Farizeji

Jaunajā Derībā reliģiska grupa starp jūdiem, kuru vārds norāda, ka tie ir atsevišķi vai savrupi. Farizeji lepojās ar to, ka stingri ievēroja Mozus likumu un izvairījās no jebkā, kas saistīts ar citticībniekiem. Viņi ticēja dzīvei pēc nāves, Augšāmcelšanās realitātei un eņģeļu un garu eksistencei. Viņi ticēja, ka mutvārdu likumi un tradīcijas ir tikpat svarīgi kā rakstītie likumi. Viņu mācības sašaurināja reliģiju līdz noteikumu ievērošanai un mudināja uz garīgu lepnību. Viņi lika daudziem jūdu ļaudīm šaubīties par Kristu un Viņa evaņģēliju. Tas Kungs atmaskoja farizejus un viņu darbus Mat. 23; Marka 7:1–23 un Lūk. 11:37–44.