Jozua
Vecās Derības pravietis un vadonis, un Mozus pēctecis. Viņš piedzima Ēģiptē pirms Israēla bērni izbēga (4. Moz. 14:26–31). Viņš un Kālebs bija starp divpadsmit izlūkiem, kas tika sūtīti uz Kānaāna zemi. Viņi vienīgie deva labu atskaiti par to zemi (4. Moz. 13:8, 16–33; 14:1–10). Viņš nomira 110 gadu vecumā (Joz. 24:29). Jozua bija dižens dievbijīga pravieša un karavīra piemērs.
Jozuas grāmata
Grāmata nosaukta Jozuas vārdā tāpēc, ka viņš bija tās galvenais varonis, nevis autors. No 1. līdz 12. nodaļai aprakstīta Kānaāna zemes iekarošana. No 13. līdz 24. nodaļai stāstīts, kā Israēla ciltis sadalīja zemi un par Jozuas pēdējiem padomiem.
Divi nozīmīgi panti Jozuas grāmatā ir Tā Kunga pavēle viņam apdomāt Svētos Rakstus (Joz. 1:8) un Jozuas aicinājums ļaudīm būt uzticīgiem Tam Kungam (Joz. 24:15).