīmē šo atkārtoto solījumu.)
Aiciniet studentus paust principu, ko viņi var mācīties no šiem pantiem. Lai gan studenti varētu sniegt citādu formulējumu, viņiem būtu jāatpazīst šāds princips: Ja mēs uzticīgi sludināsim evaņģēliju, Tas Kungs būs ar mums.
Kāda ir bijusi jūsu vai kāda, ko jūs pazīstat, pieredze, kurās jūs esat guvuši pārliecību, ka Tas Kungs ir ar tiem, kas uzticīgi dalās evaņģēlijā?
Aiciniet studentus apdomāt, ko viņi teiktu kādam draugam vai ģimenes loceklim, kuram ir grūtības, kalpojot pilnlaika misijā. Palūdziet viņiem izmantot tos principus, kurus viņi apguva šīsdienas stundā, un uzrakstīt šim misionāram īsu iedrošinājuma vēstuli savās klases pierakstu kladēs vai studiju dienasgrāmatās. Aiciniet studentus šajā vēstulē dalīties ar to, ko misionāri var darīt, lai vēl uzticīgāk sludinātu evaņģēliju, un kādas svētības saņem tie, kuri to dara.
Pēc tam, kad viņiem ir bijis pietiekami laika, lai uzrakstītu vēstules, aiciniet dažus studentus dalīties uzrakstītajā.
Sniedziet Mācības un Derību 75:15–22 kopsavilkumu, paskaidrojot, ka Tas Kungs deva norādījumus misionāriem — svētīt tos namus, kuros viņus uzņēma. Viņš arī mācīja, ko darīt, kad viņi tiks to cilvēku noraidīti, ar kuriem viņi dalīsies evaņģēlijā. (Jūs varētu paskaidrot, ka pīšļu nokratīšana no kājām kā liecība pret tiem, kuri noraida misionārus un viņu vēstījumu, tiek veikta vienīgi retos gadījumos, kad Tas Kungs to īpaši pavēl.)
Tas Kungs paskaidro, kā ir jāatbalsta to cilvēku ģimenes, kurus Viņš ir aicinājis kalpot misijās
Paskaidrojiet, ka otra atklāsme, kas ietverta Mācības un Derību 75. nodaļā, tika dota citai elderu grupai. Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 75:23 un lūdziet klases audzēkņiem atrast, ko šie elderi vēlējās uzzināt.
Paskaidrojiet, ka Baznīcas agrīnajās dienās daudziem vīriešiem, kuri tika aicināti kalpot misijās, bija sievas un bērni, kuri bija atkarīgi no viņu atbalsta. Pieņemot aicinājumu kalpot, visa ģimene uzņēmās lielu upuri. Daudzi elderi bija noraizējušies par to, kas notiks ar viņu ģimenēm, ja viņi pieņems aicinājumu —sludināt evaņģēliju tālu prom no mājām.
Aiciniet kādu studentu nolasīt Mācības un Derību 75:24–28. Aiciniet klases audzēkņus sameklēt Tā Kunga norādījumus elderiem, kuriem vajadzēja sludināt evaņģēliju, bet bija ģimene, par kuru rūpēties.
Saskaņā ar 24. pantu, kad vīrs vai tēvs kalpo pilnlaika misijā, kam vajadzētu palīdzēt atbalstīt viņa ģimeni?
Ko Tas Kungs teica elderiem darīt 26. pantā, ja viņi var atrast vietu, kur viņu ģimenes tiktu atbalstītas?
Ko Tas Kungs teica 28. pantā tiem, kuru apstākļi neļāva atstāt savu ģimeni, lai sludinātu evaņģēliju?
Aiciniet kādu no studentiem skaļi nolasīt Mācības un Derību 75:29. Palūdziet klases audzēkņiem sameklēt, kādu padomu Tas Kungs deva visiem šiem vīriem. Varētu būt lietderīgi paskaidrot, ka dīkdienis ir cilvēks, kurš nevēlas strādāt.
Kādu frāzi no 29. panta jūs izmantotu, lai apkopotu Tā Kunga padomu tiem elderiem, kuri varēja kalpot misijā, un tiem, kuriem vajadzēja palikt mājās, lai rūpētos par savām ģimenēm? („Lai katrs cilvēks ir uzcītīgs visās lietās.” Pārliecinieties, ka studenti saprot, ka šī frāze attiecas uz mums visiem: Tas Kungs pavēl mums būt uzcītīgiem visās lietās.)
Ko tas nozīmē — „būt uzcītīgam visās lietās”? (Būt pastāvīgam, neatlaidīgam, gādīgam un čaklam.)
Tas Kungs nozīmē elderus kalpot misionāru pārniecībās
Sniedziet Mācības un Derību 75:30–36 kopsavilkumu, paskaidrojot, ka šīs atklāsmes beigās Tas Kungs nozīmēja vairākas misionāru pārniecības.
Noslēdziet stundu, aicinot studentus uzrakstīt, ko viņi var darīt jau šodien, lai būtu uzcītīgāki kalpošanā Tam Kungam. Aiciniet vienu vai divus studentus dalīties savās domās un liecībās par šodienas stundā pārrunātajiem principiem.
1831. gada 29. oktobrī Viljams E. Maklellins saņēma aicinājumu kalpot misijā Savienoto Valstu austrumos un Samuēls H. Smits tika aicināts par viņa pārinieku (skat. M&D 66:5–8). Viljams E. Maklellins pieņēma aicinājumu, tomēr viņa misija ātri beidzās, un viņš atgriezās Kērtlandē, Ohaio, 1831. gada decembra beigās.
Kā pierakstīts Mācības un Derību 75:6–13, Tas Kungs pārmācīja Viljamu E. Maklellinu par viņa kurnēšanu, atsauca aicinājumu kalpot austrumu zemēs un viņa vietā aicināja Orsonu Haidu, lai aizvietotu viņa kā Samuēla Smita pārinieku. Tomēr Tas Kungs Savā žēlsirdībā deva brālim Makellinam citu aicinājumu — sludināt evaņģēliju Savienoto Valstu dienvidos kopā ar Lūku Džonsonu. Brālis Maklellins pieņēma aicinājumu kalpot, bet nepalika uzticīgs. Viņš drīz vien paziņoja, ka ir pārāk slims, lai turpinātu savu misiju. Kad viņš pameta misiju, viņš devās uz Hiramu, Ohaio, un apprecējās ar Emilinu Milleri.
Pēc kalpošanas vairākās citās misijās un kādu laiku būdams Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, 1838. gada 11. maijā Viljams E. Maklellins tika izslēgts no Baznīcas, jo bija atzinies, ka ir pārstājis lūgt un turēt baušļus.
Pīšļu nokratīšana vai notīrīšana no kājām bija kā liecība pret tiem, kas atteicās pieņemt evaņģēliju (skat. M&D 24:15; 60:15; 84:92; 99:4). Prezidents Džozefs Fīldings Smits skaidroja:
Attēls
Prezidents Džozefs Fīldings Smits
„Kad mūsu Kungs sūtīja Savus mācekļus sludināt evaņģēlija vēsti, Viņš norādīja viņiem nokratīt pīšļus no savām kājām kā liecību pret tiem, kas viņus nepieņēma. Līdzīgi … Tas Kungs norādīja elderiem, ka viņiem ir tāda pat privilēģija. … Viņu kāju notīrīšana, tās nomazgājot vai noslaukot putekļus, tiek ierakstīta debesīs kā liecība pret ļaunajiem. Tomēr šī darbība nav jādara ļauno klātbūtnē, „lai tu tos nekaitinātu, bet slepenībā, un mazgā savas kājas kā liecību pret tiem tiesas dienā” [M&D 60:15]. Baznīcas misionāriem, kuri uzticīgi veic savu pienākumu, ir dota atbildība sniegt savu liecību visiem, ar kuriem viņi nonāk saskarē, veicot savu darbu. Šī darbība būs kā liecība pret tiem, kuri noraida vēstījumu, tiesas dienā” (Church History and Modern Revelation, 2 sēj. [1953], 1:223; skat. arī „Komentāri un skaidrojumi” M&D 24:15 31. stundā).
Putekļu notraukšana no kājām tiek veikta kā liecība pret tiem, kuri pilnībā noraida Tā Kunga pilnvarotos kalpus. Tā jāveic tikai retos gadījumos, kad Tas Kungs to īpaši pavēl. Šī rīcība kalpo arī par noraidījuma apliecinājumu, un tie, kas sludināja šiem cilvēkiem evaņģēliju, vairs nav atbildīgi par tiem Tā Kunga priekšā.