Pļauja Svētie Raksti dažreiz lieto vārdu pļauja, lai tēlaini attiecinātu to uz ļaužu atvešanu uz Baznīcu, kas ir Dieva valstība uz Zemes, vai arī uz tiesas laiku, kā, piemēram, Jēzus Kristus Otro Atnākšanu. Pļaujamais laiks ir pagājis, vasara ir beigusies, un mēs neesam izglābti, Jer. 8:20 (M&D 56:16). Pļaujamā daudz, bet pļāvēju maz, Mat. 9:37. Pļaujamais laiks ir pasaules gals, Mat. 13:39. Ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus, Gal. 6:7–9 (M&D 6:33). Druvas jau ir baltas pļaujai, M&D 4:4. Pļaujamais laiks beidzies, un jūsu dvēseles nav izglābtas, M&D 45:2. Pļaujas laiks ir pienācis, un Manam vārdam ir jātiek piepildītam, M&D 101:64.