2010–2019
Tej zaj Nkauj Tau Hu thiab Tseem Tsis Tau Hu
Plaub Hlis Ntuj Xyoo 2017


Tej zaj Nkauj Tau Hu thiab Tseem Tsis Tau Hu

Kuv thov kom peb txhua tus nyob rawv hauv pawg hu nkauj.

Eliza E. Hewitt sau hais tias, “Muaj tshav ntuj nrig hauv kuv siab hnub no, ci ntsa iab kaj lug heev tshaj txhua yam uas ci nyob puag saum ntuj, Yexus yog kuv lub teeb.”1 Vim muaj kev zoo siab nyob hauv txhua lub suab nkauj, thaum yus hu zaj nkauj zoo mloog uas cov Neeg Ntseeg Khetos hu no los ntshe zaj no yeej yuav ua rau nej luag nyav xwb. Tiam sis hnub no kuv xav siv ib kab lus ntawm zaj nkauj no uas tej zaum yuav pab nej thaum nyuaj rau nej hu nkauj los sis luag nyav thiab nej tsis muaj “kev kaj siab lug thiab kev zoo siab.” Yog tias nej tsis txawj koom nrog lwm tus uas hu tej zaj nkauj zoo siab kawg, kuv thov kom nej nco ntsoov kab lus ntawm zaj nkauj qhuas Vajtswv uas cog lus hais tias, “Yexus uas yeej mloog rawv yuav hnov zaj nkauj kuv lub siab hu.”2

Ib qho uas Vajtswv cov me nyuam yeej ib txwm raug nyob hauv lub ntiaj teb uas poob lawm yog qhov uas muaj tej hnub uas nyuaj heev, muaj tej hnub thaum peb txoj kev ntseeg thiab peb txoj kev muaj peev xwm tiv thaiv raug sim. Peb muaj tej teeb meem no los ntawm tej yam peb tsis muaj, tej yam uas lwm tus tsis muaj, los yog tej yam uas tsis muaj hauv lub neej no, tiam sis txawm li cas los xij, tej ntawd yuav ua rau peb tsis muaj siab xav hu nkauj thiab ua rau peb tsis txais “nplooj ntoo hlav hauv [yus lub] siab”3 ib yam li Eliza Hewitt tau sau hauv ib nqe ntawm nws zaj nkauj.

Peb yuav ua li cas thaum raug tej xwm txeej zoo li no? Ib yam peb ua tau, yog ua raws li tus Thwj Tim Povlauj tej lus ntuas thiab “cia siab rau tej uas peb qhov muag tsis tau pom, … [thiab] ua siab ntev tos tej ntawd.”4 Thaum lub sij hawm uas lub suab nkauj ntawm peb txoj kev xyiv fab tsis muaj zog ntxiv lawm, tej zaum peb yuav tsum nyob twj ywm tau ib ntus thiab cia li mloog lwm tus hu nkauj, thiaj li txais dag zog los ntawm lawv lub suab nkauj zoo mloog uas nyob ib puag ncig peb. Muaj ntau tus ntawm peb cov “tsis tshua txawj hu nkauj” uas txais kev txhawb nqa thiab ua rau peb haj yam txawj hu nkauj thaum peb sawv ze ntawm ib tug uas nws lub suab muaj zog, thiab muaj peev xwm. Ib yam li ntawd hais txog cov uas hu nkauj txog tej yam uas nyob mus ib txhis, peb yuav tsum sawv ze ze tus Cawm Seej thiab tus Txhiv Dim ntawm lub ntiaj teb—tus uas txawj hu zaj nkauj ntawm kev ntseeg zoo tag nrho. Ces yuav ua rau peb ua siab loj vim Nws paub qhov uas peb nyob twj ywm txhais li cas thiab cia siab rau Nws txoj kev ua tus Mexiyas thov Vajtswv pab peb. Muaj tseeb tiag lub sij hawm uas “tus Tswv nyob ze” yog thaum “zoo nkaus suab noog seev hauv kuv lub siab, [thiab] paj tawg yog nws kev hlub.”5

Thaum tej hnub uas peb xav hais tias peb hu nkauj tsis yog los sis peb xav tias peb hu nkauj tsis zoo npaum li lwm tus, kuv xav kom peb nco ntsoov, qhov tseem ceeb xav kom cov tub hluas ntxhais hluas ntawm lub Koom Txoos nco ntsoov tias Vajtswv tau tsim kom cov suab hauv Nws pawg hu nkauj yuav tsis zoo ib yam. Yuav tsum muaj tej suab txawv—suab soob soob thiab suab laus laus—kom muaj suab nkauj zoo mloog. Kuv qiv ib kab lus los ntawm Tsoom Haiv Neeg Ntseeg ob tug poj niam uas sib tham yam zoo siab hais tias, “Tag nrho Vajtswv cov tub thiab ntxhais muaj ib qho chaw hauv pawg hu nkauj.”6 Thaum peb hais phem txog qhov uas peb ib leeg txawv ib leeg los sis sim ua kom sib haum nrog cov uas yeej tsis txaus siab thiab cov uas raug txhawb nqa hauv social media, ces ua rau peb tsis muaj suab nkauj raws li Vajtswv pom zoo thaum Nws tsim ib lub ntiaj teb kom muaj ntau yam nyias txawv nyias nyob haud.

Qhov no tsis yog hais tias txhua tus nyob hauv Vajtswv pawg hu nkauj muaj cai nyias hu nyias zaj nkauj! Tsis xav kom hu suab tsiv suab nruj txawm yog nyias txawv nyias thiab ib pawg hu nkauj yuav tsum mloog lus—hais txog kuv zaj lus piv txwv hnub no, Txwj Laug Hales, lawv yuav tsum ua cov thwj tim—tiam sis thaum peb txais yuav tej lus uas Vajtswv muab tshwm sim los thiab hu raws li zaj nkauj uas tau tsim ua ntej ntuj tsim teb raug, peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej zoo siab cia peb siv peb lub suab hu, tsis tas muaj lub suab zoo li lwm tus kom hu tau. Cia li ntseeg koj tus kheej, thiab ntseeg Nws. Tsis txhob saib nej tus kheej tsis rau nqi los yog xav tias hais phem txog tej yam zoo nej ua. Qhov tseem ceeb tshaj plaws, tsis txhob tso nej pawg hu nkauj tseg. Vim li cas? Vim tsis muaj leej twg zoo ib yam li nej; pauv tsis tau nej chaw. Qhov uas peb xiam ib lub suab xwb ua rau txhua tus hauv pawg hu nkauj hauv lub ntiaj teb no qaug zog me ntsis, tsis hais thaum xiam ib tug uas xav tias lawv tsis muaj npe hlo li hauv peb lub sawm fem los yog tsis tseem ceeb hauv lub Koom Txoos.

Tiam sis txawm kuv txhawb nqa nej txhua tus kom muaj kev ntseeg thaum nyuaj rau nej hu tej zaj nkauj, kuv lees hais tias muaj lwm yam uas nyuaj rau kuv hu tej zaj nkauj uas yeej tsim nyog hu—tiam sis tseem tsis tau hu.

Thaum kuv pom kev tsis sib txig ntawm nyiaj txiag hauv lub ntiaj teb no, ua rau kuv txaj muag thaum kuv nrog Eliza Hewitt hu nkauj txog, “[cov] koob hmoov nws pub rau kuv nim no, koob hmoov [uas] ‘tso cia’ saum ntuj.”7 Pawg hu nkauj no yeej hu tsis tau kawg siab kawg ntsws nrog kev ntseeg tiag tiag mus txog thaum peb tau tu txhua tus neeg pluag. Kev tsis muaj nyiaj txiag yog ib qho uas foom phem, ib xyoos dhau ib xyoos thiab ib tiam neeg dhau ib tiam neeg. Qhov no ua rau tib neeg lub cev thiab tus ntsuj plig raug mob, tsev neeg raug piam, thiab ua rau tej zaj npau suav ploj mus. Yog tias peb ua taus ntxiv kom tshem kev txom nyem mus, raws li Yexus txib peb kom ua, tej zaum muaj ib txhia ntawm cov neeg pluag hauv lub ntiaj teb ntxiv uas hu tau ob peb kab lus ntawm “Muaj Tshav Ntuj Nrig Hauv Kuv Siab Hnub No,” tej zaum yog thawj zaug hauv lawv lub neej uas lawv yuav hu li ntawd.

Yeej nyuaj rau kuv hu tej lus zoo siab kawg thaum feem coob nyob ib puag ncig peb raug tej yam mob hlwb thiab mob siab, los yog raug lwm yam kev mob uas ua rau lawv tsis muaj zog. Tu siab uas muaj tej yam uas tsis thim hlo li txawm yog ntau yam neeg kho mob pab tu lawv, tsis hais cov nyob hauv lawv tsev neeg. Kuv thov kom peb tsis txhob cia Vajtswv cov me nyuam no raug tej yam no twj ywm xwb thiab peb yuav muaj hwj chim los ntawm Nws uas hnov tau tej zaj nkauj uas lawv hu tsis taus tam sim no.

Thiab muaj ib hnub thaum kuv cia siab tias ib pawg hu nkauj nyob thoob plaws lub ntiaj teb yuav koom ua ke hu nkauj tsis hais lawv yog xeem neeg twg, yam neeg twg, tshaj tawm hais tias tsis tsim nyog siv rab phom thiab kev thuam, kev ua lim hiam thiab kev ua tsiv ua nruj thaum tsis sib raug zoo. Vajtswv tshaj tawm rau peb hais tias tib txoj kev uas kho tau tej teeb meem hauv peb lub sawm fem xwb yog kev hlub Vajtswv thiab ua raws li Nws cov lus txib, ua li ntawd ces yuav qhib qhov rooj rau tib txoj kev cawm seej uas pab tau peb ib leeg hlub ib leeg. Tus yaj saub Ethaws qhia tias peb yuav tsum “cia siab yuav muaj ib lub ntiaj teb zoo dua.” Thaum nws nyeem tej lus no ib txhiab xyoos tom qab ntawd, Maulaunais uas twb nkees ua tsov ua rog lawm tshaj tawm hais tias “ib txoj kev zoo dua” yeej yog Yexus Khetos txoj moo zoo.8

Peb zoo siab ua Vajtswv tsaug vim txawm muaj tej teeb meem zoo li no los, tej lub sij hawm, muaj ib zaj nkauj txawv uas peb hu tsis taus, tiam sis tsis yog vim rau qhov peb muaj teeb meem. Yog vim tej yam uas peb xav hauv peb lub siab, uas dawb ceev, peb thiaj li hais tsis taus los sis xav tias tsis tsim nyog hais—ib yam li Cordelia txoj kev hlub rau nws txiv, uas nws hais tias, “Kuv txoj kev hlub … yeej loj tshaj qhov kuv hais tau. … Kuv tsis paub muab kuv lub siab txav rau kuv lub qhov ncauj.”9 Tej yam no los rau peb zoo li yog tej yam dawb huv, ua rau peb hais tsis taus tej yam no—muaj zog ntawm sab ntsuj plig qhov piav tau—ib yam li thaum Yexus thov Vajtswv pab cov Neeg Nifais cov me nyuam. Cov uas pom lub sij hawm no hais tias:

“Lub qhov muag yeej ib txwm tsis tau pom, thiab lub pob ntseg los ib txwm tsis tau hnov … tej yam loj thiab zoo kawg uas xav tsis thoob ib yam li peb tau pom thiab tau hnov Yexus hais rau Leej Txiv; 

“… Tsis muaj ib tug nplaig uas txawj hais, thiab yuav muaj peev xwm muab sau tseg cia los ntawm ib tug neeg, thiab neeg tej siab los tsis muaj peev xwm to taub txog tej yam loj thiab zoo kawg xav tsis thoob ib yam li peb tau pom thiab tau hnov Yexus hais.10

Tej lub sij hawm tseem ceeb zoo li no los yus tsis hais vim hais tias, txawm yog yus txawj hais los, ntshe yog yus hais ces zoo nkaus li yus saib tsis taus.

Cov kwv tij thiab cov muam, peb nyob hauv ib lub ntiaj teb uas muaj tej zaj nkauj uas peb hu tsis tau los sis tseem tsis tau hu.` Tiam sis kuv thov peb txhua tus kom peb nyob rawv hauv pawg hu nkauj, qhov chaw uas peb yuav ua tib zoo mloog lub suab los ntawm zaj nkauj uas muaj nqi tshaj plaws—yog zaj nkauj ntawm kev hlub uas txhiv dim.11 Zoo siab uas muaj rooj zaum suav tsis txheeb thaum hu zaj nkauj no. Muaj chaw rau cov uas hais tej yam lus txawv, coj kab lig kev cai txawv, thiab nyob txhua qhov chaw. Muaj chaw rau cov uas tsis tau yuav poj niam los yuav txiv, cov uas twb sib yuav lawm, tej tsev neeg loj, thiab cov uas tsis muaj me nyuam. Muaj chaw rau cov uas dhau los muaj lus nug txog lawv txoj kev ntseeg thiab muaj chaw rau cov uas tseem muaj lus nug hnub no. Muaj chaw rau cov poj niam uas nyiam poj niam thiab txiv neej uas nyiam txiv neej. Muaj tseeb tiag, muaj chaw rau txhua tus uas hlub Vajtswv thiab ua raws li Nws cov lus txib uas yog txoj kev ntsuas yus tus kheej seb puas ua qhov yog, vim yog Vajtswv txoj kev hlub yog lub suab nkauj ntawm peb zaj nkauj, ces qhov uas peb yuav tsum ua raws li Nws hais yog kev sib haum xeeb ntawm zaj nkauj no. Vim Vajtswv txib peb kom sib hlub thiab muaj kev ntseeg, hloov siab lees txim thiab muaj kev khuv leej, kev ncaj thiab kev zam txim, yeej muaj chaw rau tag nrho cov uas xav nyob hauv pawg hu nkauj no.12 Ib Leej Txiv uas hlub peb heev hais rau peb txhua tus hais tias, “Txawm nej zoo li cas los cia li los cuag kuv,” tiam sis Nws kuj hais tias, “Tsis txhob xav tias nej yuav ua neeg zoo li qub.” Peb luag nyav thiab nco ntsoov tias Vajtswv yeej xav ua kom peb ua neeg zoo dua li peb xav tias peb ua tau.

Nyob hauv zaj nkauj tseem ceeb uas yog Nws txoj hau kev rau peb txoj kev tsa nto, thov kom peb yuav ua raws li Nws coj kom peb hu nkauj thiab siv zog sim hu tej zaj nkauj uas peb hu tsis tau, mus txog thaum peb hu tau “[tej] zaj qhuas [peb] tus Vaj Ntxwv.”13 Ces yuav muaj ib hnub, ib yam li zaj nkauj uas peb nyiam hais tias:

Peb mam li hu nkauj qhuas Vajtswv nrog nws cov tub txib tias

Hauxanas, hauxanas rau peb tus Vajtswv! …

… Thaum Yexus nqis los hauv ntiaj teb los cawm cov neeg Xi-oos!14

Kuv ua tim khawv tias lub sij hawm ntawv yuav los, uas Vajtswv peb Leej Txiv Nyob Mus Ib Txhis yuav rov qab txib Nws Tib Leeg Tub los rau hauv lub ntiaj teb, zaum no yog los kav ua Vaj Ntxwv tus Vaj Ntxwv tas mus li. Kuv ua tim khawv tias nov yog Nws lub Koom Txoos uas tau muab txum tim rov qab los thiab yog lub Koom Txoos uas ua rau tib neeg txais tau cov lus qhia thiab cov kab ke cawm seej ntawm Nws txoj moo zoo. Thaum Nws zaj lus qhia tau “nkag mus hauv txhua thaj av, [thiab] tau xyuas txhua txhia qhov chaw”15 ces “Yexus [yeej yuav] muaj ntsej muag luag ntxhi.”16 Yuav muaj kev tshav ntuj nrig rau peb lub siab txaus hnub ntawd. Kuv thov kom yuav txog ntua lub sij hawm no, kuv hais los ntawm Yexus Khetos, amees.

Lus Cim

  1. “Muaj Tshav Ntuj Nrig Hauv Kuv Siab Hnub No,” Cov Nkauj Qhuas Vajtswv, zaj 103.

  2. Cov Nkauj Qhuas Vajtswv, zaj 103.

  3. Cov Nkauj Qhuas Vajtswv, zaj 103.

  4. Loos 8:25.

  5. Cov Nkauj Qhuas Vajtswv, zaj 103.

  6. Bill Staines, “All God’s Critters Got a Place in the Choir,” nyob hauv Laurel Thatcher Ulrich thiab Emma Lou Thayne, All God’s Critters Got a Place in the Choir (1995), 4.

  7. Cov Nkauj Qhuas Vajtswv, zaj 101.

  8. Saib Ethaws 12:4, 11.

  9. William Shakespeare, King Lear, tshooj 1, zaj 1, kab lus 79–80, 93–94.

  10. 3 Nifais 17:16–17; ntxiv qhov uas ntawv qaij.

  11. Amas 5:26; kuj saib Amas 26:13.

  12. Saib 2 Nifais 26:33.

  13. Cov Nkauj Qhuas Vajtswv, zaj 103.

  14. “Vajtswv tus Ntsuj Plig,” Cov Nkauj Qhuas Vajtswv, zaj 2.

  15. Teachings of Presidents of the Church: Joseph Smith (2007), 142.

  16. Cov Nkauj Qhuas Vajtswv, zaj 103.