15. nodaļa

Mūžīgā laulība

„No celestiālās laulības izriet priesterības un evaņģēlija pilnība un svētības. Celestiālā laulība ir evaņģēlija un tempļa galvenais priekšraksts.”

No Džozefa Fīldinga Smita dzīves

Astoņpadsmit gadus vecajam Džozefam Fīldingam Smitam tika pateikts, ka jauna sieviete, vārdā Lūija Emīlija Šērtlifa, ieradīsies, lai dzīvotu kopā ar Smitu ģimeni, kamēr viņa apmeklēs koledžu. Taču viņš joprojām bija pārsteigs un priecīgs — kādu dienu atnākot no darba un ieraugot Lūiju spēlējam Baznīcas dziesmu uz ģimenes klavierēm. Sākot ar to dienu 1984. gada vasaras beigās, Džozefa un Lūijas starpā sāka veidoties draudzība, līdz pamazām viņi viens otrā iemīlējās. 1898. gada 26. aprīlī viņi tika salaulāti Soltleikas templī.¹

Lūijai un Džozefam bija sirsnīgas attiecības. Kad drīz vien pēc kāzām viņš tika aicināts kalpot divus gadus ilgajā misijā Anglijā, viņa strādāja pie sava tēva, lai finansiāli atbalstītu vīru. Viņa arī sniedza savu emocionālo un garīgo atbalstu, sūtot viņam uzmundrinošas vēstules. Pēc viņa atgriešanās pāris iekārtoja laimīgas mājas un sagaidīja divu meitu piedzimšanu ģimenē. Taču pēc 10 gadiem, trešās grūtniecības laikā, Lūija smagi saslima un 31 gadu vecumā nomira.

Džozefs rada mierinājumu paļāvībā, ka Lūija ir devusies uz „labāku pasauli”, un savā dienasgrāmatā viņš pierakstīja lūgšanu, kurā lūdza, lai „būtu cienīgs satikt viņu mūžīgā godībā un tiktu atkal ar viņu savienots”.² Taču, par spīti mierinājumam un cerībai, ko viņš smēlās evaņģēlijā, viņam ļoti pietrūka Lūijas. Tāpat viņš bija norūpējies par savām meitām, kurām mājās nebija mātes. Drīz vien pēc Lūijas nāves Džozefs satika Eteli Džordžīnu Reinoldsu. Lai gan viņa mīlestība pret Lūiju nebija mazinājusies, viņš un arī viņa meitas iemīlēja Eteli. Pēc viņa, Lūijas un Eteles vecāku piekrišanas Džozefs lūdza Etelei viņu precēt. 1908. gada 2. novembrī viņi tika salaulāti templī. Viņu dzīve bija līksma un notikumiem bagāta, un viņiem piedzima deviņi bērni. Viņu mājās valdīja kārtība, smags darbs, cieņa, tīrība, maiga disciplīna, mīlestība un veselīga jautrība.³

Pēc 29 laulības gadiem Etele nomira no smagas slimības, kas 4 gadu laikā novājināja viņas ķermeni. Džozefs atkal kļuva vientuļš, taču rada mierinājumu mūžīgajā laulībā.⁴ Un arī šoreiz viņš satika kādu, ar ko varēja pavadīt savu dzīvi. 1938. gada 12. aprīlī viņš un Džesija Evansa tika salaulāti templī. „33 kopdzīves gadu laikā viņa devās līdzi vīram gandrīz visur — gan tuvu, gan tālu. Viņš savukārt viņai palīdzēja veikt iepirkumus, slaucīt traukus pēc vakariņām un rudenī konservēt augļus. Viņam nebija iebildumu būt par apustuli priekšautā.”⁵ Par savu vīru Džesija bieži teica: „Viņš ir laipnākais cilvēks, kādu es jebkad esmu pazinusi. Es nekad neesmu dzirdējusi viņu sakām kādu nelaipnu vārdu.” Uz ko viņš ar smaidu atbildēja: „Es nezinu nevienu nelaipnu vārdu.”⁶

Biogrāfs Džons Dž. Stjuarts rakstīja par prezidenta Smita maigumu un iejūtību pret Džesiju: „Uzstājoties sanāksmēs, viņš mudināja vīrus būt mīlošiem un uzticīgiem savām sievām. Taču pamācību, kas mani stipri iedvesmoja, viņš sniedza, kad 1971. gada karstajā jūlija dienā devās deviņus kvartālus augšup pa stāvajām Soltleiksitijas ziemeļu ielām uz Pēdējo dienu svēto slimnīcu un pavadīja savu 95 gadu jubileju, sēžot uz gultas malas blakus savai slimajai sievai Džesijai. Viņas stāvoklim pasliktinoties, viņš uzkavējās pie viņas dienu un nakti vairāku nedēļu garumā, būdams noraizējies un nomodā, sniedzot viņai mierinājumu un iedrošinājumu līdz pašām beigām.”⁷

Džesija nomira 1971. gada 3. augustā. Pēc diviem mēnešiem prezidents Smits sniedza ievadrunu Vispārējā konferencē. Viņa liecība parādīja, ka uzticība Tam Kungam un cerība uz mūžīgo dzīvi bija mierinājusi viņa skumjas:

„Es jūtos iedvesmots runāt Ījaba vārdiem, kura zināšanas nāca no tā paša avota, no kura ir nākušas manējās. „Taču es zinu, ka mans pestītājs ir dzīvs, un pēcgalā Viņš celsies pār pīšļiem,” un miesā „es tomēr skatīšu Dievu. Tiešām es Viņu skatīšu sev par glābiņu un manas acis Viņu redzēs. …” (Ījaba 19:25–27.)

Un, tā kā es dalījos savā liecībā kopā ar Ījaba liecību, es arī vēlētos viņam pievienoties pateicībā, kuru viņš izteica, kad juta sāpes un skumjas savā dvēselē: „… Tas Kungs bija devis, Tas Kungs ir ņēmis, Tā Kunga Vārds lai ir slavēts!” (Ījaba 1:21.)

Es lūdzu, lai Svētais Gars mūs visus vadītu, lai mēs varētu staigāt taisnīgi Tā Kunga priekšā un lai mēs varētu iemantot mūžīgo dzīvi namos un valstībās, kas ir sagatavotas paklausīgajiem.”⁸

Pēc prezidenta Smita uzrunas prezidents Harolds B. Lī, kurš vadīja sanāksmi, sacīja: „Es esmu pārliecināts, ka visi Baznīcas locekļi, lai kurp arī atrastos, zinot tos apstākļus, kādu iespaidā viņš sniedza šo spēcīgo vēstījumu, ir lielā mērā iedvesmoti no spēka un izturības, kādu viņš šorīt parādīja mūsu priekšā. Paldies jums, prezident Smit, no pašiem sirds dziļumiem.”⁹

Džozefa Fīldinga Smita mācības

Celestiālā laulība ir Jēzus Kristus evaņģēlija augstākais priekšraksts.

Laulības ir pats svarīgākais, svinīgākais, svētākais un [mūsu] mūžīgam priekam nepieciešamākais priekšraksts, kas ir saistīts ar Jēzus Kristus evaņģēliju.¹⁰

No celestiālās laulības izriet priesterības un evaņģēlija pilnība un svētības. Celestiālā laulība ir evaņģēlija un tempļa augstākais priekšraksts.¹¹

Es vēlos lūgt saviem labajiem brāļiem un māsām, labajiem Baznīcas locekļiem, dodieties uz templi un salaulājieties uz laiku un uz visu mūžību.¹²

Pretēji pasaules ierastajai kārtībai, laulība evaņģēlija iecerē ilgst mūžīgi.

Daudzi cilvēki uzskata, ka laulība ir tikai tiesisks līgums vai vienošanās starp vīrieti un sievieti par to, ka viņi dzīvos kopā laulāto attiecībās. Taču īstenībā laulības ir mūžīgs princips, no kura ir atkarīga visas cilvēces pastāvēšana. Tas Kungs deva cilvēkam šo likumu pašā pasaules aizsākumā kā daļu no evaņģēlija likuma, un pirmajai laulībai bija jāilgst mūžīgi. Saskaņā ar Tā Kunga likumu — katrai laulībai ir jāilgst mūžīgi. Ja visa cilvēce dzīvotu stingrā paklausībā evaņģēlijam un Tā Kunga Gara radītajā mīlestībā, visas laulības būtu mūžīgas. …

… Pēdējo dienu svētajiem laulības ir derība, kas ilgst mūžīgi. Laulības ir pamats mūžīgajai paaugstināšanai, jo bez tās Dieva valstībā nebūtu mūžīgās attīstības.¹³

Visiem mums, kas lasa avīzes, klausās ziņas radio vai skatās televīziju, ir acīmredzams tas, ka daudzi cilvēki neuztver laulības un ģimenes saites tā, kā Tas Kungs to ir paredzējis.¹⁴

Laulības ir svēta derība, taču daudzos gadījumos vulgāri un amorāli cilvēki, kā arī daudzi tie, kas sevi uzskata par izsmalcinātiem, nesaprot šī augstā principa svētumu, padarot laulības par izsmiekla objektu, joku, īslaicīgu iegribu.¹⁵

Tas Kungs ir devis Savu mūžīgo evaņģēliju mums kā gaismu un standartu, un šis evaņģēlijs ietver Viņa svēto laulības kārtību, kurai ir mūžīga būtība. Mums nevajadzētu, un mēs nedrīkstam sekot pasaulīgiem laulības paradumiem. Mums piemīt lielāka gaisma nekā pasaulei, un Tas Kungs sagaida no mums vairāk nekā no viņiem.

Mēs zinām, kāda ir patiesā laulības būtība. Mēs zinām, kādu vietu ieņem ģimene glābšanas iecerē. Mēs zinām, ka mums ir jālaulājas templī un jāsaglabā sevi tīrus un šķīstus, lai apsolījuma Svētais Gars atzinīgi aizzīmogotu mūsu laulības.

Mēs esam mūsu Mūžīgā Tēva garīgie bērni, Viņš sagatavoja glābšanas ieceri, lai mēs varētu ierasties uz Zemes, attīstīties, augt un kļūt līdzīgi Viņam, tas nozīmē, ka Viņš mums sniedza evaņģēlija ieceri, kas ļauj iegūt pašiem savu mūžīgo ģimeni un izbaudīt mūžīgo dzīvi.¹⁶

Tas Kungs nekad nav paredzējis, ka laulība beigtos pēc laicīgā ķermeņa nāves, bet gan to, ka tā sniegs cieņu, varu, spēku derībā esošiem cilvēkiem un turpināsies mūžīgā ģimenes vienotībā Dieva valstībā. Šīs svētības ir pieejamas tikai tiem, kas ir gatavi paklausīt šai derībai, ko Tas Kungs ir atklājis. Tās nav tikai partnerattiecības starp vīrieti un sievieti, jo Tas Kungs ir teicis, ka laulībā viņi kļūst par vienu miesu un stājas partnerattiecībās ar Dievu.¹⁷

Uzticība laulību derībai nes laimi un sniedz mūžīgās godības svētības.

Es esmu pateicīgs Tam Kungam par zināšanām attiecībā uz mūžīgās laulības derību, kas sniedz vīram tiesības uz savu sievu un sievai uz savu vīru nākamajā pasaulē, — tā tiek īstenota, kad viņi dodas uz Tā Kunga namu un cilvēks, kam ir vara aizzīmogot, sasaista viņus uz laiku un mūžību, jo nav cita veida, kā iegūt šo svētību. Es arī esmu pateicīgs par to, ka ģimenes attiecības un ģimenes vienotība turpināsies, ja tā ir pienācīgi organizēta, taisnīgumā nākamajā dzīvē.¹⁸

Tiem, kas ir bijuši templī un tur salaulājušies, es vēlos lūgt būt uzticīgiem un patiesiem pret savām derībām un saistībām, jo viņi ir noslēguši svinīgu derību Tā Kunga namā.¹⁹

Nekas nesagatavo cilvēci labāk Dieva valstības godībai kā uzticība laulības derībai. …

Šī derība, pienācīgi noslēgta, kļūst par lielākās laimes avotu. Šī derība sniegs lielāko godu šajā dzīvē un godu, valdīšanu un varu pilnīgā mīlestībā nākamajā dzīvē — tās ir svētības, kas no tās izriet. Šīs mūžīgās godības svētības ir pieejamas tikai tiem, kas ir gatavi paklausīt šai un visām pārējām evaņģēlija derībām.²⁰

„Ģimenes attiecības un ģimenes vienotība turpināsies, ja tā ir pienācīgi organizēta, taisnīgumā nākamajā dzīvē.”

Ko Baznīcas locekļiem nozīmē laulības? Tas nozīmē, ka šajā derībā viņi saņem labākās, pašas svarīgākās, mūžīgo dzīvju svētības. Tādēļ Tas Kungs tās sauc par „mūžīgajām dzīvēm”, kas nozīmē to, ka ne tikai vīrs un sieva iegūs mūžīgo dzīvi, bet arī viņu bērni, kas piedzimuši derībā, caur savu uzticību varēs iemantot mūžīgās dzīves. Un, turklāt, vīra un sievas attiecības nebeigsies pēc mirušo augšāmcelšanās. Ar to Tas Kungs ir domājis, ka viņu pēcnācēju turpinājums būs mūžīgs un ģimenes veidošana neapstāsies. [Skat. M&D 132:19–24.]²¹

Lai īstenotu mūsu Mūžīgā Tēva nodomu, ir nepieciešama savienība, kur vīri un sievas saņem svētības, kas ir apsolītas uzticīgajiem un patiesajiem, paaugstinot viņus līdz Dievībai. Vīrietis viens pats nevar saņemt Dieva valstības svētību pilnību, un arī sieviete to nevar, taču abi kopā viņi var saņemt visas svētības un privilēģijas, kas pienākas Tēva valstības pilnībai.²²

Ikvienam cilvēkam, kam taisnīga sirds, būs iespēja saņemt mūžīgās laulības svētības šajā dzīvē vai nākamajā.

Diženajā glābšanas iecerē nekas nav palicis neievērots. Jēzus Kristus evaņģēlijs ir pati skaistākā lieta pasaulē. Tas ietver katru cilvēku, kam taisnīga sirds, kurš centīgi Viņu meklē un vēlas paklausīt Viņa likumiem un derībām. Tādēļ, ja kāda iemesla dēļ cilvēkam netiek dota iespēja izpildīt kādu no derībām, Tas Kungs viņu tiesās pēc sirds nodomiem. Tūkstošiem Baznīcas locekļu ir apprecējušies un izaudzinājuši ģimenes Baznīcā bez iespējas tikt „saistītiem” uz laiku un mūžību [jo nebija piekļuves tempļiem]. Daudzi no viņiem ir nomiruši, un viņu svētības tiek viņiem nodotas caur aizstājējiem. Evaņģēlijs ir aizstājošs darbs. Jēzus kā mūsu aizstāvis veica darbu par mums visiem, jo mēs to nevarējām paveikt paši. Līdzīgi Viņš ir ļāvis dzīvajiem Baznīcas locekļiem darboties par mirušo pārstāvjiem, kas nomira bez iespējas pašiem rīkoties.

Turklāt ir tūkstošiem jauno vīriešu un jauno sieviešu, kas ir aizgājuši garu pasaulē bez iespējām iegūt šīs svētības. Daudzi no viņiem zaudēja savas dzīvības kaujās, daudzi nomira agrā jaunībā un daudzi nomira savā bērnībā. Tas Kungs neaizmirsīs nevienu no viņiem. Viņiem tiks sniegtas visas svētības, kas attiecas uz paaugstināšanu, jo tāda ir taisnīguma un žēlsirdības kārtība. Tas attiecas arī uz tiem cilvēkiem, kas dzīvo Ciānas stabos un mūsu tempļu tuvumā; ja viņiem tiek liegtas svētības šajā dzīvē, šīs svētības viņiem tiks sniegtas Tūkstošgadē.²³

Ikvienam, kas paliks uzticīgs, netiks liegta paaugstināšana. … Necienīgs vīrs nevar liegt uzticīgajai sievai paaugstināšanu — un otrādi.²⁴

Bērni un jaunieši gatavojas mūžīgajai laulībai, mācoties par laulības derību, veidojot pastāvīgu ticību un saglabājot sevi tīrus un šķīstus.

Visiem Pēdējo dienu svēto tēviem un mātēm vajadzētu mācīt saviem bērniem laulību derības svētumu. Viņu bērniem vajadzētu palīdzēt saprast to, ka, tikai godājot Dieva derības, starp kurām mūžīgās laulības derība ir viena no lielākajām un svarīgākajām derībām, viņi var iegūt mūžīgo dzīvju svētības.²⁵

Šī dzīve ir īsa, un mūžība ir gara. Kad mēs domājam par to, ka laulības derība ilgs mūžīgi, būtu prātīgi to rūpīgi apdomāt. … Īstais padoms mūsu jaunatnei — rūpīgi apdomāt partnera izvēli, ar mērķi atrast tādu, kam ir pastāvīga ticība evaņģēlijam. Pastāv lielāka iespējamība, ka šāds cilvēks paliks uzticīgs katram zvērestam un solījumam. Kad jaunajam vīrietim un jaunajai sievietei ir pilnīga izpratne un liecība par mūsu Kunga dievišķo misiju un viņi tic evaņģēlijam, kas atklāts caur pravieti Džozefu Smitu, tad viņiem ir lielāka iespēja izveidot laimīgu savienību, kas pastāvēs mūžīgi.²⁶

Es lūdzu jūs, Ciānas jaunatne, it visur pasaulē, saglabājiet sevi tīrus un šķīstus, lai jūs būtu tiesīgi doties uz Tā Kunga namu un kopā ar izvēlēto partneri baudīt visas brīnišķīgās svētības, ko Tas Kungs jums piedāvā.²⁷

Ir kāda lieta, … kurai vēlos pievērst uzmanību, — kad jauni cilvēki apprecas, viņi nav apmierināti ar to, ka jāuzsāk kopdzīve pazemīgi, ar nelielu naudas daudzumu; tā vietā viņi vēlas visu to, kas uz to brīdi ir viņu vecākiem. … Viņi grib uzsākt dzīvi ar visām iespējamām ērtībām, lai labi justos. Es domāju, ka tā ir kļūda. Es domāju, ka viņiem ir jāuzsāk kopdzīve pazemīgi, uzticoties Tam Kungam, būvējot pa drusciņai savu spēju robežās, pamazām veicot iekrājumus, līdz viņi sasniedz tādu labklājības stāvokli, kādu vēlas iegūt.²⁸

Kad vīrs un sieva uzticīgi ievēro visus evaņģēlija priekšrakstus un principus, viņi gūst lielāku prieku savā laulībā.

Laulība bija Dieva iedibināta. Tas ir taisnīgs princips, ja tiek saņemts un īstenots svētumā. Ja vīrieši un sievietes mūsdienās stātos šajā derībā ar pazemības, mīlestības un ticības garu, taisnīgi staigājot mūžīgās dzīves virzienā, kā tas ir viņiem pavēlēts, tad nebūtu šķiršanās, šķirto ģimeņu, bet tikai neizsakāma laime un prieks.²⁹

Visiem saviem labajiem brāļiem un māsām, kas ir salaulājušies templī, es vēlos palīdzēt saprast to, ka nekad nevajadzētu aizmirst viņiem dāvātās lieliskās svētības: Tas Kungs caur viņu uzticību ir dāvājis tiesības būt par Viņa dēliem un meitām, Jēzus Kristus līdzmantiniekiem, kam piederēs, kā šeit ir rakstīts, viss, kas pieder Tēvam [atsaucoties uz Romiešiem 8:13–19 un Mācības un Derību 76:54–60].

Un tomēr ir tādi Baznīcas locekļi, kas to neizprot un, būdami salaulāti uz laiku un mūžību, … saņemot Tēva valstības pilnības apsolījumu, viņi ļauj ienākt savā dzīvē tādām lietām, kas rada domstarpības un tos šķir. Un viņi aizmirst, ka viens ar otru ir noslēguši derību uz laiku un uz visu mūžību; un aizmirst arī to, ka viņi ir noslēguši derību ar savu Tēvu debesīs.³⁰

Kad vīrs un sieva uzticīgi kopā ievēro evaņģēliju, viņi gūst lielāku prieku un laimi savā laulībā.

Ja vīrs un sieva patiesi un uzticīgi ievēro visus evaņģēlija priekšrakstus un principus, tad neradīsies nekāds šķiršanās iemesls. Prieks un laime, kas piederas laulāto attiecībām, kļūs lielāka, un, laikam ejot, vīrs un sieva aizvien vairāk tuvināsies viens otram. Ne vien vīrs mīlēs sievu un sieva — vīru, bet arī bērni, kas viņiem piedzims, dzīvos mīlestības un saticības gaisotnē. Mīlestība citam pret citu nemazināsies, un turklāt visu mīlestība pret mūsu Mūžīgo Tēvu un Viņa Dēlu, Jēzu Kristu, stiprāk iesakņosies viņu dvēselēs.³¹

Ieteikumi studēšanai un mācīšanai

Jautājumi

Šī nodaļa sākas ar prieka un skumju piemēriem, kas var būt laulības un ģimenes dzīves sastāvdaļa. Kā mācība par mūžīgajām ģimenēm mūs atbalsta priecīgajos un bēdīgajos mūsu dzīves brīžos?
Kādēļ celestiālās laulības ir „tempļa augstākais priekšraksts”? (Skat. 1. sadaļu.)
Prezidents Smits salīdzināja Tā Kunga skatījumu uz laulībām ar pasaules skatījumu uz tām (skat. 2. sadaļu). Kas šajā salīdzinājumā jums šķiet nozīmīgs? Kā mēs varam aizsargāt un stiprināt laulības un ģimenes mūsdienu pasaulē?
3. sadaļā prezidents Smits min vismaz piecas svētības, kas tiek dotas tiem, kuri ir „uzticīgi un patiesi” savai laulību derībai. Ko jums nozīmē būt uzticīgiem un patiesiem savai laulību derībai?
Ko vecāki var darīt, lai „mācītu saviem bērniem laulību derības svētumu”? (Dažas idejas skat. 5. sadaļā.)
6. sadaļā prezidents Smits paskaidro, kā laulāto attiecības var „kļūt labākas”. Kādus šī principa piemērus jūs esat redzējuši? Ja esat precējušies, padomājiet par to, ko jūs varat darīt, lai savā laulībā ienestu lielāku prieku un mīlestību.

Saistītās Svēto Rakstu vietas

1. korintiešiem 11:11; M&D 42:22; 131:1–4; Mozus 3:18–24

Mācīšanas padoms

„Jautājumi, kas uzrakstīti uz tāfeles pirms nodarbības sākuma, dalībniekiem palīdzēs domāt par attiecīgajām tēmām jau pirms nodarbības sākuma” (Teaching, No Greater Call [1999], 93).