14. nodaļa

Svētā Gara dāvana

„Pēc kristīšanās un konfirmācijas Svētais Gars var kļūt par mūsu pavadoni, kas mums mācīs Tā Kunga ceļus, apgaismos mūsu prātu un palīdzēs saprast patiesību.”

No Džozefa Fīldinga Smita dzīves

Prezidents Džozefs Fīldings Smits mācīja, ka ikvienam uzticīgam Baznīcas loceklim „ir tiesības saņemt atklāsmi, kas ir noderīga un nepieciešama viņa [vai viņas] individuālai vadībai”.¹ Viņš vienmēr tiecās pēc šīs personīgās vadības, it īpaši savos centienos mācīt un pasargāt savus dēlus un meitas. Elders Frensiss M. Gibons, kurš kalpoja par Augstākā prezidija sekretāru, izstāstīja šādu pieredzi, kurā viņam dalījās prezidenta Smita dēls Reinolds (iesauka Reins).

„Reins uzticēja noslēpumu, ka viņa mutē cigarete ir bijusi tikai vienu reizi mūžā, un arī tad tikai uz īsu brīdi. Tas notika laikā, kad viņš mācījās Rūzvelta vidusskolā Soltleiksitijā. [Skolas] ieejas durvis bija ielas klusajā pusē, kur bija ļoti neliela satiksmes kustība. Tajā dienā Reins tikko bija iznācis pa skolas galvenajām durvīm kopā ar draugu, kurš smēķēja un kurš arī pirms tam bija bieži mudinājis viņu „pamēģināt tikai vienu reizi”. Šajā reizē draugs panāca savu. Reins paņēma vienu cigareti un aizkūpināja. Pēc dažiem izpūstiem dūmiem ietves malā piestāja neviens cits kā Reina tēvs. Nolaidis logu, elders Smits savam pārsteigtajam dēlam sacīja: „Reinold, šovakar pēc vakariņām es vēlos ar tevi parunāt,” un aizbrauca. Reins teica: „Kad mans tēvs mani sauca vārdā Reinolds, es zināju, ka būs kas nopietns.” Elders Smits ļāva Reinam domāt par savu vainu visu atlikušo pēcpusdienu un vakariņu laikā, kad viņam bija pārsteidzoši maz, ko teikt. Vēlāk, neomulīgi nosēdināts sava tēva darba istabā, … Reinolds gaidīja spriedumu. Tas, ko viņš saņēma, bija vienīgi laipna, mīloša pamācība par „šī nepatīkamā ieraduma” ļaunajām pusēm un atgādinājumu par to, kas viņš ir un kā viņa rīcība ietekmē citu cilvēku spriedumu par visu ģimeni. Pamācība noslēdzās ar lūgumu, lai Reins apsola, ka viņš vairāk nekad savā mutē neliks cigareti. Reins uzklausīja šo lūgumu. „Tas vairāk nekad neatkārtojās,” viņš teica. Visos turpmākajos gados, tajā skaitā būdams Amerikas Savienoto Valstu Jūras spēkos Otrā pasaules kara laikā, kur smēķēšana bija ārkārtīgi izplatīta, viņš godāja tēvam doto apņemšanos.”

Domājot par šo pieredzi, elders Gibons novēroja: „Iespēja, ka Džozefs Fīldings Smits parādītos šajā nomaļajā ielā tieši tajā brīdī, kad viņa jaunais dēls aizdedzinās savu pirmo un vienīgo cigareti, bija ļoti niecīgas. Lai gan viņš to nekad neteica, Reina runas veids un tonis liecināja, ka šis atgadījums pārliecināja viņu par viņa tēva ārkārtīgo garīgās jūtības dziļumu un spēku, it īpaši, kad tas attiecās uz viņa ģimenes labklājību.”²

Džozefa Fīldinga Smita mācības

Svētā Gara misija ir liecināt par Tēvu un Dēlu, un visu patiesību.

Svētais Gars ir trešais Dievības loceklis. Tas ir Gars cilvēka veidolā. Tēvs un Dēls ir fiziskas personas; viņiem ir ķermenis no miesas un kauliem. Svētais Gars ir Gara būtne, un tam ir tikai garīgs ķermenis [skat. M&D 130:22]. Viņa misija ir liecināt par Tēvu un Dēlu, un visu patiesību [skat. 2. Nefija 31:18; Moronija 10:5].³

Viņš piedalās Tēva un Dēla darbos un atklāj tos tiem, kas kalpo Tam Kungam ticībā. Ar Mierinātāja jeb Svētā Gara mācībām Jēzus Kristus mācības tika atgādinātas apustuļiem [skat. Jāņa 14:26]. Caur Svētā Gara mācībām ir saņemti pravietojumi [skat. 2. Pētera 1:21].⁴

Dieva Garam, uzrunājot cilvēka garu, ir spēks atklāt patiesību efektīvāk un ar lielāku izpratni, nekā to var izdarīt personīgā kontaktā pat ar debesu būtnēm. Caur Svēto Garu patiesība ir ieausta katrā ķermeņa šķiedrā un šūnā tā, ka to nevar aizmirst.⁵

Svētais Gars atklāj patiesību godīgiem cilvēkiem ikvienā vietā.

Mēs ticam, ka Svētais Gars ir atklāsmes nesējs un ka Viņš liecinās godīgiem cilvēkiem ikvienā vietā, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls, ka Džozefs Smits ir pravietis un ka šī Baznīca ir „vienīgā patiesā un dzīvā baznīca uz visas zemes virsmas”. (M&D 1:30.)

Nevienam nevajag palikt tumsā; mūžīgā evaņģēlija gaisma ir šeit; un ikviens, kas uz zemes neviltoti to meklē, var iegūt personīgu liecību no Svētā Gara par Tā Kunga darba patiesumu un dievišķo dabu.

Pēteris teica: „… Dievs neuzlūko cilvēka vaigu, bet ikvienā tautā Viņam ir tīkams, kas Viņu bīstas un taisnīgi dzīvo” (Apustuļu darbi 10:34–35), kas nozīmē, ka Tas Kungs izlies Savu Garu pār uzticīgajiem, lai viņi paši zinātu par šīs reliģijas patiesībām.⁶

Svētais Gars sevi personīgi atklās ikvienam cilvēkam, kas lūgs pēc taisnības, tieši tā, kā Viņš to izdarīja Kornēlijam [skat. Apustuļu darbi 10]. To pašu Mormona Grāmatā apgalvoja Moronijs, tuvojoties sava pieraksta noslēgumam 10. nodaļas 4. pantā:

„Un, kad jūs saņemsit šos pierakstus, es gribētu pārliecināt jūs, lai jūs vaicātu Dievam, Mūžīgajam Tēvam, Kristus Vārdā, vai šie pieraksti ir patiesi; un, ja jūs vaicāsit sirsnīgi, ar patiesu nolūku, būdami ar ticību Kristū, Viņš pasludinās jums patiesību par tiem ar Svētā Gara spēku.”

Katrs cilvēks, pat tad ja viņš nav Baznīcas loceklis, var saņemt Svētā Gara izpausmes, ja viņš dedzīgi meklē gaismu un patiesību. Svētais Gars nāks un liecinās par to, ko cilvēks meklē, un tad tas aizies.⁷

Pēc kristīšanās tiek dota Svētā Gara dāvana ar roku uzlikšanu.

Jēzus Kristus Baznīcas agrīnajās dienās tika dots solījums, ka visi, kas nožēlos grēkus, tiks kristīti grēku piedošanai un būs uzticīgi, saņems Svētā Gara dāvanu ar roku uzlikšanu. Tas pats solījums ir dots visiem, kas pieņems evaņģēliju šajā laiku pilnībā, jo Tas Kungs saka:

„Un tos, kam ir ticība, jūs konfirmēsiet Manā baznīcā ar roku uzlikšanu, un Es dāvāšu tiem Svētā Gara dāvanu.” [M&D 33:15.]⁸

„Kad Pāvils uzlika tiem rokas, Svētais Gars nāca pār tiem” ( Apustuļu darbi 19:6).

Jūs nevarat saņemt Svētā Gara dāvanu, lūdzot pēc tās, maksājot desmito tiesu, ievērojot Gudrības vārdu — pat arī kristoties ūdenī grēku piedošanai. Jums ir jāpabeidz šī kristīšana ar kristību Garu. Kādā reizē pravietis teica, ka tikpat labi jūs varētu kristīt smilšu maisu, ja jūs cilvēku nekonfirmējat un nedodat viņam Svētā Gara dāvanu ar roku uzlikšanu. Nav cita veida, kā to saņemt.⁹

Es ticu mācībai par roku uzlikšanu Svētā Gara dāvanas saņemšanai, caur ko mēs varam sazināties ar mūsu Tēvu un mācīties Viņa ceļus, lai mēs varētu staigāt Viņa takas.¹⁰

Caur Svētā Gara dāvanu Baznīcas locekļi var iegūt Svēto Garu par pastāvīgu pavadoni.

Svētais Gars ir Vēstnesis vai Mierinātājs, kuru Glābējs solīja sūtīt Saviem mācekļiem pēc krustā sišanas. Šis Mierinātājs ar Savu ietekmi ir pastāvīgs pavadonis katrai kristītai personai un palīdz Baznīcas locekļiem ar atklāsmi un padomu, zināšanām par patiesību, lai tie varētu staigāt Viņa gaismā. Tas ir Svētais Gars, kas apgaismo patiesi kristītu Baznīcas locekļu prātus. Caur To tiek saņemtas individuālas atklāsmes, un patiesības gaisma tiek nostiprināta mūsu sirdīs.¹¹

Pēc kristīšanas mēs tiekam konfirmēti. Kam ir paredzēta konfirmēšana? Lai Svētais Gars varētu būt mūsu pavadonis, lai dotu mums privilēģiju Dievības trešā locekļa vadībai — pārniecībai, lai mūsu prāts varētu tiks apgaismots, lai Svētais Gars mūs varētu mudināt meklēt zināšanas un izprast visu, kas attiecas uz mūsu paaugstināšanu.¹²

Pēc kristīšanās un konfirmācijas Svētais Gars var kļūt par mūsu pavadoni, kas mums mācīs Tā Kunga ceļus, apgaismos mūsu prātu un palīdzēs saprast patiesību.¹³

Mums ir apsolīts, ka tad, kad mēs esam kristīti, ja mēs esam patiesi un uzticīgi, mums būs Svētā Gara vadība. Kāds ir Tā mērķis? Mācīt mūs, vadīt mūs, liecināt mums par Jēzus Kristus evaņģēlija glābjošajiem principiem. Katrs bērns, kas ir atbilstošā vecumā, lai tiktu kristīts, un kas ir kristīts, var saņemt Svētā Gara vadību. Es esmu dzirdējis cilvēkus sakām, ka mazs bērns astoņu gadu vecumā to nevar saprast. Taču es zinu, ka viņiem nav taisnība. Man bija liecība par šo patiesību caur Svēto Garu, kad man bija astoņi gadi. Kopš tā brīža man ir bijusi šī liecība.¹⁴

Kas tā ir par brīnišķīgu privilēģiju — nemitīgi būt Svētā Gara vadītiem un kad Dieva valstības noslēpumi tiek atklāti!¹⁵

Svētā Gara pastāvīgu klātbūtni var saņemt tikai tie, kas sagatavojas to pieņemt.

Man ir radies novērojums, ka ir daudz Baznīcas locekļu, kuri ir kristīti savu grēku atlaišanai un kuriem ir uzliktas rokas uz galvas Svētā Gara dāvanas saņemšanai, bet kuri nekad šo dāvanu, tas ir, tās izpausmes, nav saņēmuši. Kāpēc? Jo viņi nekad nav sevi sagatavojuši, lai saņemtu šīs izpausmes. Viņi nekad nav pazemojušies. Viņi nekad nav spēruši tos soļus, kas viņus sagatavotu Svētā Gara klātbūtnei. Tādējādi viņi iet cauri dzīvei bez šīm zināšanām; viņiem trūkst sapratnes. Kad tie, kas savās maldinošajās rīcībās ir viltīgi un izveicīgi, nāk pie viņiem, lai kritizētu Baznīcas pilnvarotos un Baznīcas mācības, šiem vājajiem Baznīcas locekļiem nav pietiekamas sapratnes, pietiekamas informācijas un pietiekamas Tā Kunga Gara vadības, lai pretotos viltus doktrīnām un mācībām. Viņi klausās un domā, ka, iespējams, viņi ir pieļāvuši kļūdu, un rezultātā viņi ir aizgājuši no Baznīcas, jo viņiem nav sapratnes.¹⁶

Tā ir Tā Kunga pavēle, ka Baznīcas locekļiem ir jābūt uzticīgiem savos darbos un jāstudē evaņģēlija pamatpatiesības tā, kā tās ir atklātas. Tā Kunga Gars nebūs ar vienaldzīgajiem, ar ietiepīgajiem un dumpīgajiem, kas nedzīvo saskaņā ar zināšanām par dievišķo patiesību. Katra kristīta cilvēka privilēģija ir iegūt paliekošu liecību par evaņģēlija atjaunošanu, taču šī liecība izbalēs un ar laiku pazudīs, ja vien mēs nemitīgi nesaņemsim garīgu barību caur studēšanu, paklausību un uzcītīgu tiekšanos pēc patiesības un tās izprašanas.¹⁷

Mums ir tiesības uz Svētā Gara vadību, taču mēs nevaram to saņemt, ja mēs apzināti atsakāmies rūpīgi pārdomāt tās atklāsmes, kas ir dotas, lai mums palīdzētu saprast mūžīgā evaņģēlija gaismu un patiesību un vadītu mūs tajā. Mēs nevaram cerēt saņemt šo vadību, kad mēs atsakāmies rūpīgi pārdomāt šīs dižās atklāsmes, kas mums tik ļoti daudz nozīmē gan laicīgi, gan garīgi. Ja mēs atrodamies neticības stāvoklī vai nevēlamies meklēt gaismu un zināšanas, kuras Tas Kungs mums ir devis, tad mēs esam pakļauti vai mūs apdraud ļauno garu maldināšana, velnu mācības un cilvēku mācības [skat. M&D 46:7]. Un, kad mūsu priekšā stāsies šīs viltus ietekmes, mēs nespēsim izšķirt un zināt, ka tās nav no Tā Kunga. Un tā mēs varam kļūt par upuri bezdievīgajam, cilvēku kļūdām, viltībai un maldiem.¹⁸

Tā Kunga Gars nemitīs nešķīstos tempļos, un, kad cilvēks ļaundarībā novēršas no patiesības, tas Gars neseko viņam un atstāj to, un Tā vietā nāk kļūdu gars, nepaklausības gars, ļaundarības gars, mūžīgās iznīcības gars.¹⁹

Kad mēs paliekam uzticīgi, Svētais Gars mums dos atklāsmes, lai vadītu un dotu norādījumus visas dzīves garumā.

Tas Kungs ir devis solījumu visiem, kas nožēlos grēkus un paliks uzticīgi pazemībā un uzcītībā, ka Dieva Gars viņus vadīs. Šis Gars viņus vedīs un dos norādījumus visas dzīves garumā.²⁰

Katram Baznīcas loceklim ir uzliktas rokas Svētā Gara dāvanas saņemšanai. Viņam ir tiesības saņemt atklāsmes, kas ir lietderīgas un nepieciešamas viņa individuālajai vadībai, nevis Baznīcai, bet viņam pašam. Viņam ir tiesības caur savu paklausību, caur savu pazemību saņemt gaismu un patiesību tā, kā tā tiks atklāta caur Patiesības Garu, un tas, kas uzklausīs šo Garu un meklēs Gara dāvanu pazemībā un ticībā, netiks maldināts.²¹

Mūsu dzīvei ir jākļūst svētai gaismā un patiesībā, atbilstošā izpratnē, kas nāk caur Svētā Gara dāvanu un spēku, kas ir apsolīts visiem, kas ticēs grēku nožēlošanai un saņems mūžīgās dzīves vārdus. Ja mēs esam sadraudzībā ar Garu, tad mēs staigājam gaismā un mums ir sadraudzība ar Dievu.²²

Tā ir katra Baznīcas locekļa privilēģija — uzzināt patiesību, runāt patiesību, saņemt Svētā Gara iedvesmu; tā ir mūsu privilēģija, individuāli … saņemt šo gaismu un staigāt šajā gaismā; un, ja mēs paliksim Dievā, tas ir, ievērosim visus Viņa baušļus, mēs saņemsim vairāk gaismas, līdz laika gaitā mums pienāks pilnīgu zināšanu diena. [Skat. M&D 50:24.]²³

Visbeidzot mēs atgriežamies Dieva, Mūsu Tēva, klātbūtnē caur Svētā Gara vadību.²⁴

Ieteikumi studēšanai un mācīšanai

Jautājumi

Ko sadaļas „No Džozefa Smita dzīves” stāsts māca par Svēto Garu? Kad Svētais Gars ir mudinājis jūs palīdzēt kādam?
Prezidents atsaucās uz „Dieva Garu, kas uzrunā cilvēka garu” (1. sadaļa). Ar ko atšķiras, kad tiek uzrunāts mūsu gars, no tā, kad saruna notiek, izmantojot ausis vai acis? Kādā ziņā tā ir daudz spēcīgāka?
Nosauciet dažas atšķirības starp Gara izpausmju saņemšanu, ko saņēma Kornēlijs, un Svētā Gara dāvanas saņemšanu? (Skat. 2. sadaļu.)
Prezidents Smits mācīja, ka kristīšanās bez Svētā Gara dāvanas ir nepilnīga (skat. 3. sadaļu). Kādā ziņā jūsu dzīve būtu nepilnīga bez Svētā Gara dāvanas?
Pārdomājiet prezidenta Smita 4. sadaļas mācības par to, ko nozīmē pastāvīga Svētā Gara pavadība. Kā jūs esat tikuši svētīti no tā, ka Svētais Gars ir jūsu pavadonis?
Ko mēs varam darīt, lai sagatavotos saņemt Svētā Gara vadību? (Dažus piemērus skat. 5. sadaļā.)
Pārskatot 6. sadaļu, pievērsiet uzmanību tai vadībai, kuru mēs varam saņemt caur Svēto Garu. Kā vecāki var mācīt savus bērnus atpazīt un saņemt šo vadību?

Saistītās Svēto Rakstu vietas

Jāņa 16:13; Apustuļu darbi 19:1–6; 1. korintiešiem 12:3; 1. Nefija 10:17–19; 2. Nefija 31:15–20; 3. Nefija 19:9; M&D 46:13; Ticības apliecinājumi 1:4

Mācīšanas padoms

„Neraizējieties, ja audzēkņi uz mirkli apklust, kad esat uzdevis tiem kādu jautājumu. Neatbildiet pats uz savu jautājumu; dodiet audzēkņiem laiku apdomāt atbildes. Tomēr pārāk ieildzis klusums var norādīt, ka viņi nesaprot jautājumu un ka jums tas ir jāpārformulē” (Teaching, No Greater Call [1999], 69).