2010–2019
Peb tus Tswv Yug Yaj Zoo
Plaub Hlis Ntuj Xyoo 2017


Peb tus Tswv Yug Yaj Zoo

Yexus Khetos, peb tus Tswv Yug Yaj, zoo siab heev thaum Nws pom Nws cov yaj uas muaj mob ua tej yam kom rov zoo.

Peb pom tau ib qho me ntsis txog peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej tus cwj pwm thaum peb pom Nws txoj kev khuv leej rau cov neeg txhaum thiab nco txog qhov uas Nws saib kev txhaum thiab saib cov uas ua txhaum txawv li cas. Qhov uas peb pom li no pab peb to taub zoo dua txog “nws tus cwj pwm, tej yam zoo tag nrho, thiab tus xeeb ceem”1 thiab yog lub hauv paus kom muab siab rau ntseeg Nws thiab Nws Leej Tub, Yexus Khetos. Tus Cawm Seej txoj kev khuv leej txawm peb tsis zoo tag nrho ua rau peb txav mus ze rau Nws thiab ua rau peb xav hloov siab lees txim tsis tu tsis tseg thiab coj yam ntxwv zoo li Nws. Thaum peb hloov los ua neeg zoo li Nws ntxiv, peb kawm ua rau lwm tus zoo li Nws ua, txawm yog lawv zoo li cas los yog coj li cas.

Ib lub ntsiab ntawm phau ntawv Les Misérables, uas tus kws sau ntawv Fabkis Victor Hugo sau2 yog qhov uas yus saib ib tug neeg coj cwj pwm li cas thiab qhov uas yus saib tus neeg ntawd li cas yeej tsis zoo ib yam. Thaum zaj ntawd pib, tus uas hais dab neeg piav txog Bienvenu Myriel, tus npisov ntawm Digne, thiab hais txog tus npisov ib qho teeb meem. Puas tsim nyog nws yuav mus xyuas ib tug txiv neej uas tsis ntseeg Vajtswv hlo li thiab cov neeg zej zog ntxub nws vim nws coj yam ntxwv li cas nyob hauv Kev Sawv Rog Fabkis?3

Tus uas hais dab neeg hais tias yeej tsim nyog uas tus npisov yuav ntxub tus txiv neej no heev. Ces tus uas hais dab neeg nug ib lo lus: “Txawm li ntawd los, puas tsim nyog uas tus yaj tej kiav txhab ua rau tus neeg yug yaj thim tsis xav tu?”4 Tus uas hais dab neeg teb zoo li tus npisov xav, hais tias: “Yeej tsis tsim nyog” ces tso luag hais tias: “Tiam sis, yeej yog ib tug yaj txawv tiag!”5

Nyob hauv zaj no, Hugo muab ib tug neeg “tej kev phem” piv rau cov yaj txoj kev mob daim tawv thiab muab tus npisov piv rau ib tug neeg yug yaj uas tsis tso tus yaj uas muaj mob tseg. Tus npisov muaj siab hlub thiab nyob hauv phau ntawv nws muaj kev khuv leej rau ib tug txiv neej ntxiv, tus tseem ceeb tshaj hauv phau ntawv, ib tug uas tawm hauv lub tsev rau txim, Jean Valjean. Tus npisov txoj kev hlub tshua thiab kev siab hlub ua rau Jean Valjean muaj siab xav hloov nws lub neej tag nrho.

Vim Vajtswv siv kab mob piv txog kev txhaum nyob hauv vaj lub kub, yeej tsim nyog yog peb nug hais tias, “Yexus Khetos ua li cas thaum nws pom peb tej kab mob—uas yog peb tej kev txhaum?” Vim hais tias, tus Cawm Seej twb hais tias Nws “yeej ntsia tsis taus kev txhaum li txawm yog qhov me dua ntais”;6 yog li ntawd, ua cas Nws ho ntsia tau peb, cov neeg uas tsis zoo tag nrho, thiab tsis thim vim nws ntxub thiab xav tias peb phem kawg?

Lo lus teb yeej yooj yim thiab meej. Vim Nws yog tus Tswv Yug Yaj Zoo,7 Yexus Khetos saib Nws cov yaj tej kab mob yog ib qho xwm txheej uas ua rau yus yuav tsum tu, saib xyuas, thiab pab cov yaj. Tus neeg yug yaj no, peb tus Tswv Yug Yaj Zoo, Nws zoo siab heev thaum Nws pom Nws cov yaj uas muaj mob ua tej yam kom rov zoo.

Tus Cawm Seej qhia hais tias Nws yuav “tu nws pab yaj ib yam li tus tswv yug yaj,”8 “yuav mus nrhiav cov yaj uas ploj lawm, … coj cov yuam kev rov los, muab ntaub qhwv cov uas muaj qhov txhab, [thiab] kho cov uas muaj mob thiab pab cov uas qaug zog.”9 Txawm yog vaj lug kub hais tias Ixayees uas tso lawv txoj kev ntseeg tseg muaj mob “o doog thiab ua qhov txhab xwb”10 tus Cawm Seej yaum, ntuas, thiab cog lus tias yuav kho lawv zoo.11

Tus Cawm Seej yeej muaj kev hlub, kev khuv leej, thiab kev hlub tshua thaum Nws ua Nws txoj hauj lwm qhuab qhia. Nws tsis tau ntxub neeg thaum nws taug tej kev muaj plua tshauv nyob hauv Kalilais thiab Yudais, uas maim thaum nws pom cov neeg txhaum. Nws tsis tau txav mus vim nws xav tias lawv phem kawg nkaus. Tsis yog li ntawd. Nws nrog lawv noj mov.12 Nws twb pab thiab foom koob hmoov rau lawv, txhawb nqa thiab ntuas, thiab muab kev xyiv fab thiab kev cia siab pauv kev ntshai thiab kev poob siab. Vim Nws yog tus tswv yug yaj tseeb, Nws nrhiav tau peb kom muab kev pab thiab kev cia siab rau peb.13 Qhov uas peb to taub Nws txoj kev khuv leej thiab kev hlub pab peb muab siab rau ntseeg Nws—peb thiaj li hloov siab lees txim thiab kho tau peb zoo.

Phau Yauhas txoj Moo Zoo muaj ib zaj txog tus Cawm Seej txoj kev hlub ib tug neeg txhaum. Cov xib hwb thiab cov Falixais muab ib tug poj niam uas lawv ntes thaum nws tab tom deev hluas nraug coj mus rau tus Cawm Seej. Cov uas liam nws xav tias yuav tsum muab pob zeb ntaus nws, raws li Mauxes txoj kev cai. Yexus, teb lawv tej lus nug, hais rau lawv tias, “Yog leej twg yeej tsis tau ua txhaum li, tus ntawd cia li xub muab pob zeb ntaus tus poj niam no.”

Cov uas liam nws twb mus, “tshuav Yexus thiab tus poj niam uas tseem sawv ntawm Yexus hauv ntej xwb.

“Yexus tsa qhov muag ntsia thiab hais rau tus poj niam ntawd hais tias, Lawv dua twg tas lawm? Tsis muaj leej twg rau txim rau koj los?

“Tus poj niam ntawd teb hais tias, Tus tswv, tsis muaj leej twg rau txim rau kuv li. Yexus hais tias, Kuv yuav tsis rau txim rau koj thiab. Koj cia li mus thiab tsis txhob ua txhaum ntxiv lawm.”14

Tus Cawm Seej yeej tsis pom zoo rau kev deev luag poj luag txiv. Tiam sis Nws kuj tsis rau txim rau tus poj niam. Nws yaum tus poj niam kom hloov nws lub neej. Tus poj niam xav hloov siab vim tus Cawm Seej muaj siab hlub thiab kev hlub tshua. Yauxej Xamiv Kev Txhais phau Npaiv Npaum qhia tias tus poj niam twb hawm Yexus tom qab ntawd: “Thiab txij thaum ntawd los tus poj niam qhuas Vajtswv, thiab ntseeg nws lub npe.”15

Txawm yog Vajtswv muaj siab hlub peb, peb yuav tsum tsis txhob ntseeg ua yuam kev xav hais tias Nws yeej cia tib neeg ua txhaum. Nws yeej tsis zoo li ntawd. Tus Cawm Seej los rau hauv lub ntiaj teb kom cawm peb dim ntawm peb tej kev txhaum thiab, qhov tseem ceeb, yuav tsis cawm peb thaum peb tseem muaj kev txhaum.16 Ib tug uas txawj nug tej yam, Xi-elas, nws sim ntxias Amulej thaum nws nug hais tias: “[Tus Mexiyas uas yuav los] puas yuav cawm nws cov neeg thaum lawv tseem muaj kev txhaum? Thiab Amulej teb thiab hais rau nws tias: Kuv hais rau koj tias nws yuav tsis cawm, vim twb muaj tsis taus tias nws yuav xyeej nws tej lus. … Nws cawm tsis tau lawv thaum lawv tseem muaj kev txhaum.”17 Amulej hais qhov tseeb hais tias yog peb dim peb tej kev txhaum, peb yuav tsum “hloov siab lees txim,” uas ua rau peb txais tau tus Txhiv Dim lub hwj chim cawm peb tej ntsuj plig.18

Tus Cawm Seej txoj kev khuv leej, kev hlub, thiab kev hlub tshua ua rau peb xav los cuag Nws.19 Dhau los ntawm Nws txoj Kev Theej Txhoj, peb tsis txaus siab muaj kev txhaum.20 Vajtswv qhia meej tias Nws pom zoo rau qhov yog thiab tej yam twg yog kev txhaum. Tsis yog vim Nws xav kom muaj neeg uas lam mloog Nws lus xwb. Tsis yog li ntawd, peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej xav kom Nws cov me nyuam ua tib zoo txaus siab hloov los ua neeg zoo li Nws21 thiab ua neeg tsim nyog ua neej zoo li Nws.22 Yog lawv ua li ntawd, Nws cov me nyuam yuav ua raws li Vajtswv lub hom phiaj thiab txais txhua yam uas Nws muaj los ua lawv tug.23 Yog vim li no, cov thawj coj ntawm lub Koom Txoos hloov tsis tau Vajtswv cov lus txib los yog cov lus qhuab qhia kom tsis raws li Nws lub siab nyiam, xwv kom tib neeg txaus siab los sis qhuas lawv.

Tiam sis, vim peb xav coj raws li Yexus Khetos tas peb lub neej, Nws tus yam ntxwv ua siab zoo rau cov uas ua txhaum qhia tau peb. Peb, cov neeg uas ua txhaum, yuav tsum ua zoo li tus Cawm Seej ncav tes pab lwm tus nrog kev khuv leej thiab kev hlub. Peb lub luag hauj lwm kuj yog pab thiab foom koob hmoov rau lawv, txhawb nqa thiab ntuas, thiab muab kev ntshai thiab kev poob siab pauv kom muaj kev xyiv fab thiab kev cia siab.

Tus Cawm Seej cem cov neeg uas thim ntawm lwm tus uas lawv xav tias tsis huv thiab cov uas txiav txim rau lwm tus hais tias lwm tus ua txhaum loj dua lawv tus kheej.24 Nov yog qhov uas tus Cawm Seej qhia rau cov neeg uas “khav hais tias, lawv yog neeg ncaj thiab lawv saib tsis taus lwm tus li no.” Nws tau hais zaj lus piv txwv no:

“Muaj ib zaug ob tug txiv neej mus thov Vajtswv hauv lub tuam tsev: ib tug yog tus Falixais thiab ib tug yog tus sau se.

“Tus Falixais sawv ntsug thiab nws thov hais tias, Vajtswv, kuv ua koj tsaug, kuv zoo tsis thooj li lwm tus, kuv tsis ua neeg siab hlob, kuv yog neeg ncaj ncees, kuv tsis zes luag tej poj niam thiab kuv tsis zoo li tus sau se ntawd.

“Xya hnub twg kuv ua kev cai yoo mov ob zaug, thiab tej nyiaj uas kuv khwv tau los, kuv muab ib feem kaum rau koj.

“Tiam sis tus sau se sawv nrug deb me ntsis, nws tsis tsa qhov muag saib saum ntuj, nws ntaus nws lub hauv siab thiab hais tias, Vajtswv, kuv yog neeg txhaum, thov koj hlub kuv.”

Yexus hais tias, “Kuv qhia rau nej hais tias, thaum nkawd rov mus tsev lawm, tus sau se yog tus uas ua haum Vajtswv siab, tsis yog tus Falixais. Rau qhov tus uas khav hais tias, nws muaj hwj chim, tus ntawd yuav poob hwj chim, tiam sis tus uas txo hwj chim, tus ntawd yuav tau hwj chim.”25

Lub ntsiab rau peb yeej meej heev: tus neeg txhaum uas hloov siab lees txim yuav los cuag Vajtswv ze dua li tus neeg uas xav tias nws ncaj ncees thaum nws rau txim rau tus neeg txhaum.

Qhov uas tib neeg nyiam xav hais tias lawv ncaj ncees thiab txiav txim rau lwm tus los muaj nyob hauv Amas lub caij nyoog thiab. Thaum cov neeg “pib txhim tsa lub koom txoos zoo dua ntxiv … cov neeg ntawm lub koom txoos pib muab hlob zuj zus, … cov neeg ntawm lub koom txoos pib khav theeb los ntawm lawv qhov muag muab hlob, … lawv pib muaj kev ntxub ntxaug, ib leeg rau ib leeg, thiab lawv pib tsim txom cov uas tsis ntseeg raws li lawv lub siab xav thiab siab nyiam.”26

Kev tsim txom li no twb txhaum cai: “Nim no tau muaj ib txoj kev cai nruj nyob hauv cov neeg ntawm lub koom txoos, [hais] tias yuav tsum tsis txhob muaj ib tug neeg twg, uas zwm rau hauv lub koom txoos, sawv thiab tsim txom cov uas tsis zwm rau hauv lub koom txoos, thiab [hais] tias yuav tsum tsis txhob muaj kev tsim txom nyob hauv lawv li.”27 Lub ntsiab cai rau Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg zoo ib yam. Peb yuav tsum tsis txhob tsim txom lwm tus tsis hais cov nyob hauv lub Koom Txoos los sis cov tsis nyob hauv lub Koom Txoos.

Cov uas twb raug tsim txom txawm yog vim li cas los paub hais tias kev tsis ncaj thiab kev ntxub ntxaug zoo li cas. Thaum kuv yog ib tug tub hluas nyob hauv Europe thaum xyoo 1960 tawm, kuv xav hais tias lwm tus pheej thuam kuv thiab tsim txom kuv vim kuv yog ib tug neeg Amelikas thiab vim kuv yog ib tug mej zeej ntawm lub Koom Txoos. Cov uas nrog kuv kawm ntawv ib txhia ua rau kuv zoo li kuv yog tus uas tau tsim Amelikas tej kev cai txog pej kum teb chaws uas lawv tsis nyiam. Lawv kuj ua rau kuv zoo li kuv txoj kev teev ntuj yog kev thuam lub teb chaws uas kuv nyob vim hais tias kuv txoj kev teev ntuj tsis sib xws lawv txoj kev teev ntuj uas tsoom fwv pom zoo. Tom qab ntawd, nyob hauv lwm lub teb chaws nyob thoob plaws lub ntiaj teb, kuv pom tej yam me me txog qhov uas tib neeg ntxub los yog xaiv ntsej muag tsis nyiam lwm haiv neeg los sis lwm yam neeg.

Muaj ntau yam kev tsim txom: kev thuam, kev thab, kev ua lim hiam, kev tso tseg, los yog qhov uas ib leeg ntxub ib leeg. Peb yuav tsum pov hwm kom txhob muaj kev ntxub ntxaug rau cov uas tsis xav zoo ib yam li peb. Ib feem ntawm kev ntxub ntxaug yog qhov uas yus tsis txaus siab cia lwm tus hais lus raws li nws lub siab nyiam ib yam li yus tus kheej.28 Txhua leej txhua tus, tsis hais cov neeg uas muaj ib txoj kev teev ntuj, muaj cai hais tias nws xav li cas rau cov pej xeem. Tiam sis tsis muaj leej twg muaj cai ntxub lwm tus thaum lawv hais tej lus ntawd.

Nyob hauv lub Koom Txoos zaj keeb kwm muaj ntau yam uas qhia peb paub tseeb tias peb cov mej zeej raug kev ntxub ntxaug. Tu siab heev yog tias peb yuav ua rau lwm tus zoo ib yam li tib neeg ua rau peb dhau los. Tus Cawm Seej qhia hais tias, “Tag nrho txhua yam uas nej xav kom lwm tus ua rau nej, nej yuav tsum ua tib yam li ntawd rau lawv thiab.”29 Yog peb xav kom lwm tus saib taus peb, peb yuav tsum saib taus lawv. Tsis tas li ntawd, peb txoj kev sib tham nrog lawv ua rau peb ua siab mos siab muag, thiab txo siab txo ntsws uas ua rau peb caw tau tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv thiab muaj kev hlub uas zoo tag nrho puv npo,30 thiab kev hlub lwm tus tiag tiag.31

Peb tus Tswv Yug Yaj Zoo yeej tsis hloov thiab Nws xav txog kev txhaum thiab cov neeg txhaum niaj hnub no ib yam li Nws xav thaum Nws nyob hauv lub ntiaj teb no. Nws tsis thim ntawm peb mus vim peb ua txhaum, txawm yog tej lub sij hawm Nws xav hais tias, “Tiam sis yeej yog ib tug yaj txawv tiag!” Nws hlub peb heev Nws thiaj li tau npaj ib txoj kev rau peb hloov siab lees txim thiab los ua neeg huv peb thiaj yuav rov qab mus nrog Nws thiab peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej nyob tau.32 Thaum ua li ntawd, Yexus Khetos kuj coj yam ntxwv rau peb xyaum—kom saib taus txhua tus thiab tsis txhob ntxub leej twg.

Vim peb yog Nws cov thwj tim, cia peb hlub lwm tus zoo li Nws hlub thiab qhib siab kom ib leeg hlub ib leeg tag nrho thiaj li yuav tsis muaj leej twg xav tias lawv raug tso tseg, kho siab, los yog tsis muaj kev cia siab. Kuv ua tim khawv tias Yexus Khetos yog peb tus Tswv Yug Yaj Zoo, uas hlub peb thiab saib xyuas peb. Nws paub peb thiab txo Nws txoj sia rau Nws cov yaj.33 Nws kuj txo Nws txoj sia rau peb thiab xav kom peb paub Nws thiab muab siab rau ntseeg Nws. Kuv hlub thiab qhuas Nws, thiab kuv ua Vajtswv tsaug rau Nws, los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. Lectures on Faith (1985), 38.

  2. Phau ntawv Les Misérables, los ntawm Victor Hugo (1802–85), hais ib zaj dab neeg txog Jean Valjean, uas ua txhaum me ntsis thaum nws nyiag ib pob mov mog kom pub mov rau nws tus muam tsev neeg noj. Nws raug txim 5 xyoos hauv lub tsev kaw, tiam sis Valjean nyob hauv tau 19 xyoos khwv ua hauj lwm vim nws sim khiav dim plaub zaug. Thaum nws tawm hauv lub tsev kaw lawm nws yog ib tug txiv neej uas siab tawv thiab chim siab.

    Vim nws yog ib tug neeg txhaum cai, Valjean nrhiav tsis tau hauj lwm ua, zaub mov noj, thiab ib qho chaw nyob. Thaum nws sab thiab poob siab tag, tus npisov ntawm Digne cia nws pw hauv nws qhov chaw nyob, es nws ua siab zoo thiab muaj siab hlub Valjean. Hmo ntawd, Valjean xav tias tsis muaj kev cia siab thiab nyiag tus npisov cov nyiaj thiab khiav mus.

    Cov tub ceev xwm ntes tau Valjean thiab coj nws rov qab tuaj cuag tus npisov. Ua rau Valjean xav tsis thoob, tus npisov qhia cov tub ceev xwm hais tias nws twb muab cov nyiaj rau Valjean thiab hais kom Valjean nqa ob tug taws tswm ciab nyiaj thiab. (Saib Hugo, Les Misérables [1987], phau 2, tshooj 10–12.)

  3. (Saib Hugo, Les Misérables, phau 1, tshooj 10.)

  4. Tus hais dab neeg nug hais tias, Toutefois, la gale de la brebis doit-elle faire reculer le pasteur? (Hugo, Les Misérables [1985], phau 1, tshooj 10, phab 67). Gale, raws li kev kawm txog cov tsiaj tej kab mob, hais txog ntau hom mob daim tawv uas yog los ntawm cov kab me me, thiab ua rau cov yaj cov plaub hle thiab los kiav txhab (“mange” yog lus Akiv). Twb muab kab lus no txhais ua ntau yam rau lus Akiv.

  5. Qhov uas tus hais dab neeg tso luag txog tus no yog Mais quelle brebis! Tej lub sij hawm twb txhais cov lus no ua “Tiam sis yeej yog ib tug yaj dub.”

  6. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 1:31.

  7. Saib Yauhas 10:11, 14; Amas 5:38; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 50:44.

  8. Yaxayas 40:11.

  9. Exekhees 34:16.

  10. Yaxayas 1:6.

  11. Saib Yaxayas 1:18.

  12. Saib Lukas 15:1–2.

  13. Saib Mathais 18:11.

  14. Saib Yauhas 8:3–11.

  15. Yauxej Xamiv Kev Txhais Lus, Yauhas 8:11 (nyob hauv Yauhas 8:11, lub cim c).

  16. Saib D. Todd Christofferson, “Muaj Kuv txoj Kev Hlub Tsis Tu Tsis Tseg,” Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2016, 48.

  17. Amas 11:34, 37.

  18. Saib Hilamas 5:10–11.

  19. Saib 3 Nifais 27:14–15.

  20. Niaj hnub nim no tus Cawm seej piav hais tias tus uas rhuav kev cai, thiab tsis coj raws li kev cai, tiam sis nrhiav kev kom tsim ib txoj kev cai rau nws tus kheej, thiab xaiv ua kev txhaum, thiab ua tag nrho kev txhaum mus, tsis muaj peev xwm muab tus ntawd hloov ua dawb huv los ntawm kev cai, los yog ntawm kev hlub tshua, kev txim lij, los yog kev txiav txim. Yog li ntawd, lawv yeej tseem vuab tsuab li qub (saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 88:35).

  21. Saib 2 Nifais 2:26–27.

  22. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 14:7; 132:19–20, 24, 55.

  23. Saib Loos 8:16–17; Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 84:38.

  24. Saib Mathais 23:13.

  25. Lukas 18:9–14.

  26. Amas 4:4, 6, 8.

  27. Amas 1:21.

  28. Saib Oxford English Dictionary, “bigotry” thiab “intolerance,” oed.com.

  29. Mathais 7:12.

  30. Maulaunais 8:26.

  31. 1 Petus 1:22.

  32. Saib Tej Nqe Kev Ntseeg 1:3.

  33. Saib Yauhas 10:11–15.