2010–2019
Lub Suab Ceeb Toom
Plaub Hlis Ntuj Xyoo 2017


Lub Suab Ceeb Toom

Txawm yog txoj dej num kom ceeb toom lwm tus yeej yog cov yaj saub li, nov yog ib txoj dej num uas lwm tus muaj thiab.

Tus yaj saub Exekees yug los kwv yees li nees nkaum xyoo ua ntej Lihais thiab nws tsev neeg ncaim Yeluxalees mus. Thaum xyoo 597 BC, thaum nws muaj 25 xyoos, Exekees yog ib tug uas nrog cov neeg coob Nenpukajnexales ntes mus rau Npanpiloos, thiab zoo li peb paub los, nws twb siv tas nws lub neej nyob ntawd.1 Nws los ntawm keeb kwm ntawm cov pov thawj Aloos, thiab thaum nws muaj 30 xyoos, nws tau los ua tus yaj saub.2

Thaum Yehauvas tso cai rau Exekees, Nws siv ib zaj piv txwv txog tus neeg saib xyuas.

“Thaum [tus saib xyuas] pom muaj yeeb ncuab tuaj tawm tsam lub teb chaws, nws tshuab raj tshuab xyu ceeb toom rau sawv daws;”

“Yog leej twg hnov lub suab ceeb toom ntawd, tiam sis nws tsis quav ntsej li, yog yeeb ncuab muab nws tua tuag, ces nws ris nws lub txim xwb.”3

“Tiam sis yog tus saib xyuas pom yeeb ncuab tuaj, nws tsis tshuab raj tshuab xyu ceeb toom rau sawv daws paub, yog yeeb ncuab tua cov neeg … ib tug twg lawm, ces kuv yuav muab tus ntawd lub txim rau tus saib xyuas ris.”4

Ces Yehauvas hais ncaj qha rau Exekees hais tias, “Tub noob neej, nim no kuv yuav tsa koj ua ib tug saib xyuas rau cov Ixayees. Koj yuav tsum qhia kuv tej lus ceeb toom rau lawv paub.”5 Tej lus ceeb toom yog hais kom lawv tig ntawm lawv tej kev txhaum mus.

“Yog kuv hais rau ib tug neeg txhaum hais tias, tus neeg txhaum, koj yuav tuag, tiam sis koj tsis mus qhia kom nws tso kev txhaum tseg nws thiaj tsis tuag, mas tus ntawd yuav tuag rau nws txoj kev txhaum, ces kuv yuav muab nws lub txim rau koj ris.

“Yog koj twb qhia rau tus neeg txhaum ntawd lawm, tiam sis nws tsis tso nws txoj kev txhaum tseg, nws yuav tuag rau nws txoj kev txhaum, ces kuv yuav tsis muab nws lub txim rau koj ris.” …

“Yog kuv hais rau ib tug neeg txhaum hais tias, Koj yuav tuag, tiam sis yog nws tso nws tej kev txhaum tseg, ua ncaj ncees thiab ua zoo; …

“Kuv yuav zam tej kev txhaum uas nws ua tas los, thiab nws yuav muaj sia nyob rau qhov nws rov los ua ncaj thiab ua zoo lawm.”6

Tej lus ceeb toom no kuj yog rau cov ncaj ncees thiab. “Txawm yog kuv hais tias kuv yuav muab txoj sia rau tus neeg ncaj ncees, tiam sis nws xav hais tias tej kev ncaj ncees uas nws ua yav tas los pab tau nws lawm. Nws cia li mus ua kev txhaum, ces kuv yuav tsis suav nws tej kev ncaj ncees yav tas los li. Nws yuav tuag rau nws tej kev txhaum.”7

Vajtswv hais kom Exekees qhia Nws cov me nyuam, “Koj hais rau lawv hais tias kuv yog tus Tswv uas kav ib puas tsav yam, thiab yog Vajtswv tus uas muaj sia nyob, kuv tsis xav pom tus neeg txhaum tuag. Kuv tsuas xav pom nws tso nws txoj kev txhaum tseg thiab muaj txoj sia nyob xwb. Cov Ixayees, nej cia li tso nej tej kev phem kev qias tseg. Vim li cas nej xav tuag?”8

Peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej thiab peb tus Cawm Seej tsis xav xav rau txim rau peb, tiam sis Nkawd xav kom peb zoo siab thiab thov kom peb hloov siab lees txim, vim Nkaws paub hais tias, “kev phem yeej ib txwm tsis yog [thiab yeej yuav tsis yog] kev zoo siab.”9 Yog li ntawd Exekees thiab txhua tus yaj saub ua ntej thiab txij thaum ntawd los, uas qhia Vajtswv txoj lus kawg siab kawg ntsws, tau ceeb toom rau txhua tus uas muaj siab xav hloov siab kom tsis coj raws li Dab Ntxwg Nyoog, tus yeeb ncuab ntawm lawv cov ntsuj plig, thiab “xaiv txoj kev nyob ywj siab thiab txoj sia nyob mus ib txhis, uas yog dhau los ntawm tus Neeg Nruab Nrab tseem ceeb ntawm tib neeg txhua tus.”10

Txawm yog txoj dej num kom ceeb toom lwm tus yeej yog cov yaj saub li, nov yog ib txoj dej num uas lwm tus muaj thiab. Muaj tseeb tiag txhua tus neeg uas txais kev ceeb toom lawm yuav tsum mus ceeb toom nws tus neeg zej zog.11 Peb cov uas paub txog txoj hau kev zoo siab—thiab cov lus txib—yuav tsum xav qhia lwm tus txog qhov uas peb paub li ntawd vim nyob no thiab nyob mus ib txhis yuav hloov tib neeg lub neej. Thiab yog peb nug hais tias, “Leej twg yog kuv tus neeg zej zog uas kuv yuav tsum ceeb toom?” ces tej lus teb yeej nyob hauv ib zaj lus piv txwv uas pib li no hais tias, “Muaj ib tug txiv neej taug kev ntawm lub nroog Yeluxalees mus rau nram lub nroog Yelikaus, thaum nws mus txog ib tog kev, txawm muaj ib pab tub sab,”12 thiab li ntawd.

Qhov uas peb xav txog zaj lus piv txwv txog tus neeg Xamalis zoo ua rau peb nco txog qhov uas tus uas nug “tus twg thiaj yog kuv tej kwv tij zej zog?” yog tus uas tus Cawm Seej qhia ob lo lus txib tseem ceeb rau nws hais tias: “Hlub tus Tswv uas yog koj tus Vajtswv kawg siab kawg ntsws, kawg plab kawg plawv thiab kawg lub dag lub zog; thiab hlub koj tej kwv tij zej zog ib yam li koj hlub koj lub cev.”13 Qhov uas ua rau yus xav tsa suab ceeb toom yog kev hlub—kev hlub Vajtswv thiab kev hlub kwv tij zej zog. Kev ceeb toom yog kev hlub. Tus Tswv qhia tias yuav tsum ceeb toom nrog lub siab mos siab muag14 thiab los ntawm kev yaum, los ntawm kev ua siab ntev, los ntawm kev siab mos thiab siab muag, thiab los ntawm kev hlub tiag tiag xwb.15 Yeej yog ib yam uas yus hais nrawm nroo, xws li thaum peb ceeb toom rau ib tug me nyuam kom nws tsis txhob tso tes hauv cov hluav taws. Tej lub sij hawm peb yuav tsum hais meej thiab ruaj nrees. Tej lub sij hawm, kev ceeb toom yog kev ua nruj ntuas thaum tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv tshoov siab,16 tiam sis lub hauv paus yeej yog kev hlub. Saib, ua piv txwv, kev hlub uas ua rau peb cov tub txib ntxhais txib xav ua hauj lwm thiab ua kev txi.

Kev hlub yuav ua rau cov niam tsev txiv tsev ceeb toom lawv cov “kwv tij zej zog” uas nyob ze tshaj plaws—lawv cov me nyuam. Qhov no txhais hais tias lawv qhia thiab ua tim khawv txog qhov tseeb ntawm txoj moo zoo. Qhov no txhais hais tias lawv qhia cov me nyuam txog Khetos cov lus qhuab qhia: kev ntseeg, kev hloov siab lees txim, kev cai raus dej, thiab lub txiaj ntsim Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv.17 Tus Tswv hais kom cov niam tsev txiv tsev nco ntsoov tias Nws tau txib lawv tu lawv cov me nyuam raws li txoj kev kaj thiab qhov tseeb.18

Ib qho tseem ceeb ntawm cov niam tsev txiv tsev tej dej num kom ceeb toom yog qhov uas lawv yuav tsum qhia txog tej xwm txheej uas yus raug thaum yus ua txhaum tiam sis lawv kuj yuav tsum qhia txog kev xyiv fab uas yus muaj thaum yus ua raws li cov lus txib. Cia li nco txog Enos tej lus uas ua rau nws xav thov Vajtswv, ua rau nws txais kev zam txim, thiab hloov siab los ntseeg:

“Saib seb, kuv tau mus tua tsiaj qus nyob rau hauv hav zoov; thiab tej lus uas ntau lub sij hawm kuv tau hnov kuv txiv hais txog txoj sia nyob mus ib txhis, thiab txoj kev xyiv fab ntawm cov ntseeg, nkag mus tob rau hauv kuv lub siab.

“Thiab kuv tus ntsuj plig ntshaw; thiab kuv txhos caug ua ntej ntawm tus uas Tsim kuv lub xub ntiag, thiab kuv thov nws ntawm kev thov tas zog.”19

Vim Nws hlub thiab txhawj txog lwm tus thiab xav kom lawv muaj kev zoo siab, Yexus tsis tau tos kom ceeb toom lawv. Thaum Nws pib ua Nws txoj hauj lwm qhuab qhia, “Yexus txawm pib qhia rau sawv daws hais tias, Nej cia li tso nej tej kev txhaum tseg, rau qhov ntuj ceeb tsheej twb los ze lawm.”20 Vim Nws paub tias tsis yog yus taug tau ib txoj kev twg kom txog ntua ntuj ceeb tsheej, Nws txib hais tias:

“Nej yuav tsum mus lub qhov rooj nqaim, rau qhov lub qhov rooj loj thiab txoj kev dav coj mus rau ntuj tawg thiab muaj coob leej taug txoj kev ntawd:

“Vim lub qhov rooj nqaim, thiab txoj kev ti, yog qhov uas yuav coj mus rau txoj sia, thiab muaj tsawg tus thiaj li nrhiav tau nws.”21

Nws siv sij hawm nrog cov neeg txhaum, hais tias, “Kuv tsis yog los hu cov neeg ncaj ncees, tiam sis kuv los hu cov neeg txhaum, kom lawv tso lawv tej kev txhaum tseg.”22

Hais txog cov uas sau kev cai, cov Falixais thiab Xadukais, Yexus yeej rau txim rau lawv tej kev siab dag. Nws ceeb toom thiab qhia lus txib ncaj qha rau lawv: “Cov uas qhia kev cai thiab cov Falixais uas siab dag, nej yuav raug kev puas tsuaj! Nej muab tej txuj lom, tsis hais pum hub, zaub txhwb thiab xyab txhob, ib feem kaum rau Vajtswv, tiam sis nej tsis ua raws li tej lus tseem ceeb uas Vajtswv txoj kev cai qhia kom neeg ua ncaj ncees, muaj kev hlub thiab ua lub siab ncaj. Tsim nyog nej ua raws li tej lus qhia no, thiab tsis txhob tso lwm nqe tseg.”23 Tsis muaj leej twg uas yuav liam hais tias tus Cawm Seej tsis hlub cov xib hwb thiab cov Falixais no—muaj tseeb tiag, Nws raug txom nyem thiab tuag kom cawm lawv ib yam thiab. Tiam sis vim Nws hlub lawv, Nws tsis pub lawv mus ua txhaum ntxiv ua ntej Nws qhia meej rau lawv tias lawv ua txhaum. Ib tug kws sau ntawv hais tias, “Yexus qhia cov uas nrog nws mus kom lawv ua li nws ua: tos txais txhua tus tiam sis qhia lawv txog kev txhaum, vim kev hlub yog kev ceeb toom tib neeg txog tej yam uas yuav ua rau lawv mob.”24

Tej lub sij hawm tib neeg xav tias cov uas tsa suab ceeb toom yog cov uas txiav txim tsis ncaj rau lwm tus. Tiam sis, feem ntau cov uas hais tias qhov tseeb thiab kev coj yeeb yam yeej nyob ntawm seb yus lub siab xav ua li cas los yog tib cov uas cem tib neeg uas tsis kam lees txais tej yam uas niaj hnub nim no neeg coob xav. Ib tug kws sau ntawv hais tias nov yog “kev cai txaj muag”:

“Yog coj raws li kev cai uas qhia tias yus muaj txim yus paub tias yus ua zoo los yog ua phem los ntawm tej yam yus xav hauv lub siab. Yog coj raws li kev cai txaj muag yus paub yus ua zoo los ua phem los ntawm tej yam uas yus cov neeg zej zog hais txog yus, nyob ntawm seb lawv puas hwm los yog tso yus tseg. … [Nyob hauv kev cai txaj muag,] kev coj ncaj ncees tsis yog nyob ntawm qhov yog thiab qhov tsis yog; nws nyob ntawm kev cia koom nrog lawv thiab kev tsis cia koom nrog lawv. …

“… Txhua leej txhua tus yeej ntshai hais nyob hauv ib tug txheej txheem uas nyob ntawm kev cia koom nrog lawv thiab kev tsis cia koom nrog lawv. Tsis muaj kev cai uas nyob khov kho, tsuas muaj pawg neeg tej kev txiav txim uas pheej hloov. Yog ib kab lis kev cai ntawm cov uas kiam txab, ceev zog thiab pheej txhawj dhau, ua rau txhua tus xav tias lawv yuav tsum ua zoo ib yam. … 

“Tej zaum kev cai muaj txim nyuaj me ntsis, tiam sis ua rau yus ntxub kev txhaum thiab tseem hlub tus uas ua txhaum. Cov uas coj raws li kev cai txaj muag niaj hnub no hais tias lawv cia txhua tus koom nrog lawv, tiam sis lawv yeej tsis muaj siab hlub cov uas tsis pom zoo thiab cov uas tsis ntseeg li lawv.”25

“Lub pob zeb ntawm peb tus Txhiv Dim,”26 yeej tsis zoo li no, Nws yog ib lub hauv paus ruaj nrees thiab khov kho uas ncaj ncees thiab dawb huv. Qhov uas peb muaj Vajtswv txoj kev cai uas tsis hloov peb thiaj muaj kev ywj siab xaiv yeej zoo dua ntais qhov uas peb yuav tsum ua raws li tej kev cai uas pheej hloov los ntawm cov neeg coob nyob hauv social media kom lawv txaus siab. Qhov uas peb paub qhov tseeb yeej zoo dua li peb “raws luag qab rau ub rau no.”27 Qhov uas peb hloov siab lees txim thiab ua raws li tej kev cai ntawm txoj moo zoo yeej zoo dua qhov uas peb ua txuj xav hais tias tsis muaj qhov zoo los sis qhov phem thiab peb nyob mus ua txhaum thiab muaj kev tu siab.

Tus Tswv tau tshaj tawm tias, “Thiab lub suab ceeb toom yuav yog mus rau tag nrho txhua haiv neeg, los ntawm kuv cov thwj tim lub qhov ncauj los, cov uas kuv tau xaiv nyob hauv tej hnub nyoog kawg no.”28 Vim peb yog cov saib xyuas thiab cov pab coj, peb yuav tsum tsis txhob xav tias peb tsis tuaj tog twg thaum peb muaj txoj kev uas zoo tshaj plaws no.29 Ib yam li Exekees, yog peb pom tus yeeb ncuab tuaj rau thaj av no ces peb yeej yuav tsum “tshuab raj.”30 Qhov no tsis txhob hais tias peb yuav tsum khob peb tus neeg zej zog qhov rooj los yog sawv tab meeg txhua tus qw hais tias, “Hloov siab lees txim!” Muaj tseeb tiag, thaum yus xav txog qhov no, tej yam uas peb muaj los ntawm txoj moo zoo yog tej yam uas tib neeg xav tau tiag tiag. Yog li ntawd, lub suab ceeb toom feem ntau yog ib lub suab zoo mloog, thiab raws li tus sau nkauj hais tias, yog ib lub suab uas qw “zoo siab.”31

Tus kws sau xov xwm Hal Boyd uas sau rau Deseret News hais txog ib qho uas qhia tias thaum yus tsis hais dab tsi ces yus tsis pab tib neeg. Nws sau hais tias cov neeg tseem ceeb “sib cav tswv yim” txog kev sib yuav nyob hauv lub sawm fem Amelikas, tiam sis ntawm lawv tus kheej lawv yeej yuav poj niam yuav txiv. “‘Cov neeg tseem ceeb yuav poj niam yuav txiv thiab tsis sib nrauj kom ua tib zoo pab lawv cov me nyuam muaj niam muaj txiv uas khov kho.’ … Tiam sis qhov teeb meem yog qhov uas [lawv] tsis tshua qhia txog tej yam lawv ua.” Lawv tsis xav “yuam” cov uas xav tau lawv txoj kev coj ncaj ncees tiag tiag, tiam sis “tej zaum twb txog lub sij hawm rau cov uas twb kawm ntawv lawm thiab muaj tsev neeg uas muaj zog kom tsis txhob hais tias lawv nyob nruab nrab thiab pib qhia txog tej yam lawv ua hauv lawv txoj kev sib yuav thiab kev tu me nyuam … [thiab] pab cov neeg Amelikas paub ua li ntawd.”32

Nej cov ntawm tiam neeg uas tab tom loj hlob, cov tub hluas ntxhais hluas uas tus Tswv yuav tsum siv kom ua Nws txoj hauj lwm thaum yav tom ntej, peb tso siab rau nej hais tias nej yuav ua raws nraim li tej lus qhia ntawm txoj moo zoo thiab tej kev cai ntawm lub Koom Txoos tab meeg txhua tus thiab thaum nyob nej tus kheej. Tsis txhob muab cov uas xav tau qhov tseeb tso tseg cia lawv muaj teeb meem vim lawv tsis paub. Tsis txhob ntseeg tej kev xav cuav uas qhia kom cia neeg nyob los yog ua rau lawv ntshai—ntshai tias yuav tsis yooj yim, tib neeg yuav tsis pom zoo, los yog ntshai yuav raug txom nyem. Cia li nco ntsoov tus Cawm Seej txoj kev cog lus:

“Nej tau koob hmoov thaum tej tib neeg yuav thuam thiab tsim txom nej, thiab yuav hais txhua yam lus phem tsis tseeb, tawm tsam nej, vim yog kuv.

“Nej cia li zoo siab thiab xyiv fab heev, vim nej nqi zog nyob saum ntuj ceeb tsheej yuav tseem ceeb heev; vim lawv kuj tau tsim txom cov yaj saub uas nyob ua ntej nej.”33

Thaum kawg, peb txhua tus lav ris tej yam peb xaiv thiab peb txoj kev ua neej rau Vajtswv. Tus Cawm Seej tshaj hais tias, Kuv Txiv txib kuv los xwv kom kuv yuav raug coj mus ntsia saum tus ntoo khaub lig; thiab tom qab uas kuv raug ntsia saum tus ntoo khaub lig lawm, kuv thiaj coj tau txhua leej txhua tus los cuag kuv, ib yam li tib neeg tau coj kuv mus ib yam li ntawd Leej Txiv yuav coj tib neeg los sawv ntawm kuv xub ntiag, raug txiav txim rau tej yam lawv tau ua, seb lawv ua zoo los sis lawv ua phem.34

Vim kuv paub li no, tus Tswv yog tus muaj hwj chim siab tshaj plaws, kuv siv Amas cov lus xaus kuv zaj no, uas kuv hais zoo li yog kuv tus kheej:

“Thiab nim no, kuv cov kwv tij [thiab cov muam], kuv vam puag hauv kuv nruab siab tuaj, muaj tseeb tiag, kuv txhawj heev twb ua rau kuv mob, hais tias nej yuav … muab nej tej kev txhaum tso pov tseg, thiab tsis txhob laug sij hawm rau hnub uas nej hloov siab lees txim;

“Tiam sis kuv vam hais tias nej yuav txo nej lub hwj chim rau tus Tswv, thiab hu nws lub npe dawb huv, thiab xyuas thiab thov Vajtswv tsis tu ncua, xwv kom nej tsis txhob raug ntxias ntau tshaj qhov uas nej tiv taus, thiab yog li ntawd xwv kom tus Ntsuj Plig Dawb Huv coj nej … ;

“Thiab muaj kev ntseeg tus Tswv; muaj kev cia siab tias nej yuav tau txais txoj sia nyob mus ib txhis; muaj Vajtswv txoj kev hlub nyob hauv nej lub siab tas mus li, xwv kom nws yuav tsa nej sawv nyob hauv hnub kawg thiab nkag mus rau hauv nws qhov chaw so.”35

Thov kom peb yuav hais rau tus Tswv zoo li Daviv hais tias: “Kuv tsis tau muab txoj moo zoo uas yog txoj kev cawm dim npog cia thiab cia kuv ib leeg paub xwb, kuv qhia koj txoj kev ncaj ncees thiab kev cawm dim tsis tseg li. Kuv tsis tau muab koj tej lus zoo thiab kev hlub uas nyob mus ib txhis npog cia tsis qhia rau koj haiv neeg uas tuaj txoos ua ke no li. Tus Tswv, kuv paub hais tias koj yeej hlub kuv tsis tso kuv tseg li.”36 Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.