2010–2019
Leej Twg Xav Ua tus Hlob
Plaub Hlis Ntuj Xyoo 2017


Leej Twg Xav Ua tus Hlob

Vajtswv pub nqi zog zoo tshaj plaws rau cov uas ua hauj lwm thiab tsis xav tias lawv tsis tas txais nqi zog.

Kuv cov kwv tij, cov phooj ywg zoo, kuv zoo siab koom nrog nej nyob hauv kev sib ntsib rau cov uas tuav lub pov thawj hwj nyob thoob plaws lub ntiaj teb no. Thawj Tswj Hwm, ua tsaug rau koj zaj lus thiab txoj kev foom koob hmoov. Peb yeej yuav ua raws li koj tej lus qhia, tej lus ntuas, thiab laj lim tswv yim. Peb hlub thiab txhawb nqa koj; peb thov Vajtswv pab koj tsis tu tsis tseg. Koj yeej yog tus Tswv tus yaj saub. Koj yog peb tus Thawj Tswj Hwm. Peb txhawb nqa koj, peb hlub koj.

Yuav luag nees nkaum xyoo tas los, lawv muab lub Tuam Tsev Madrid Spain fij tseg ua tus Tswv ib lub tsev dawb huv. Harriet thiab kuv nco ntsoov txog qhov no vim kuv nyob hauv Cheeb Tsam Europe Pawg Thawj Tswj Hwm thaum ntawd. Nrog neeg feem coob, wb tau siv sij hawm ntev npaj zoo thiab kho tej xwm txheej ua ntej yuav muab lub tuam tsev fij tseg.

Thaum txog hnub uas yuav muab lub tuam tsev fij tseg, kuv pom tias kuv tseem tsis tau txais ib daim ntawv caw kuv mus. Ua rau kuv xav tsis thoob me ntsis. Vim kuv yog Cheeb Tsam no tus Thawj Tswj Hwm, kuv tau koom tes pab npaj rau lub tuam tsev thiab kuv xav tias kuv yog ib tug saib xyuas tseem ceeb.

Kuv nug Harriet seb nws puas tau pom ib daim ntawv caw wb. Nws hais tias tsis tau pom.

Ob peb hnub dhau mus ua rau kuv ntxhov siab zuj zus tuaj. Kuv xav tias tej zaum wb daim ntawv ploj lawm—tej zaum nyob nruab nrab ob lub tog zooj ntawm wb lub sofa. Tej zaum twb xyaw cov ntawv tsis muaj qab hau thiab leej twg muab pov tseg lawm. Cov neeg zej zog muaj ib tug miv uas pheej tuaj, es ua rau kuv xav seb tej zaum yog nws.

Thaum kawg kuv yeej yuav tsum ntseeg qhov tseeb hais tias: tsis tau muaj leej twg caw kuv mus.

Tiam sis ua cas ho yog li ntawd? Kuv puas tau ua rau leej twg tu siab? Puas muaj leej twg xav tias wb yuav tsum mus deb dhau? Puas yog lawv tsis nco txog kuv?

Ces ua rau kuv pom hais tias yog kuv tseem yuav xav li no mus ntxiv ces ntshe yuav tsis zoo rau kuv.

Harriet thiab kuv wb nco ntsoov tias qhov uas yuav muab lub tuam tsev fij tseg tsis yog ib qho uas ua rau wb. Tsis yog ib qho uas lawv ua seb leej twg tsim nyog txais ib daim ntawv caw lawv. Tsis yog ib qho uas nyob ntawm wb txoj kev xav tias wb tseem ceeb.

Yeej yog qhov uas lawv yuav muab ib lub tuam tsev dawb huv fij tseg, lub tuam tsev ntawm Vajtswv tus uas Siab Tshaj Plaws. Yog ib hnub xyiv fab rau cov mej zeej ntawm lub Koom Txoos nyob hauv Spain.

Yog tias lawv caw kuv mus, kuv yeej zoo siab mus xwb. Tiam sis yog tias lawv tsis caw kuv mus, kuv yeej yuav muaj kev xyiv fab zoo ib yam. Harriet thiab kuv wb yuav xyiv fab nrog peb cov phooj ywg, peb cov kwv tij thiab cov muam, uas nyob deb. Wb yuav qhuas Vajtswv rau txoj koob hmoov no nyob hauv wb lub tsev nyob hauv Frankfurt zoo ib yam li wb yuav ua nyob hauv Madrid.

Ob tug Tub Siab Ceev

Ob tug uas Yexus hu thiab tsa ua cov Thwj Tim yog ob tug kwv tij, Yakaunpaus thiab Yauhas. Nej puas nco qab nws tis npe rau nkawd li cas?

Ob tug Tub Siab Ceev (Npau-anekes).1

Yus yeej tsis tau ib lub npe zoo li ntawd yog tias tsis muaj ib zaj dab neeg txog yus uas zoo mloog. Tiam sis vaj lug kub tsis piav dab tsi txog vim li cas nkawd ho muaj lub npe zoo li ntawd. Tiam sis, peb kuj nyeem tau me ntsis txog Yakaunpaus thiab Yauhas tus xeeb ceem. Nkawd yog ob tug kwv tij uas tau xav thov hluav taws los saum ntuj los ua rau ib lub zos hauv Xamalis kub hnyiab vim tsis muaj leej twg caw nkawd tuaj rau hauv lawv lub zos.2

Yakaunpaus thiab Yauhas yog neeg nuv ntse—tej zaum nkawd tsis coj zoo tag nrho—tiam sis nkawd paub ntau txog huab cua thiab lub ntiaj teb. Nkawd yeej yog tib neeg uas khwv heev.

Muaj ib zaug, thaum tus Cawm Seej npaj mus rau Yeluxalees zaum kawg, Yakaunpaus thiab Yauhas los thov Nws kom tau ib yam tshwj xeeb—tej zaum yog ib yam uas phim nkawd lub npe.

Nkawd hais tias, “Thov koj pub yam uas wb xav tau rau wb.”

Kuv xav tias Yexus luag nyav thaum Nws teb hais tias, “Neb xav kom kuv muab dab tsi rau neb?”

“Thaum koj ua vaj ntxwv zaum saum koj lub rooj uas ci ntsa iab, thov koj cia wb ib tug nyob ntawm koj sab xis, ib tug nyob ntawm koj sab laug.”

Tus Cawm Seej hais kom nkawd xav me ntsis ntxiv txog qhov uas nkawd thov thiab hais tias, “Qhov uas neb ib tug yuav nyob ntawm kuv sab xis thiab ib tug yuav nyob ntawm kuv sab laug ntawd, kuv muab tsis tau rau neb. Yog Vajtswv npaj rau leej twg, tus ntawd thiaj tau xwb.”3

Los yog hais tias, yus yeej yuav tsis txais sam xeeb hauv lub nceeg vaj ceeb tsheej yog yus thov xwb. Yus tsis muaj peev xwm “sib raug zoo” nrog lwm tus kom txais tau yeeb koob mus ib txhis.

Thaum kaum tus Thwj Tim ntxiv hnov txog Ob tug Tub Siab Ceev tej lus, lawv tsis zoo siab heev. Yexus paub tias tshuav tsis ntev, thiab qhov uas nws pom kev sib cav sib ceg ntawm cov uas yuav tsum ua Nws txoj hauj lwm ua rau Nws nyuaj siab.

Nws hais rau Pawg Kaum Ob tug txog lub hwj chim thiab qhov uas lub hwj chim ua li cas rau cov uas nrhiav thiab muaj lawm. Nws hais tias, “Cov uas muaj hwj chim hauv lub ntiaj teb no, siv lawv lub hwj chim kom kov yeej lwm tus.”

Ua rau kuv pom tau tus Cawm Seej, uas muaj kev hlub ntsia ntsoov tej lub ntsej muag ntawm cov thwj tim uas rau siab ntseeg. Ua rau kuv hnov tau Nws lub suab thov lawv hais tias: “Yuav tsum tsis txhob ua li no nyob hauv nej. Tiam sis, nej cov yog leej twg xav ua tus hlob, tus ntawd yuav tsum ua sawv daws tus tub txib: Thiab nej cov yog leej twg xav ua tus thawj, tus ntawd yuav tsum ua sawv daws qhev.”4

Nyob hauv Vajtswv lub nceeg vaj, kev ua tus hlob thiab ua tus thawj txhais hais tias yus pom tau tib neeg tseeb—pom lawv zoo li Vajtswv pom—ces yus ncav tes txhawb pab lawv. Txhais hais tias peb zoo siab nrog cov uas zoo siab, quaj nrog cov uas nyuaj siab, txhawb nqa cov uas txhawj xeeb, thiab hlub cov neeg zej zog ib yam li Khetos hlub peb. Tus Cawm Seej hlub Vajtswv cov me nyuam txhua tus tsis hais lawv pluag los muaj nyiaj, lawv yog neeg ab tsi, teev ntuj li cas, hais yam lus twg, txhawb nqa txoj kev kav teb chaws twg, yog haiv neeg twg, los sis koom ib pawg twg. Peb yuav tsum ua li ntawd thiab!

Vajtswv pub nqi zog zoo tshaj plaws rau cov uas ua hauj lwm thiab tsis xav tias lawv tsis tas txais nqi zog. Nws pub nqi zog rau cov uas ua hauj lwm thiab tsis xav kom lwm tus qhuas; cov uas ua ntsiag to mus nrhiav kev pab lwm tus; cov uas txhawb pab lwm tus vim lawv hlub Vajtswv thiab Vajtswv cov me nyuam.5

Txhob Nqus Pa

Tsis ntev tom qab Vajtswv hu kuv ua ib tug Tuam Thawj Coj tshiab, kuv muaj cib fim nrog Thawj Tswj Hwm James E. Faust mus muab ceg txheem ntseeg sib pauv. Thaum kuv tsav tsheb mus rau Utah Sab Qab Teb, Thawj Tswj Hwm Faust muaj siab zoo siv sij hawm qhia kuv. Muaj ib zaj uas kuv yeej yuav nco ntsoov. Nws hais tias, “Cov mej zeej ntawm lub Koom Txoos yeej ua siab dawb rau cov Tuam Thawj Coj. Lawv yuav ua siab zoo thiab hais tej yam zoo txog koj.” Ces nws tos ib me pliag thiab hais tias, “Dieter, koj yeej yuav tsum ua lawv tsaug, tiam sis tsis txhob nqus pa.”

Zaj tseem ceeb txog kev ua hauj lwm hauv lub Koom Txoos no yeej hais rau txhua tus uas tuav pov thawj hwj hauv txhua pawg ntawm lub Koom Txoos. Yeej hais rau peb txhua tus hauv lub Koom Txoos no.

Thaum Thawj Tswj Hwm J. Reuben Clark Jr. qhuab ntuas cov uas nws hu ua cov thawj coj ntawm lub Koom Txoos, nws yeej nco ntsoov qhia lawv txog kev cai thib rau.

Es tus neeg uas nws hu nug hais tias, “Kev cai thib rau yog dab tsi?”

Nws hais tias, “Txhob xav tias koj tseem ceeb tag npaud.”

Ces ua rau lawv rov qab nug ib lo lus ntxiv: “Tsib txog kev cai ua ntej nev?”

Ces Thawj Tswj Hwm Clark luag thiab hais tias, “Tsis muaj as.”6

Yog peb xav ua cov thawj coj zoo hauv lub Koom Txoos no peb yuav tsum kawm qhov tseem ceeb no: kev ua ib tug thawj coj hauv lub Koom Txoos tsis yog kev coj lwm tus neeg tiam sis yog kev txaus siab cia Vajtswv coj yus kev.

Tej Hauj Lwm uas Vajtswv Hu Yus Ua Yog Cib Fim Pab Lwm Tus

Vim peb yog Haiv Neeg Ntseeg ntawm tus Vajtswv uas Siab Tshaj Plaws, peb yuav tsum nco ntsoov cov neeg pluag thiab cov neeg xav tau kev pab, cov neeg uas muaj mob muaj nkees, vim tus uas tsis ua tej yam no, tus ntawd tsis yog Vajtswv tus thwj tim.7 Yeej muaj cib fim ua zoo thiab pab lwm tus txhua lub sij hawm. Peb nrhiav tau nyob hauv peb zej zog, nyob hauv peb pawg ntseeg thiab ceg ntseeg, thiab nyob hauv peb tsev.

Tsis tas li ntawd xwb, txhua tus mej zeej ntawm lub Koom Txoos muaj cib fim pab lwm tus. Peb hais tias tej cib fim no yog “tej hauj lwm uas Vajtswv hu yus ua”—yog ib lo lus uas pab peb nco ntsoov tias leej twg hu peb pab lwm tus. Yog peb xav tias tej hauj lwm uas Vajtswv hu peb ua yog tej cib fim pab Vajtswv thiab txhawb pab lwm tus nrog kev ntseeg thiab kev txo hwj chim, ces txhua yam peb ua kom pab lwm tus yuav pab peb hloov los ua cov thwj tim. Yog li ntawd, Vajtswv tsis txhawb nqa Nws lub Koom Txoos xwb, tiam sis Nws kuj txhawb nqa Nws cov tub qhe. Lub Koom Txoos no yuav pab peb ua Khetos cov thwj tim tseeb thiab rau siab ntseeg, Vajtswv cov tub thiab ntxhais uas zoo. Yuav muaj li no thaum peb mus rau kev sib ntsib thiab mloog tej zaj lus thiab tsis tas li ntawd xwb thaum peb tsis xav txog peb tus kheej thiab mus pab lwm tus. Peb hloov los ua “tus hlob” nyob hauv Vajtswv lub nceeg vaj li no.

Peb txo hwj chim, ua Vajtswv tsaug, thiab txaus siab txais Vajtswv txoj kev hu peb ua hauj lwm. Thaum tso peb tsis ua tej hauj lwm ntawd ntxiv, peb tseem txo hwj chim, ua Vajtswv tsaug, thiab txaus siab zoo ib yam.

Raws li Vajtswv pom tsis muaj ib txoj hauj lwm nyob hauv lub nceeg vaj uas tseem ceeb dua ntais. Peb txoj kev pab lwm tus—tsis hais loj los yog me—kho peb sab ntsuj plig kom zoo dua, qhib rooj ntug, thiab foom Vajtswv tej koob hmoov rau cov uas peb pab ntawd thiab peb tus kheej ib yam. Thaum peb ncav tes pab lwm tus, peb paub tias Vajtswv pom zoo thiab foom koob hmoov rau peb. Nws luag nyav rau peb thaum peb hlub lwm tus, qhov tseem ceeb yog thaum peb ua tej yam uas lwm tus tsis pom.8

 Txhua lub sij hawm peb pub peb tus kheej pab lwm tus, peb mus ib ruam tom ntej los ua ib tug thwj tim zoo rau tus uas txo nws txoj sia rau peb txhua leej txhua tus: peb tus Cawm Seej.

Los ntawm Kev Tswj Hwm Mus rau Kev Ua Koob Tsheej

Thaum txog lub sij hawm 150 xyoo tom qab cov pioneer tuaj txog lub Hav Salt Lake, Tij Laug Myron Richins yog ceg txheem ntseeg tus thawj tswj hwm nyob hauv Henefer, Utah. Nyob hauv kev ua koob tsheej ntawd lawv yuav ua yeeb yam taug kev zoo li cov pioneer hla nws lub zos.

Thawj Tswj Hwm Richins tau ua ntau yam kom npaj rau kev ua koob tsheej, thiab nws koom tej kev sib ntsib ntau nrog cov Tuam Thawj Coj thiab lwm tus kom sib tham txog tej yam lawv yuav ua. Nws rau siab pab ua txhua yam.

Ua ntej yuav ua koob tsheej ntawd, lawv muab Thawj Tswj Hwm Richin ceg txheem ntseeg sib pauv, thiab lawv tso nws tsis ua tus thawj tswj hwm ntxiv. Ib hnub Sunday tom qab ntawd, nws koom nws pawg ntseeg kev sib ntsib pov thawj hwj thaum cov thawj coj thov neeg los pab kev ua koob tsheej ntawd. Thawj Tswj Hwm Richins koom nrog lwm tus tsa tes thiab lawv qhia nws tias nws yuav tsum hnav khaub ncaws ua hauj lwm thiab tsav nws lub tsheb thauj khoom thiab nqa ib rab kaus.

Twb txog hnub ntawm kev ua koob tsheej, thiab Thawj Tswj Hwm Richins twb los ua hauj lwm dawb.

Ob peb lim tiam ua ntej, nws yog ib tug uas pab npaj thiab saib xyuas kev ua koob tsheej no. Tiam sis hnub ntawd, nws txoj hauj lwm yog raws cov nees qab thiab kaus lawv cov quav.

Thawj Tswj Hwm Richins zoo siab ua li ntawd.

Nws to taub hais tias ib yam kev pab yeej tsis tseem ceeb dua li lwm yam kev pab.

Nws paub hais tias thiab xyaum ua raws li tus Cawm Seej tej lus: “Nej cov leej twg xav ua tus hlob, tus ntawd yuav tsum ua nej sawv daws qhev.”9

Kev Ua Thwj Tim Raws Li Qhov Yog

Tej lub sij hawm, zoo li Ob tug Tub Siab Ceev, peb xav ua tej hauj lwm uas muaj hwj chim. Peb xav kom lwm tus qhuas peb. Peb xav coj lwm tus thiab ua ib txoj hauj lwm tseem ceeb.

Yus yeej tsis ua txhaum thaum yus xav ua hauj lwm rau tus Tswv, tiam sis thaum peb xav muaj hwj huam nyob hauv lub Koom Txoos kom tib neeg qhuas thiab saib taus peb xwb ces peb twb txais tau peb nqi zog lawm. Thaum peb “nqus” lwm tus tej lus qhuas, ces tej lus qhuas ntawd yog peb nqi zog.

Txoj hauj lwm tseem ceeb tshaj plaws hauv lub Koom Txoos yog dab tsi? Yog txoj hauj lwm uas yus muaj tam sim no. Txawm yog nej xav tias nej txoj hauj lwm tseem ceeb npaum li cas los, txoj hauj lwm uas nej muaj tam sim no yeej yuav pab nej txhawb nqa lwm tus thiab pab nej hloov ua tib neeg zoo li Vajtswv uas Nws xav kom peb ua.

Kuv cov phooj ywg thiab cov kwv tij ntawm lub pov thawj hwj, cia li nqa ntawm qhov chaw nej sawv ntawd!

Povlauj qhia cov Neeg Filipis hais tias, “Nej tsis txhob ua ib yam dab tsi kom zoo rau nej los sis kom neeg qhuas nej xwb; tiam sis nej yuav tsum txo hwj chim thiab ib tug tsis txhob khav hais tias ib tug zoo dua ib tug.”10

Muaj Koob Meej Ua Hauj Lwm

Qhov uas yus nrhiav sam xeeb thiab lwm tus tej lus qhuas hauv lub Koom Txoos thiab tsis txo hwj chim pab lwm tus yog qhov uas Exaus.11 Tej zaum peb yuav txais nqi zog nyob hauv lub ntiaj teb, tiam sis peb yuav tsum them nqi ntau—peb yuav poob Vajtswv cov koob hmoov.

Thov kom peb coj raws li tus Cawm Seej tus yam ntxwv, uas muaj siab mos siab muag, uas tsis nrhiav tib neeg tej lus qhuas tiam sis xav ua raws li Nws Leej Txiv lub siab nyiam.12

Thov kom peb txo hwj chim pab lwm tus—sib zog ua, muaj kev ris txiaj, thiab kev zoo siab. Txawm yog peb xav tias tej yam peb ua kom pab lwm tus tsis tseem ceeb, los yog tsis muaj nqi ntau los, cov uas muaj siab dawb siab zoo pab lwm tus yuav paub tias lawv txoj kev pab muaj nqi npaum li cas los ntawm Vajtswv uas Muaj Hwj Chim Loj Tshaj Plaws txoj kev tshav ntuj uas nyob mus ib txhis.13

Kuv cov kwv tij, cov phooj ywg zoo, thov kom peb cia li xav txog, to taub, thiab ua neej raws li zaj lus qhia tseem ceeb txog kev ua thawj coj hauv lub Koom Txoos thiab lub pov thawj hwj hais tias: “Nej cov leej twg xav ua tus hlob, tus ntawd yuav tsum ua nej sawv daws qhev.” Kuv thov Vajtswv thiab foom koob hmoov rau nej li no los ntawm peb tus Xib Hwb thiab tus Txhiv Dim, los ntawm Yexus Khetos lub npe dawb ceev, amees.