Mozus likums, Mozus bauslība

Dievs deva baušļus caur Mozu Israēla namam, lai aizstātu augstāku likumu, ko viņi nebija spējuši ievērot (2. Moz. 34; DžST, 2. Moz. 34:1–2; DžST, 5. Moz. 10:2 [Pielikums]). Mozus likums sastāvēja no daudziem principiem, noteikumiem, ceremonijām, rituāliem un simboliem, lai atgādinātu ļaudīm par viņu pienākumiem un atbildību. Tas ietvēra morālu, ētisku, reliģiozu un fizisku baušļu un izpildīšanu likumu—ieskaitot upurēšanu (3. Moz. 1–7),—kas bija domāts, lai atgādinātu tiem par Dievu un to pienākumiem pret Viņu (Mos. 13:30). Ticība, grēku nožēlošana, kristīšana ūdenī un grēku piedošana bija daļa no likuma, tāpat kā Desmit baušļi un daudzas citas pavēles ar augstu ētisko un morālo vērtību. Liela daļa no ceremonijas likuma tika piepildīta līdz ar Jēzus Kristus nāvi un Augšāmcelšanos, kas izbeidza upurēšanu ar asins izliešanu (Al. 34:13–14). Likumu pārvaldīja Ārona priesterība, un tas bija sagatavošanas evaņģēlijs, lai vestu tā sekotājus pie Kristus.