Kristīšana

Kristīšana, evaņģēlija trešais princips un pirmais priekšraksts, ir būtiska pestīšanai un paaugstināšanai Dieva valstībā. Kristīšana vispirms ir līdzeklis, caur kuru grēkus nožēlojuši indivīdi saņem grēku piedošanu. Otrkārt, tie ir vārti uz Dieva valstību. Tas Kungs sarunā ar Nikodēmu mums to pasaka Jāņa 3:1–11. …

… Kristīšana notiek ar iegremdēšanu ūdenī. … Kristīšana nevar būt savādāka, kā vien ar visa ķermeņa iegremdēšanu ūdenī šo iemeslu dēļ:

(1) Tā ir pielīdzināma Jēzus Kristus un visu citu, kas ir augšāmcēlušies, nāvei, apglabāšanai un augšāmcelšanai.

(2) Kristīšana ir arī dzimšana un ir pielīdzināma bērna piedzimšanai šajā pasaulē.

(3) Kristīšana burtiski un arī kā augšāmcelšanās simbols ir pāriešana jeb atdzimšana no vienas dzīves citā — no grēka dzīves garīgās dzīves dzīvībā.”

Es vēlos pievērsties otram iemeslam: Kristīšana ir arī dzimšana un ir pielīdzināma bērna piedzimšanai šajā pasaulei. … Mozus 6:58–60 mēs lasām:

„Tādēļ Es dodu tev pavēli mācīt šīs lietas brīvi saviem bērniem, sakot:

Ka pārkāpumu dēļ nāk krišana, šī krišana atnes nāvi, un kā jūs piedzimāt pasaulē ar ūdeni un asinīm, un garu, ko Es esmu radījis, un tā kļuvāt no pīšļiem par dzīvu dvēseli, tā jums ir jāpiedzimst no jauna debesu valstībā no ūdens un no Gara, un jātop attīrītiem ar asinīm, patiesi Mana Vienpiedzimušā asinīm; lai jūs varētu tikt iesvētīti pret visiem grēkiem un baudīt mūžīgās dzīves vārdus šajā pasaulē, un mūžīgo dzīvi nākamajā pasaulē, patiesi nemirstīgo godību;

jo ar ūdeni jūs turat pavēli; ar Garu jūs tiekat attaisnoti, un ar asinīm jūs topat iesvētīti.” …

… Katrs bērns, kas nāk šajā pasaulē, ir iznēsāts ūdenī, dzimis ūdenī un no asinīm un no gara. Tātad, kad mēs piedzimstam Dieva valstībā, mums ir jāpiedzimst tādā pašā veidā: ar kristīšanos dzimis no ūdens; caur izlietajām Kristus asinīm attīrīts un svētīts; un attaisnots caur Dieva Garu, jo kristīšanās nav pilnīga bez kristīšanas ar Svēto Garu. Jūs redzat līdzību starp piedzimšanu šajā pasaulē un piedzimšanu Dieva valstībā. …

Nonākot pie trešā iemesla: Kristīšana burtiski un arī kā augšāmcelšanās simbols ir pāriešana jeb atdzimšana no vienas dzīves citā — no grēka dzīves garīgās dzīves dzīvībā. …

… Visiem vīriešiem un sievietēm … ir nepieciešama grēku nožēlošana. … Viņi atrodas garīgajā nāvē. Kā viņi domā nokļūt atpakaļ? Tiekot iegremdēti ūdenī. Viņi ir miruši un tiek iegremdēti ūdenī, un caur gara augšāmcelšanos atgriežas garīgajā dzīvē. Lūk, kas ir kristīšana.⁴

Attēls

Oil painting in browns, blues and greens of the artist being baptized in the Dhiepper River. Two men in white at center with large trees in foreground and hazy city across the river in the background under a cloudy sky. Signed lower right. N. Krisochenko 1998.

Es zinu, ka mazi bērni, kuri nav sasnieguši atbildības vecumu un tādējādi nav vainojami grēkā, ir … izpirkti ar Kristus asinīm, un ir liela kļūda apgalvot, ka viņiem ir nepieciešama kristīšanās, noliedzot taisnīgumu un Dieva žēlastību [skat. Moronija 8:20–23].⁵

Mācības un Derību 29. nodaļā Tas Kungs saka šādus vārdus (46.– 47. pants):

„Bet lūk, Es saku jums, ka mazi bērni ir atpestīti kopš pasaules radīšanas caur Manu Vienpiedzimušo;

Tādēļ viņi nevar grēkot, jo Sātanam nav dota vara kārdināt mazus bērnus, līdz tie kļūst atbildīgi Manā priekšā.”

Tagad, tas skan labi. „Mazi bērni ir atpestīti kopš pasaules radīšanas.” Ko Viņš ar to domā? Tas nozīmē, ka, pirms tika ielikti šīs Zemes pamati, tika sagatavots šis glābšanas plāns, pestīšanas iecere, kas mums ir jāievēro šajā mirstīgajā dzīvē, un Dievs, zinot beigas no paša sākuma, izstrādāja noteikumus mazu bērnu pestīšanai caur Jēzus Kristus Izpirkšanu. …

… Kad jūs ieskatāties maza bērna sejā un viņš paveras un uzsmaida jums, vai jūs varat noticēt, ka šo mazo bērnu ir sabojājis jebkāda veida grēks, kas, ja bērns nomirtu, neļautu tam nonākt Dieva klātbūtnē? …

Es atceros kādu amerikāņu ģimeni savas misijas laikā Anglijā. Kad [vīrs] izdzirdēja elderus, kuri sludināja ielās, viņš tos ieaicināja savā mājā, jo viņi bija viņa tautieši. Viņu neinteresēja evaņģēlijs; viņu interesēja elderi, jo arī tie bija no Amerikas Savienotajām Valstīm. Sanāca, ka es kalpoju tajā apgabalā. Es nebiju pirmais, kuru viņš dzirdēja sludinām, bet vēlāk viņš mani ieaicināja savā namā. …

Mēs domājām, ka iesim pie viņa un runāsim par beisbolu un futbolu, un citām tēmām un salīdzināsim dzīvi Savienotajās Valstīs ar dzīvi Lielbritānijā — par to, kas viņu interesēja. To mēs darījām un sākumā nerunājām ne vārda par reliģiju. Mēs vairākas reizes atgriezāmies, un viņš mūs uzskatīja par jaukiem cilvēkiem, jo mēs necentāmies panākt, lai viņš pieņemtu mūsu reliģiju. Taču pēc kāda laika viņi sāka uzdot jautājumus, — mēs visi zinājām, ka viņi to darīs, — un kādu vakaru, kad mēs bijām viņu namā, šī vīrieša sieva pagriezās pret mani un teica: „Elder Smit, es gribu tev ko pajautāt.” Pirms viņa to paspēja izdarīt, viņa sāka raudāt. Es nezināju iemeslu. Viņa šņukstēja, un, kad bija pietiekami nomierinājusies, lai uzdotu savu jautājumu, viņa man izstāstīja šo stāstu:

Pārceļoties uz Angliju, ar viņiem notika nelaime, un viņi zaudēja mazu bērniņu. … Viņi devās pie [tās baznīcas, kuru viņi apmeklēja] mācītāja un vēlējās, lai viņu bērniņu apglabātu pēc kristiešu paražām. … Mācītājs viņai teica: „Mēs nevaram viņu apglabāt pēc kristiešu paražām, jo bērns nebija kristīts. Jūsu bērns ir zudis.” Tie ir diezgan atklāti vārdi, bet tādā veidā viņa man izstāstīja šo stāstu, un šīs sievietes sirds bija smelgusi un smelgusi divus vai trīs gadus. Tā nu viņa man uzdeva savu jautājumu: „Vai mans bērniņš ir zudis? Vai es to nekad vairāk neredzēšu?” Es pagriezos un nolasīju viņai Mormona vārdus savam dēlam Moronijam no Mormona Grāmatas [skat.Moronija 8]. Es teicu: „Jūsu bērniņš nav zudis. Neviens bērniņš nav zudis. Ikviens bērniņš nomirstot ir glābts Dieva valstībā.”

… „Un es arī redzēju, ka visi bērni, kuri mirst pirms viņi sasniedz atbildības vecumu, tiek izglābti debesu celestiālajā valstībā.” [M&D 137:10.] To Tas Kungs pateica pravietim Džozefam Smitam atklāsmē vai vīzijā, kuru viņš saņēma Kērtlandes templī. Vai tas neizklausās labi? Vai tas nav taisnīgi? Vai tas nav pareizi? … [Bērns] nav atbildīgs par iedzimto grēku, viņš nav atbildīgs ne par kādu grēku, un to nosaka Dieva žēlastība, un viņš ir pestīts.

Bet kā ir ar jums un mani? Te nu mēs esam, spējīgi saprast, un Tas Kungs saka: „Un vēl, Es saku jums, kuram, kam ir zināšanas, Es neesmu pavēlējis nožēlot grēkus?” [M&D 29:49.] Mums ir pavēlēts nožēlot grēkus, mums ir pavēlēts nomazgāt savus grēkus kristīšanās ūdeņos, jo mēs esam spējīgi saprast un mēs visi esam grēkojuši. Taču es neesmu ticis kristīts, un jūs neesat tikuši kristīti tā dēļ, ko izdarīja Ādams. Es esmu ticis kristīts, lai es varētu būt attīrīts no tā, ko es pats esmu izdarījis, un tāpat arī jūs, un lai es varētu ieiet Dieva valstībā.

… Tas Kungs ir parūpējies par tiem, kas ir bez likuma, un mazi bērni nav pakļauti grēku nožēlošanas likumam. Kā jūs varētu iemācīt mazam bērnam nožēlot grēkus? Viņam nav ko nožēlot.

Tas Kungs ir noteicis, — un tas ir Viņa paša gudrībā, — ka atbildības vecums iestājas astoņu gadu vecumā. Sasniedzot astoņu gadu vecumu, mums ir jābūt pietiekamai sapratnei, ka mums ir jātiek kristītiem. Tas Kungs rūpējas par tiem, kas ir jaunāki par šo vecumu.⁶

Katrs cilvēks, ieejot kristīšanās ūdeņos, uzņemas derības.

„Un vēl, pavēles veidā baznīcai par kristīšanās veidu: Visi tie, kas pazemojas Dieva priekšā, un vēlas tapt kristīti, un nāk ar salauztām sirdīm un nožēlas pilniem gariem, un liecina baznīcai, ka tie patiesi ir nožēlojuši visus savus grēkus un grib uzņemties Jēzus Kristus Vārdu, būdami ar apņēmību kalpot Viņam līdz galam, un patiesi vēsta ar saviem darbiem, ka viņi ir saņēmuši no Kristus Gara savu grēku piedošanu, tiks pieņemti ar kristīšanu Viņa baznīcā.” (M&D 20:37.)⁷

Attēls

A man baptizing a young girl. They are standing in the font.

Es nolasīšu no Mācības un Derību 59. nodaļas:

„Tādēļ Es dodu tiem [tas ir — baznīcas locekļiem] pavēli, sakot tā: Un tev būs To Kungu, savu Dievu, mīlēt no visas savas sirds, un ar visu savu spēku, prātu un izturību; un Jēzus Kristus Vārdā tev būs Viņam kalpot.

Tev būs mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu. Tev nebūs zagt; nedz pārkāpt laulību, nedz nogalināt, nedz darīt ko līdzīgu tam.

Tev būs pateikties Tam Kungam, tavam Dievam, visās lietās. [M&D 59:5–7.]

Ikviens cilvēks, kas kristīts šajā baznīcā, ir noslēdzis derības ar To Kungu ievērot Viņa baušļus, un šajā pavēlē, kas atkārtojas šajā laiku pilnībā, kurā mēs dzīvojam, mums ir teikts, ka mums jākalpo Tam Kungam ar visu savu sirdi un visu prātu, un visu spēku, un arī tam ir jātiek darītam Jēzus Kristus vārdā. Visam, ko mēs darām, ir jātiek darītam Jēzus Kristus vārdā.

Kristīšanās ūdeņos mēs noslēdzām derības ievērot šos baušļus; ka mēs kalposim Tam Kungam; ka mēs ievērosim Viņa pirmo un lielāko no visiem baušļiem un mīlēsim To Kungu, mūsu Dievu; ka mēs ievērosim nākamo lielāko bausli, ka mīlēsim mūsu tuvākos kā sevi pašu; un ar visu spēju, kas mums ir, ar visu spēku, kas mums ir, ar visu sirdi mēs pierādīsim Viņam, ka mēs „dzīvosim ar katru vārdu, kas nāk no Dieva mutes” [M&D 84:44], ka mēs būsim paklausīgi un pazemīgi, uzticīgi Viņa kalpošanai, gatavi paklausīt, uzklausīt to padomus, kas prezidē pār mums, un visu darīt ar aci, pievērstu tikai Dieva godībai.

Mums to nevajadzētu aizmirst, jo šis bauslis it īpaši attiecas uz mums kā Baznīcas locekļiem.⁸

Viens no patiesās baznīcas lielākajiem mērķiem ir mācīt cilvēkiem, kas viņiem ir jādara pēc kristīšanās, lai saņemtu visas evaņģēlija svētības.⁹

Ikviens kristīts, patiesi kristīts, cilvēks ir pazemojies; tā sirds ir salauzta; tā gars ir nožēlas pilns; viņš ir noslēdzis derību Dieva priekšā, ka ievēros Viņa baušļus un ka viņš ir atteicies no visiem saviem grēkiem. Pēc tam, kad viņš ir ienācis Baznīcā, vai viņam ir privilēģija atkal grēkot? Vai viņš var būt mazāk piesardzīgs? Vai viņš var nodoties dažām lietām, no kurām Tas Kungs viņam ir licis izvairīties? Nē. Ir tikpat nepieciešams, lai pēc kristīšanās viņam būtu tas pats nožēlas pilnais gars, tā pati salauztā sirds, kas bija pirms kristīšanās.¹⁰

Es esmu dzirdējis dažus mūsu jauniešus un dažus, ne tik jaunus, runājam par kristībām. Viņi saka, ka nezina, kāpēc ir tā, ka cilvēkam nav jākristās katru reizi pēc grēkošanas, ja reiz kristīšanās ir grēku piedošanai. Vai jūs varat saskatīt iemeslu? Kamēr vien cilvēks grēko un paliek garīgajā dzīvē, viņš ir dzīvs, viņš var nožēlot grēkus un saņemt piedošanu. Viņš nav jākrista, lai atvestu atpakaļ tur, kur viņš jau ir.¹¹

Kurš no pēdējo dienu svētajiem tiecas pēc vietas telestiālajā valstībā? Kurš no pēdējo dienu svētajiem tiecas pēc vietas terestriālajā valstībā? Mums nevajadzētu vēlēties ar šīm valstībām nekā kopīga; tas nav cilvēka, kurš ir kristīts baznīcā, nolūks, vai tam nevajadzētu būt viņa nolūkam dzīvot tā, lai viņš atrastu vietu Dieva celestiālajā valstībā; jo kristīšanās pati par sevi ir ceļš uz šo valstību. Kristībām ir divi mērķi; galvenokārt, grēku piedošanai, un tad ieiešanai Dieva valstībā, nevis telestiālajā valstībā, nevis terestriālajā valstībā, bet ieiešanai celestiālajā valstībā, kur mīt Dievs. Tam ir domāta kristīšanās; tam ir domāta Svētā Gara dāvana ar roku uzlikšanu — sagatavot mūs, lai mēs caur paklausību varētu turpināt, virzoties uz priekšu, ievērot Tā Kunga baušļus, līdz mēs saņemsim pilnību celestiālajā valstībā.¹²

• Lasot prezidenta Smita atmiņas sadaļā „No Džozefa Fīldinga Smita dzīves”, pārdomājiet savu kristīšanos. Kā ir augusi kopš tā brīža jūsu izpratne par kristīšanos? Kā mēs varam palīdzēt ģimenes locekļiem vai draugiem, kuri gatavojas kristīties?

• Kādas atziņas par kristīšanos jūs iegūstat no prezidenta Smita mācībām 1. sadaļā? Kā viņa mācības par kristīšanās simbolismu vairo mūsu izpratni par kristīšanās derībām?

• Ko 2. sadaļas pieraksts māca par Debesu Tēva mīlestību pret Viņa bērniem? Domājiet par jums zināmiem cilvēkiem, kuri varētu gūt labumu, apgūstot šī pieraksta mācības.

• Pārdomājiet savus centienus ievērot kristīšanās derības (skat. 3. sadaļu). Kā šīs derības ietekmē saskarsmi ar jūsu ģimenes locekļiem un citiem cilvēkiem?

• Pārdomājiet prezidenta Smita izteikumu 4. sadaļas sākumā. Kas, pēc jūsu domām, cilvēkiem ir jāmāca pēc kristīšanās? Kā mēs varam cits citam palīdzēt ievērot kristīšanās derības?

Mateja 3:13–17; 2. Nefija 31:5–13; Mosijas 18:8–13; 3. Nefija 11:31–39; M&D 68:25–27; Ticības apliecinājumi 1:4

„Jūs varat palīdzēt tiem, kurus jūs mācāt, justies pārliecinātākiem par savu spēju piedalīties diskusijā, ja jūs pozitīvi atbildat uz katru sirsnīgu komentāru. Piemēram, jūs varat teikt: „Paldies par jūsu atbildi. Tā bija ļoti saturīga”… vai: „Tas ir labs piemērs”, vai „Es novērtēju visu, ko jūs šodien teicāt” (Teaching, No Greater Call [1999], 64).