2010–2019
Ces Yexus Tsa Qhov Muag Ntsia Nws Txawm Hlub Nws
Plaub Hlis Ntuj Xyoo 2017


Ces Yexus Tsa Qhov Muag Ntsia Nws Txawm Hlub Nws

Thaum twg nej xav tias nej yuav tsum ua ib yam nyuaj heev, cia li xav txog qhov uas tus Tswv tsa qhov muag ntsia nej, thiab hlub nej, thiab tab tom caw nej cia li tso tej ntawd tseg thiab lawv Nws qab.

Ntau xyoo tas los lawm kuv raug hu, nrog kuv tus poj niam, Jacqui, mus tswj hwm Qhov Chaw Tshaj Tawm Txoj Moo Zoo hauv Washington Spokane. Wb tuaj txog qhov chaw tshaj tawm txoj moo zoo muaj kev ntshai thiab kev zoo siab rau txoj kev lav ris uas wb muaj yuav ua hauj lwm nrog coob tug tub txib zoo kawg no. Lawv nyias muaj nyias zaj keeb kwm thiab tau rais los ua peb cov tub thiab cov ntxhais.

Txawm tias lawv feem coob ua tau zoo kawg, muaj ob peb tug uas muaj teeb meem vim lawv xav tias yuav tsum ua zoo tag nrho hauv lawv tej hauj lwm. Kuv nco txog ib tug tub txib uas qhia kuv tias, “Thawj Tswj Hwm, kuv tsis tshua nyiam tib neeg.” Muaj ob peb tug uas tsis muaj lub siab xav coj raws li cov tub txib tej kev cai uas nruj heev. Kuv txhawj thiab xav paub seb wb yuav ua li cas thiaj pauv tau ob peb tug tub txib ntawd lub siab vim lawv tseem tsis tau kawm paub hais tias lawv yuav muaj kev zoo siab li cas yog tias lawv mloog lus.

Muaj ib hnub uas kuv tab tom tsav tsheb mus dhau plaws tej thaj nplej hauv lub xeev Washington–Idaho, kuv tab tom mloog lawv nyeem cov vaj lug kub hauv Phau Tshiab. Thaum kuv mloog zaj dab neeg txog tus txiv neej nplua nuj uas los cuag tus Cawm Seej thiab nug seb nws yuav tsum ua li cas thiaj tau txoj sia nyob mus ib txhis, kuv thiaj tau kev tshwm sim los rau hauv kuv lub paj hlwb uas niaj hnub nim no yog ib qho uas kuv tseem nco ntsoov.

Tom qab nws hnov Yeuxs hais txog tej nqi kev cai ces tus txiv neej hluas teb hais tias nws twb ua raws li tej kev cai no txij thaum nws ua tub hluas los, kuv txawm hnov tus Cawm Seej kho nws hais tias: “Tseem tshuav ib qho uas koj tsis tau ua: … muab koj tej qhov txhia chaw muag huv tib si, thiab … koj cia li tuaj nrog kuv mus.”1 Tiam sis kuv ho xav tsis thoob, rau qhov kuv tau hnov rau lo lus ua ntej nqes lus ntawd es zoo nkaus li kuv tsis tau hnov los sis nyeem dua li. Zoo nkaus li tau ntxiv qhov no rau cov vaj lug kub lawm. Kuv zoo siab vim kuv tau kev tshwm sim uas pab kuv to taub ntxiv.

Rau lo lus uas raug kuv siab ntawd yog dab tsi? Nej cia li mloog seb nej puas hnov tau rau lo lus no, yus yeej nrhiav tsis pom cov lus no hauv lwm phau ntawv tsuas nyob hauv phau Malakaus xwb uas hais tias:

“Muaj ib tug txiv neej khiav khiav tuaj … nug Yexus hais tias, tus Xib Hwb uas muaj lub siab zoo, kuv yuav ua li cas kuv thiaj tau txoj sia uas ntev dhawv mus ib txhis?

“Ces Yexus hais rau nws hais tias, …

“Koj yeej paub tej kev cai uas hais tias, ’Tsis txhob tua neeg; tsis txhob deev luag poj niam luag txiv; tsis txhob ua tub sab; tsis txhob ua tim khawv tsis tseeb; tsis txhob ntxo luag tug; yuav tsum hwm koj niam koj txiv.

“Tus txiv neej ntawd hais tias … , Xib Hwb, tej uas koj hais ko kuv twb coj thaum kuv tseem yau los lawm.

Yexus hlub tus ntawd, Yexus tsa qhov muag ntsia nws thiab hais tias, “Tseem tshuav ib qho uas koj tsis tau ua. Koj cia li rov mus muab koj tej qhov txhia chaw muag huv tib si thiab muab cov nyiaj ntawd coj mus faib rau cov neeg pluag, koj thiaj yog tus nplua nuj nyob saum ntuj ceeb tsheej; tom qab ntawd, koj cia li tuaj nrog kuv mus.”2

Ces Yexus tsa qhov muag ntsia nws thiab hlub nws.”

Thaum kuv hnov cov lus no, kuv txawm xav hauv kuv paj hlwb es pom tus Tswv nres thiab tsa qhov muag ntsia tus txiv neej hluas no. Tsa qhov muag ntsia—ib yam hais tias ua tib zoo saib nws qhov muag thiab paub nws tus ntsuj plig xav li cas, pom tau hais tias nws ua siab zoo thiab nws muaj peev xwm ua li cas, thiab kuj to taub tias nws xav tau kev pab li cas.

Ces txawm hais tej lo lus yooj yim—Yexus hlub nws. Nws txawm muaj kev hlub thiab kev khuv leej txog tus txiv neej siab zoo no, thiab vim hais tias muaj kev hlub no, thiab nrog txoj kev hlub no, Yexus tau thov kom nws ua tej yam ntxiv. Kuv txawm xav tau tias tus txiv neej hluas no xav li cas thaum muaj txoj kev hlub zoo li no tab txawm Yexus tab tom hais kom nws ua ib qho nyuaj heev vim yuav tsum muab txhua yam uas nws muaj coj mus muag thiab muab rau cov neeg txom nyem.

Lub sij hawm ntawd, kuv paub hais tias tsis yog peb ib co tub txib uas yuav tsum hloov siab xwb. Twb yog kuv lub siab thiab. Tsam no lo lus nug tsis yog hais tias “Ib tug thawj tswj hwm uas muaj ntsis chim siab yuav ua li cas thiaj pab ib tug tub txib uas tsis ua zoo kom nws thiaj coj tau zoo dua?” Tab sis mas, lo lus nug txawm yog “Kuv yuav ua li cas thiaj muaj kev hlub zoo li Yexus, xwv kom ib tug tub txib yuav hnov tau Vajtswv txoj kev hlub dhau ntawm kuv thiab yuav muaj lub siab xav hloov?” Kuv yuav ua li cas tsa qhov muag ntsia rau nws ib yam li tus Tswv tau ntsia tus txiv neej nplua nuj no, es thiaj pom lawv tseeb thiab seb lawv muaj peev xwm rais los mus ua neeg zoo li cas, tsis yog saib lawv tab tom ua li cas tas sim no? Kuv yuav ua li cas thiaj ua tau neeg zoo li tus Cawm Seej?

“Ces Yexus tsa qhov muag ntsia nws thiab hlub nws.”

Txij thaum ntawd los, thaum kuv nrog ib tug tub txib tham uas muaj teeb meem mloog lus, nyob rau hauv lub siab kuv tau pom ib tug tub hluas los sis ntxhais hluas uas rau siab ntseeg uas tau muaj lub siab xav los ua tub txib. Ces kuv thiaj muaj cuab kav hais tag siab tag ntsws zoo li lawv niam thiab txiv tias:3 “Txwj Laug los sis Muam, yog tias kuv tsis hlub koj ces, kuv yuav tsis quav ntsej hais tias koj ua dab tsi thaum koj ua tub txib. Tiam sis kuv yeej hlub koj, thiab vim hais tias kuv hlub koj, kuv thiaj xav kom yuav rais los ua ib tug tub txib zoo. Ces kuv thiaj caw koj los hloov tej yam uas nyuaj rau koj ua thiab rais los mus ua tus neeg uas tus Tswv xav kom koj ua.”

Txhua zaus kuv mus xam phaj cov tub txib, kuv xub thov Vajtswv muaj lub txiaj ntsim uas yog kev hlub tshua rau kuv thiab kom kuv yuav pom tau txhua tus txwj laug thiab tus muam ib yam li tus Tswv pom lawv.

Ua ntej tej lub rooj sab laj, thaum Muam Palmer wb ntsib txhua tus tub txib, kuv tau nres thiab saib nruj heev ntawm lawv qhov muag, tsa qhov muag ntsia lawv—ua kev xam phaj tsis hais ib lo lus—es txhua zaus mas, kuv tau muaj kev hlub puv npo rau Vajtswv cov tub thiab cov ntxhais no.

Kuv tau kawm ntau yam uas tau pauv kuv lub neej thaum kuv txais kev tshwm sim no los ntawm Malakaus tshooj 10. Nov yog plaub zaj lus qhia uas kuv xav tias yuav pab peb txhua leej txhua tus:

  1. Thaum peb kawm los pom lwm tus neeg zoo li tus Tswv pom lawv es tsis yog li peb qhov muag pom, peb txoj kev hlub lawv yuav loj hlob tuaj thiab peb yuav muaj lub siab xav pab lawv. Peb yuav pom hais tias lawv muaj cuab kav li cas uas tej zaum lawv twb tsis pom hauv lawv tus kheej. Thaum muaj kev hlub zoo li Yexus muaj peb yuav tsis ntshai muaj siab loj hais lus, vim “txoj kev hlub uas zoo kawg nkaus yuav tshem tau txoj kev ntshai tawm.”4 Thiab peb yeej yuav tsis nyoo, vim peb nco tias cov uas nyuaj hlub tshaj plaws yog cov uas xav tau kev hlub ntau tshaj plaws.

  2. Yuav tsis muaj kev qhia los sis kev kawm dab tsi thaum muaj kev npau taws los sis kev chim, thiab tib neeg yuav tsis hloov siab li cas yog tias tsis muaj kev hlub. Txawm yog peb tab tom ua niam thiab txiv, cov xib hwb, los sis cov thawj coj, txoj kev qhia tiag tiag tsuas los thaum muaj kev tso siab tsis liam txim li cas. Peb tej tsev yuav tsum yog chaw khiav nkaum rau peb cov me nyuam—tsis txhob uas chaw uas muaj kev ntxub.

  3. Yuav tsum tsis txhob tshem kev hlub thaum ib tug me nyuam, tus phooj ywg, los sis kwv tij neej tsa tsis ua raws li peb xav kom lawv ua. Peb tsis paub hais tias muaj xwm dab tsi rau tus txiv neej nplua nuj tom qab nws muaj kev tu siab tawm mus, tiam sis kuv ntseeg hais tias Yexus tseem hlub nws kawg tab txawm nws xaiv los taug txoj kev yooj yim dua. Tej zaum thaum nws laus lawm, thaum nws pom hais tias nws tej qub txeeg qub teg tsis muaj nuj nqi, nws nco txog thiab tau ua qhov zoo vim hais tias Yexus tau tsa qhov muag ntsia nws, hlub nws, thiab tau caw kom nws yuav los nrog Yexus mus.

  4. Vim hais tias Nws hlub peb, tus Tswv xav kom peb ua ntau yam. Yog tias peb txo hwj chim, peb yuav zoo siab los ua raws li tus Tswv caw peb kom hloov siab lees txim, ua kev txi, thiab ua hauj lwm qhia txog Nws txoj kev hlub zoo tag nrho rau peb. Vim hais tias, kev caw kom hloov siab lees txim kuj yog txoj kev caw kom los txais lub txiaj ntsim uas yog kev zam txim thiab kev thaj yeeb nyab xeeb. Yog li ntawd, “tsis txhob ntxub … tus Tswv txoj kev cem, los yog poob siab thaum Nws muab koj cem: rau qhov tus Tswv qhuab ntuas txhua tus uas nws hlub.”5

Kuv cov kwv tij thiab cov muam, tam sim no thaum twg koj xav tias koj tab tom yuav tsum ua ib yam nyuaj heev—tso ib txoj kev quav dab tsi tseg, tso tej yam hauv ntiaj teb tseg, txi ib yam dab tsi peb nyiam ua thaum Hnub Caiv, zam txim rau ib tug neeg uas ua txhaum rau koj lawm—cia li xav txog tus Tswv uas tsa qhov muag ntsia koj, hlub koj, thiab tab tom caw koj cia li tso tseg thiab lawv Nws qab. Thiab ua Nws tsaug vim Nws hlub koj txaus yuav caw koj los ua ntxiv.

Kuv hais lus tim khawv txog peb tus Cawm Seej, Yexus Khetos, thiab cia siab rau hnub uas Nws yuav puag peb txhua tus, tsa qhov muag ntsia rau peb thiab muab Nws txoj kev hlub zoo tag nrho rau peb. Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.