Mūsu patiesības meklējumi

Mēs ticam izglītībai. Kā cilvēki — mēs vienmēr esam centušies izglītoties katrā jomā, un kā Baznīca — mēs esam iztērējuši lielas naudas summas un nesuši ievērojamus upurus, lai padarītu izglītības iespējas pieejamas Baznīcas locekļiem. It īpaši tas tā ir šajā zinātnisko pētījumu un attīstības laikā. Mēs domājam, ka mūsu jauniešiem vajadzētu iegūt tik daudz izglītības un tehniskas apmācības, cik vien tas ir gudri un nepieciešami.

Taču mēs uzskatām, ka centienus iegūt pasaulīgu izglītību vajadzētu apvaldīt ar līdzvērtīgiem centieniem iegūt garīgu sapratni. Tūkstošreiz svarīgāk mums ir iegūt zināšanas par Dievu un Viņa likumiem, lai mēs varētu darīt to, kas nes glābšanu, nekā iegūt visas iespējamās pasaulīgās zināšanas.⁷

Attēls

Jesus Christ sitting on a rock on the shores of the sea of Galilee. Numerous people are gathered around Him. The people are listening to Christ preach. (Mark 4:1) (Luke 5:1)

Katram būtu jāiemācās kaut kas jauns katru dienu. Jums visiem ir vērīgi prāti, un jūs meklējat patiesību daudzās jomās. Es patiesi ceru, ka viscentīgāk jūs tiecaties pēc garīgām lietām, jo, pateicoties tieši tām, mēs varam iegūt glābšanu un pilnveidoties tā, lai virzītos uz mūžīgo dzīvi mūsu Tēva valstībā.

Vissvarīgākās zināšanas pasaulē ir evaņģēlija zināšanas. Tās ir zināšanas par Dievu un Viņa likumiem, par to, kas cilvēkiem ir jādara, lai īstenotu savu glābšanu ar bailēm un drebēšanu Tā Kunga priekšā [skat. Filipiešiem 2:12; Mormona 9:27].⁸

Ne visa patiesība ir vienlīdz vērtīga vai nozīmīga. Dažas patiesības ir diženākas par citām. Vislielāko patiesību jeb vislielākās patiesības mēs atrodam Jēzus Kristus evaņģēlija pamatprincipos. Visupirms patiesība, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls, pasaules Pestītājs, kurš nāca šajā pasaulē, lai nomirtu, lai savukārt cilvēki varētu dzīvot. Šī patiesība mums būtu jāzina. Daudz svarīgāk ir zināt, ka Jēzus Kristus ir mūsu Pestītājs, ka Viņš mums ir devis mūžīgās dzīves principus, nekā zināt visu, ko iespējams iegūt laicīgajā izglītībā.⁹

Runājot par pasaules filozofijām un gudrību, tās neko nenozīmē, ja vien nesaskan ar atklāto Dieva vārdu. Jebkura mācība, vai nu tā nāk reliģijas, zinātnes, filozofijas vai jebkurā citā vārdā, ja tā ir pretrunā ar Tā Kunga atklāto vārdu, cietīs neveiksmi. Tā var likties ticama. Tā var jums tikt pasniegta patīkamā valodā vai valodā, ko jūs ne vienmēr spēsiet apšaubīt. Var šķist, ka šī mācība ir balstīta uz pierādījumiem, ko jūs nevarat apstrīdēt, taču viss, kas jums ir jādara, ir pacietīgi jāgaida. Laiks noliks visu savās vietās. Jūs atklāsit: katra mācība, katrs princips, ja tas nesaskan ar Tā Kunga dievišķo vārdu, ko Viņš atklājis Saviem kalpiem, iznīks, lai arī cik cilvēku tam ticētu. Ne arī mums jāmēģina „izstiept” Tā Kunga vārdu, veltīgi cenšoties to saskaņot ar šīm teorijām un mācībām. Tā Kunga vārds nezudīs nepiepildīts, taču visas šīs nepatiesās doktrīnas un teorijas cietīs neveiksmi. Patiesība un tikai patiesība pastāvēs, kad viss pārējais būs gājis bojā.¹⁰

Tas Kungs ir pavēlējis Baznīcas locekļiem šajās dienās meklēt Viņu lūgšanā, ticībā un studējot. Mums ir pavēlēts studēt baušļus, ko Viņš mums ir devis Mācībā un Derībās, Mormona Grāmatā un visos Svētajos Rakstos, ar apsolījumu, ka „tas saprāta līmenis, ko mēs sasniedzam šajā dzīvē, celsies ar mums augšāmcelšanās reizē. Un, ja cilvēks iegūst vairāk zināšanu un saprāta šajā dzīvē caur savu uzcītību un paklausību nekā cits, tik daudz priekšrocības viņam būs nākamajā pasaulē”. [M&D 130:18–19.] … Glābējs teica jūdiem: „[Pētiet] rakstus, jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība, un tie ir, kas dod liecību par Mani!” [Jāņa 5:39.] Cik daudziem Baznīcas locekļiem šķiet, ka tā ir patiesība, taču viņi nesagatavojas, studējot un pielietojot ticību?¹¹

Man šķiet, ka šīs Baznīcas loceklis nespētu mierīgi un komfortabli justies un būt ar tīru sirdsapziņu, neiegūstot zināšanas par Baznīcas pamatdarbiem, tos studējot un pielietojot ticību. Šie pieraksti ir nenovērtējami. Pasaule tos izsmej, taču caur to mācībām mums ir ļauts tuvināties Dievam, labāk izprast mūsu Debesu Tēvu un Viņa Dēlu, Jēzu Kristu, labāk Viņus iepazīt un vairāk uzzināt par brīnišķīgo glābšanas ieceri, ko Viņi ir devuši mums un pasaulei.¹²

Seno laiku pravieši, kuri redzēja mūsu laiku, ir runājuši ne tik daudz to cilvēku labumam, kuri dzīvoja viņu dienās, bet gan to cilvēku labumam, kuri dzīvos laikā, par ko ir runāts viņu pravietojumos.¹³

Es saku jums, mani brāļi un māsas, jūs nevarat turēt Tā Kunga baušļus un dzīvot taisnīgi, ja vien jūs šos baušļus nezināt. Tas Kungs ir pavēlējis mums pētīt Svētos Rakstus, jo tās lietas, ko tie satur, ir patiesas un tiks piepildītas [skat. M&D 1:37]. … Pētiet Svētos Rakstus; iepazīstieties ar to, ko Tas Kungs ir atklājis jūsu glābšanai, jūsu ģimenes glābšanai un pasaules glābšanai.¹⁴

Ja mēs uzklausīsim Tā Kunga vārdus un paši pētīsim un iegūsim zināšanas no Mormona Grāmatas, Bībeles, Mācības un Derībām, Dārgās Pērles un norādījumiem, ko mums laiku pa laikam dod Baznīcas vadītāji, un centīsimies darīt Tā Kunga prātu, atceroties savas lūgšanas un ar Viņu noslēgtās derības, mēs nenovirzīsimies no pareizā ceļa.¹⁵

Devītajā Ticības apliecinājumā mēs paziņojam: „Mēs ticam visam, ko Dievs ir atklājis, visam, ko Viņš tagad atklāj, un mēs ticam, ka Viņš vēl atklās daudz ko lielu un svarīgu attiecībā uz Dieva Valstību.” Tā kā tā ir patiesība, mums ir nepieciešams saprast visu, ko Viņš ir atklājis, un to, ko Viņš pašreiz atklāj; pretējā gadījumā mēs neesam saskarē ar Viņa darbu un nevaram zināt Viņa gribu attiecībā uz mums, jo mēs to nesaprotam.¹⁶

Pēdējo dienu svētajiem būtu jāuzticas saviem vadītājiem un jārīkojas saskaņā ar Baznīcas vadītāju mācībām, jo viņi tos uzrunā ar pravietojuma un iedvesmas balsi. Pašā pirmajā Mācības un Derību nodaļā Tas Kungs ir paziņojis, ka, vai nu Viņš runā ar Savu paša balsi, vai caur Savu kalpu balsi, tas ir viens un tas pats [skat. M&D 1:38]. Tādēļ mums ir tikpat liels pienākums un saistības uzklausīt tā balsi, kurš ir nolikts par vadītāju, lai mācītu cilvēkus, jeb uzklausīt Israēla elderu balsi, kad viņi cilvēkiem sludina patiesības vēsti, kā uzklausīt eņģeļa balsi, ko Tas Kungs sūtītu no Savas klātbūtnes, vai ja Viņš pats atnāktu, lai mums paziņotu šīs lietas.¹⁷

Būtu labi, ja mēs sekotu padomam, ko Tas Kungs mums ir devis, kas ir: „Un kas paglabā Manu vārdu, netiks pievilts.” [Džozefs Smits — Mateja ev. 1:37.] Viņa vārda paglabāšana ir kaut kas daudz vairāk, nekā tā vienkārša lasīšana. Lai to paglabātu, cilvēkam ir ne tikai jālasa un jāstudē, bet arī jācenšas pazemībā un paklausībā pildīt dotos baušļus un saņemt iedvesmu, ko dod Svētais Gars.¹⁸

Mēs dažreiz dzirdam šādu sūdzību: „Man nav laika.” Taču mums visiem ir laiks, lai lasītu un studētu, kas ir mūsu nopietns pienākums. Vai mēs nevaram saplānot savu laiku, lai atvēlētu vismaz piecpadsmit minūtes katru dienu un veltītu tās sistemātiskai lasīšanai un pārdomām? Tas būtu niecīgs laika patēriņš, tomēr tā būtu stunda un 45 minūtes nedēļā; septiņas ar pusi stundas mēnesī jeb 30 dienās un 91 stunda un 15 minūtes gadā. …

… Tikai daži no mums lasa pārāk daudz; lielākā daļa no mums lasa par maz. Tas Kungs teica: „Un tā kā visiem nav ticības, meklējiet uzcītīgi un māciet cits citam gudrības vārdus; jā, meklējiet labākajās grāmatās gudrības vārdus; meklējiet zināšanas, patiesi studējot, un arī ar ticību.” [M&D 88:118; 109:7.]¹⁹

No mums tiek sagaidīts, ka mēs studēsim un mācīsimies, cik vien spēsim, pētot un analizējot. Taču spriešanas un studēšanas jomā mūsu mācīšanās spējas ir ierobežotas. Dieva lietas var zināt vienīgi caur Dieva Garu. Mums ir jāiegūst zināšanas ar ticību.²⁰

Cilvēki var, protams, pētīt, studēt un iemācīties daudzas lietas; viņi var uzkrāt daudz informācijas, taču viņi nekad nespēs uzzināt visu patiesību, … ja vien viņus nevadīs patiesības Gars, Svētais Gars, un ja vien viņi neturēs Dieva baušļus.²¹

Patiesa ticība, ko pavada pazemības gars, vedīs cilvēkus pie patiesības atziņas. Nav neviena laba iemesla, kādēļ cilvēki visā pasaulē nevarētu zināt patiesību, kas darītu viņus brīvus. Nav neviena laba iemesla, kādēļ visi cilvēki nevarētu atklāt patiesības gaismu un zināt, vai Tas Kungs ir atkal runājis šajās pēdējās dienās vai nē. Pāvils paziņoja, ka cilvēkiem vajadzētu „[meklēt] Dievu, vai tie Viņu varētu nojaust un atrast, jebšu Viņš nav tālu nevienam no mums”. [Apustuļu darbi 17:27.] Pat tad, kad pasauli klāj garīgā tumsība un tajā valda ticības trūkums, Tā Kunga roka nav kļuvusi īsāka. Viņš dzirdēs godīga patiesības meklētāja dedzīgo lūgšanu; un nevienam nav jāstaigā bez zināšanām par dievišķo patiesību un bez zināšanām par to, kur atrast Jēzus Kristus Baznīcu. Viss, kas cilvēkam ir vajadzīgs, ir pazemība un ticība, un nožēlas pilns gars, un apņēmība dzīvot gaismā, un Tas Kungs viņam to atklās.²²

Mēs visi varam zināt patiesību; mēs neesam bezpalīdzīgi. Tas Kungs, caur [Viņa] likumu ievērošanu un caur Viņa Svētā Gara vadību, kas ir sūtīts ar nolūku mācīt mūs, kad mēs pakļaujamies Viņa likumiem, ir darījis iespējamu katram cilvēkam zināt to patiesību, kas dara mūs brīvus [skat. Jāņa 8:32].²³

No mums kā šīs Baznīcas locekļiem tiek prasīts, lai mēs iepazītos ar to, ko Tas Kungs ir atklājis, lai mūs nevarētu novest no pareizā ceļa. … Kā lai mēs dzīvojam patiesībā, ja mēs to nezinām?²⁴

Mūsu vienīgajam mērķim, runājot par glābšanas patiesībām, vajadzētu būt — uzzināt, ko Tas Kungs ir atklājis, un tad tam ticēt, un atbilstoši rīkoties.²⁵

Ja mēs sekosim gaismai un patiesībai, un tam garam, kas pavada Tā Kunga atklāsmes; ja mēs lūgšanas un pazemības garā meklēsim Svētā Gara vadību, Tas Kungs vairos mūsu gaismu un sapratni; tādējādi mums būs izpratnes gars, mēs sapratīsim patiesību, mēs atpazīsim nepatiesību, kad ar to sastapsimies, un mēs netiksim pievilti.

Kas ir tas, kas šajā Baznīcā tiek pievilts? Ne jau tas cilvēks, kas ir uzticīgi pildījis savus pienākumus; ne jau tas cilvēks, kas ir iepazinies ar Tā Kunga vārdu; ne jau tas cilvēks, kas ir dzīvojis pēc baušļiem, kas doti šajās atklāsmēs; bet gan tas cilvēks, kas nepazīst patiesību, kas atrodas garīgā tumsībā, cilvēks, kas nesaprot un neaptver evaņģēlija principus. Tāds cilvēks tiks pievilts, un, kad maldu gari ienāks mūsu vidū, viņš nespēs saprast un atšķirt gaismu no tumsas.

Taču, ja mēs dzīvosim Tā Kunga atklāsmju gaismā, ja mēs uzklausīsim padomus, ko dod tie, kas darbojas Baznīcas padomēs un kas ir tiesīgi dot norādījumus, mēs nenomaldīsimies no pareizā ceļa.²⁶

Pētīsim Svētos Rakstus, uzzināsim to, ko Tas Kungs ir atklājis, saskaņosim savu dzīvi ar Viņa patiesību. Tad mēs netiksim pievilti, un mums būs spēks pretoties ļaunumam un kārdinājumiem. Mūsu prāti tiks atdzīvināti, un mēs spēsim saprast patiesību un atšķirt to no maldiem.²⁷

Attēls

PEF Man from Santiago, Chile reading scriptures on the stairs

Ja ir kāda doktrīna vai princips, kas ir saistīts ar šīs Baznīcas mācībām un ko mēs nesaprotam, tad metīsimies ceļos. Vērsīsimies pie Tā Kunga lūgšanas un pazemības garā un lūgsim, lai mūsu prāti tiktu apgaismoti un lai mēs spētu saprast.²⁸

„Tas, kas ir no Dieva, ir gaisma; un tas, kas saņem gaismu un turpina Dievā” — un šis ir galvenais nosacījums — „saņem vairāk gaismas; un šī gaisma kļūs spožāka un spožāka, līdz iestājas pilnīga diena.” [M&D 50:24.]

Tātad, no tā mēs saprotam, ka cilvēks, kas meklē Dievu un kuru vada patiesības Gars vai Mierinātājs, un kas turpina Dievā, saņems lielākas zināšanas, gaismu un patiesību, līdz visbeidzot viņam uzausīs pilnīga gaismas un patiesības diena.

To visu mēs nesaņemsim šajā dzīvē. Cilvēkam ir neiespējami sasniegt šo mērķi mirstīgās dzīves nedaudzo gadu laikā. Taču tas, ko mēs iemācāmies šeit, kas ir mūžīgs, tas, kas ir patiesības Gara iedvesmots, paliks ar mums viņpasaulē, un tad mēs, ja vien turpināsim Dievā, saņemsim gaismu un patiesību, līdz galu galā mums uzausīs pilnīga diena.²⁹

Solījums ir dots visiem tiem, kas pieņems patiesības gaismu un caur saviem meklējumiem un paklausību pūlēsies iepazīt evaņģēliju, — ka viņi saņems rindiņu pēc rindiņas, priekšrakstu pēc priekšraksta, nedaudz šur un nedaudz tur, līdz viņi saņems visu patiesību; pat apslēptie valstības noslēpumi tiks viņiem atklāti; „jo ikviens, kas lūdz, dabū, un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, taps atvērts”. [Mateja 7:8; 3. Nefijs 14:8; skat. arī Jesajas 28:10; M&D 76:1–10; 98:11–12.] Tie visi ir glābšanas mantinieki, un viņi tiks kronēti ar slavu, nemirstību un mūžīgo dzīvi kā Dieva dēli un meitas, topot paaugstināti Viņa celestiālajā valstībā.³⁰

• Lasot par prezidenta Smita pūliņiem mācīties evaņģēliju (skat. „No Džozefa Fīldinga Smita dzīves”), apdomājiet paši savus pūliņus šajā jomā. Kādas svētības jūs esat saņēmuši, studējot Svētos Rakstus un citas evaņģēlija mācības?

• Ko mēs varam mācīties no 1. sadaļas par līdzsvaru starp garīgo izglītošanos un laicīgo izglītošanos? Kā mēs varam palīdzēt ģimenes locekļiem un citiem, kad viņi cenšas iegūt izglītību, par prioritāti izvirzīt garīgās zināšanas?

• Kā Svētie Raksti ir palīdzējuši jums „labāk iepazīt” Debesu Tēvu un Jēzu Kristu? (Skat. 2. sadaļu.) Padomājiet, ko jūs varētu darīt, lai uzlabotu savu Svēto Rakstu studēšanu.

• Pēc 3. sadaļas izlasīšanas padomājiet, kādas svētības jūs esat saņēmuši, sekojot Baznīcas vadītāju padomam. Kā mēs varam dalīties dzīvo praviešu mācībās ar savu ģimeni un citiem?

• Ko jums nozīmē paglabāt Tā Kunga vārdu? (Dažas idejas skat. 4. sadaļā.) Kā vismaz piecpadsmit minūšu atvēlēšana katru dienu un to veltīšana sistemātiskai lasīšanai un pārdomām var ietekmēt mūsu dzīvi?

• Padomājiet, kā padoms 5. sadaļā attiecas uz jūsu dzīvi. Maldīgai informācijai kļūstot arvien agresīvākai un pieejamākai, kā mēs varam „atšķirt gaismu no tumsas”? Ko mēs varam darīt, lai palīdzētu bērniem un jauniešiem?

Psalmi 119:105; Jāņa 7:17; 2. Timotejam 3:15–17; 2. Nefija 4:15; 32:3; Helamana 3:29–30; M&D 19:23; 84:85; 88:77–80

„Pat vienlaicīgi mācot daudzus cilvēkus, jūs varat pievērsties atsevišķiem cilvēkiem. Piemēram, jūs pievēršaties atsevišķiem cilvēkiem, kad sirsnīgi tos sveicināt stundas sākumā. … Jūs arī pievēršat īpašu uzmanību atsevišķiem cilvēkiem, kad padarāt piedalīšanos stundā patīkamu un drošu” (Teaching, No Greater Call [1999], 35).