Kalpošana misijā svētīja manu dzīvi uz mūžīgiem laikiem

Paldies, prezident Nelson, par to, ka vēlreiz dalījāties padomā par kalpošanu misijā.

Brāļi un māsas, pirms vairākiem gadiem, uzstājoties vispārējā konferencē, mana kreisās acs redze pēkšņi pasliktinājās tā dēvētās mākulas deģenerācijas dēļ, kas vēlāk vēl vairāk pasliktinājās, līdz šī acs kļuva praktiski neredzīga.

Saskaroties ar šo izaicinājumu, es izjūtu arvien lielāku pateicību par citiem redzes veidiem, tostarp atskatīšanos pagātnē. Atskatoties uz savu dzīvi, es esmu spējis saredzēt, kas no manis pieredzētā ir būtiski mainījis to. Viena no šīm pieredzēm ir kalpošana pilnlaika misijā Anglijā, kurp es devos, būdams jaunietis, un tā ir svētījusi manu dzīvi un iespaidojusi manu garīgo likteni.

Es esmu gremdējies pārdomās par to, kā ekonomiskās grūtības saistībā ar 1930–to gadu Lielo depresiju noveda manus vecākus un mūsu ģimeni līdz kādam neveiksmīgam pavērsienam. Šajā grūtību periodā mans tēvs tik ļoti centās saglābt savu automašīnu tirdzniecības biznesu un uzturēt ģimeni, ka mani vecāki kādu laiku neapmeklēja baznīcu.

Lai gan es neapmeklēju baznīcas sanāksmes kopā ar ģimeni, tas mani neatturēja no iespējas — laiku pa laikam apmeklēt tās kopā ar saviem draugiem.

Tolaik mani nodarbināja domas par došanos misijā, taču tas nebija kas tāds, par ko es runātu ar saviem vecākiem.

Studējot koledžā, mēs ar vairākiem draugiem nolēmām kalpot misijā. Kamēr mani vecāki bija izbraukuši no pilsētas, es satikos ar savu bīskapu un aizpildīju misionāra pieteikumu. Kad mani vecāki atgriezās, es viņus pārsteidzu ar ziņu, ka esmu aicināts kalpot Lielbritānijā. Es esmu pateicīgs, ka viņi šo lēmumu dedzīgi atbalstīja un ka man bija labi draugi, kuri man palīdzēja izlemt par labu kalpošanai misijā.

Kalpošana misijā mani sagatavoja kļūšanai par labāku vīru un tēvu un panākumu gūšanai uzņēmējdarbībā. Tā mani sagatavoja arī kalpošanai Tam Kungam Viņa Baznīcā visa mūža garumā.

1985. gada aprīļa vispārējā konferencē es tiku aicināts uzstāties priesterības sesijā. Savu uzrunu es veltīju jaunajiem vīriešiem. Es runāju par gatavošanos kalpot misijā. Es teicu: „No visām apmācībām, ko esmu saņēmis savos Baznīcas aicinājumos, neviena no tām nav bijusi svarīgāka par apmācību, ko es saņēmu kā deviņpadsmit gadīgs elders, kalpojot pilnlaika misijā.”¹

Tas Kungs jūs pazīst. Kalpojot misijā, jūs gūsiet pieredzi, kas jums palīdzēs labāk iepazīt Viņu. Kalpojot Viņam, jūs pieredzēsiet garīgu izaugsmi. Viņa vārdā jūs tiksiet sūtīti norīkojumos, lai kalpotu citiem. Viņš dāvās jums pieredzi ar Svētā Gara pamudinājumiem. Tas Kungs pilnvaros jūs mācīt Viņa vārdā. Jūs varat Viņam parādīt, ka Viņš var jums uzticēties un paļauties uz jums.

Pirms nedaudz vairāk nekā pieciem mēnešiem elders Džefrijs R. Holands un elders Kventins L. Kuks, kuri arī ir kalpojuši misijā Britu salās, pievienojās man, lai apmeklētu Baznīcas locekļus un misionārus šajā skaistajā zemē. Būdams tur, es gremdējos pārdomās par jaunībā gūto pieredzi, kalpojot misijā. Es liecinu, ka tieši misijā es nonācu pie atziņas, ka mans Debesu Tēvs un Glābējs Jēzus Kristus mani pazīst un mīl.

Es tiku svētīts ar diviem brīnišķīgiem misijas prezidentiem — Selvoju Dž. Boijeru un Steineru Ričardsu, kā arī ar viņu uzticīgajām dzīvesbiedrēm — Gledisu Boijeri un Džeinu Ričardsu. Atskatoties uz šo laiku, es vēl skaidrāk saprotu, ka viņi man uzticējās un mīlēja mani. Viņi mācīja man evaņģēliju. Viņi gaidīja no manis ļoti daudz. Viņi uzticēja man daudz grūtu uzdevumu un vadītāja pienākumu, lai palīdzētu man pilnveidoties un sagatavoties kalpošanai visa mūža garumā.

Es esmu gremdējies pārdomās arī par to, kā prezidents Spensers V. Kimbals aicināja mani prezidēt Toronto misijā Kanādā kopā ar manu dārgo sievu Barbaru un mūsu bērniem. Prezidents Kimbals mūs aicināja kalpot 1974. gada aprīlī, neilgi pēc nākšanas klajā ar savu iedvesmoto misionāru vēstījumu ar nosaukumu „Kad pasaule tiks pievērsta ticībai”². Šajā vēstījumā prezidents Kimbals skaidroja savu redzējumu attiecībā uz to, kā evaņģēlijs tiks izplatīts visā pasaulē. Viņš aicināja uz kalpošanu daudz vairāk misionāru no visas pasaules. Viņš atgādināja mums, ka Tas Kungs sagaida, lai „katrs cilvēks … [paceltu] brīdinājuma balsi uz Zemes iedzīvotājiem”³. Prezidenta Kimbala mācība par to, ka no jaunajiem vīriešiem tiek sagaidīta kalpošana misijā, kļuva par ģimenes sarunu tematu visā pasaulē. Šīs gaidas nav mainījušās. Es esmu pateicīgs, ka šorīt arī prezidents Rasels M. Nelsons atkārtoti apstiprināja to, kādas ir Tā Kunga gaidas.

Ir pagājis gandrīz 10 gadu, kopš prezidents Tomass S. Monsons paziņoja par misionāru minimālā vecuma samazināšanu jaunajiem vīriešiem un jaunajām sievietēm⁴. Es uzskatu, ka šo izmaiņu galvenais iemesls bija dot lielākam skaitam mūsu jauniešu iespēju — mainīt savu dzīvi, kalpojot misijā.

Būdams Tā Kunga Jēzus Kristus apustulis, es tagad aicinu jūs, jaunie vīrieši, kā arī jaunās sievietes, kuras vēlas kalpot misijā, jau tagad sākt runāt ar saviem vecākiem par kalpošanu misijā. Es jūs aicinu arī aprunāties ar saviem draugiem par kalpošanu misijā, un, ja kāds no viņiem nav pārliecināts par kalpošanu, mudiniet viņus aprunāties ar savu bīskapu.

Apsoliet sev un savam Debesu Tēvam, ka jūs kalposiet misijā un ka no šī brīža jūs centīsieties saglabāt savu sirdi, rokas un prātu tīru un cienīgu. Es jūs aicinu iegūt pamatīgu liecību par Jēzus Kristus atjaunoto evaņģēliju.

Šo brīnišķīgo jauniešu tēvi un mātes, jums ir būtiska loma šajā sagatavošanās procesā. Sāciet jau šodien runāt ar saviem bērniem par kalpošanu misijā. Mēs zinām, ka ģimenei ir visbūtiskākā loma tajā, lai palīdzētu mūsu jaunajiem vīriešiem un jaunajām sievietēm sagatavoties.

Ja jūs vēl ietilpstat misijai atbilstošajā vecuma grupā, bet vēl neesat kalpojuši pandēmijas vai citu iemeslu dēļ, es aicinu jūs kalpot tagad. Parunājiet ar savu bīskapu un sagatavojieties kalpot Tam Kungam.

Es mudinu jūs, bīskapi, palīdzēt visiem jaunajiem vīriešiem un jaunajām sievietēm, kam tuvojas misionāru vecums, sagatavoties kalpošanai, un es arī mudinu jūs, bīskapi, apzināt tos, kuri ir pietiekami veci, taču vēl nav kalpojuši. Aiciniet katru jauno vīrieti kļūt par misionāru, kā arī katru jauno sievieti, kura vēlas kalpot.

Mēs pateicamies tiem misionāriem, kuri pašlaik kalpo. Jūsu misija ir noritējusi pasaules mēroga pandēmijas laikā. Šī iemesla dēļ jūsu misijas pieredze krietni atšķiras no manas misijas pieredzes vai jebkura cita misionāra pieredzes, kurš ir kalpojis pirms 2020. gada. Es zinu, ka tas nav bijis viegli. Taču pat šajos grūtajos laikos Tam Kungam ir bijis darbs, kas jums jāpaveic, un jūs to esat veikuši apbrīnojami labi. Piemēram, jūs esat pielietojuši tehnoloģijas, ieviešot jaunas metodes, lai atrastu tos, kuri ir gatavi mācīties par Jēzus Kristus evaņģēlija Atjaunošanu. Tā kā jūs esat kalpojuši uzcītīgi un atbilstoši savām spējām, es zinu, ka Tas Kungs ir apmierināts ar jūsu pūliņiem. Es zinu, ka jūsu kalpošana svētīs jūsu dzīvi.

Kad jūs tiksiet atbrīvoti no sava misijas aicinājuma, atcerieties, ka jūs netiekat atbrīvoti no aktīvas dalības Baznīcas dzīvē. Pamatojieties uz tiem labajiem ieradumiem, ko esat ieguvuši savas misijas laikā, turpiniet stiprināt savu liecību, cītīgi strādāt, lūgt Dievu un būt paklausīgi Tam Kungam. Godājiet savas noslēgtās derības. Turpiniet svētīt citus cilvēkus un kalpot viņiem.

Es lūdzu par to, kaut jūs, jaunie vīrieši un jaunās sievietes, un jūsu vecāki saprastu un zinātu, ka kalpošana misijā svētīs jūsu dzīvi uz mūžīgiem laikiem. Kaut jūs zinātu savā prātā un sajustu savā sirdī tā aicinājuma spēku, ko Tas Kungs deva dižajiem Mosijas dēliem — misionāriem. Viņš teica: „Ejiet … un izplatiet Manu vārdu; tomēr jums būs būt pacietīgiem ciešanās un bēdās, lai jūs varētu rādīt tiem labus paraugus Manī, un Es padarīšu jūs par darbarīku Savās rokās daudzu dvēseļu glābšanai.”⁵

Šajā rītā es pazemīgi lūdzu, kaut Dievs svētītu Baznīcas jauniešus, lai viņi vēlētos sagatavoties un kalpot Viņam. Tā Kunga Jēzus Kristus svētajā Vārdā, āmen.