2010–2019
“Nrog Kuv Mus Kev”
Plaub Hlis Ntuj Xyoo 2017


“Nrog Kuv Mus Kev”

Peb txoj kev raug tsa los rau lub pov thawj hwj yog tus Tswv txoj kev caw peb nrog Nws taug kev mus, ua tej yam Nws ua, pab tib neeg li Nws pab.

Kuv cov kwv tij hauv lub pov thawj hwj, hnub no kuv lub hom phiaj yog kom txhawb pab nej, thiab txhiv nej siab, hauv nej txoj hauj lwm hauv lub pov thawj hwj. Tej thaum, nws zoo li lub hom phiaj uas kuv xav tias tus Cawm Seej muaj thaum Nws ntsib tus txiv neej npluas nuj uas nug hais tias, “Kuv yuav tsum ua yam dab tsi twg zoo, Vajtswv thiaj pub txoj sia ntev mus ib txhis rau kuv?” (Mathais 19:16). Tej zaum nej tau los rau hauv lub rooj sab laj no, ib yam li tus txiv neej hluas no tau mus ntsib tus Cawm Seej, xav paub seb puas tau pom zoo rau tej hauj lwm nej ua. Thiab tib lub sij hawm ntawd, tej zaum nej tseem xav tias tshuav tej yam dab tsi nej yuav tsum ua—tej zaum tseem tshuav ntau heev! Kuv thov kom kuv yuav muaj cuab kav qhia rau nej paub tias tus Tswv yeej hlub thiab pom zoo rau tej uas nej ua lawm, thiab yog muaj Nws txoj kev pab, ces tseem yuav ua ntau yam ntxiv vim nej tuav Nws lub pov thawj hwj.

Twb hais kom tus txiv neej nplua nuj muab tag nrho nws cov khoom muag muab rau cov neeg txom nyem thiab lawv tus Cawm Seej qab; tej zaum nej yuav tsis tas ua li ntawd, tiam sis tej zaum nej tseem yuav tau txi ntau yam. Txawm zoo li cas los, kuv cia siab hais tias kuv zaj xov tsis ua rau nej “[tawm mus] muaj kev nyuaj siab” ib yam li tus txiv neej hluas ua. (Saib Mathais 19:20–22.) Tiam sis, kuv cia siab hais tias nej yuav “tawm mus muaj kev zoo siab” (Q&K 84:105) vim nej xav ua zoo dua thiab xav nej nej muaj peev xwm ua li ntawd.

Txawm li ntawd los, tib neeg feem coob yuav xav tias lawv ua tsis tshua zoo thaum peb xav txog txoj hauj lwm uas tus Tswv hu peb los ua. Tiag tiag mas, yog tias nej qhia kuv tias nej muaj cuab kav ua zoo tag nrho thaum ua nej tej hauj lwm hauv lub pov thawj hwj, ces tej zaum kuv yuav xav tias nej tsis to taub nej tej hauj lwm. Qhov fab ntxeev ces, yog nej qhia kuv tias nej cia li nyoo xwb vim hais tias nej tsis muaj peev xwm ua, ces kuv yuav xav pab nej to taub seb tus Tswv ua li cas pab thiab ntxiv zog rau cov neeg uas tuav Nws lub pov thawj hwj kom lawv ua tau tej yam uas lawv ua tsis tau lawv tus kheej.

Qhov no muaj tseeb rau kuv thiab nej thaum hais txog peb tej hauj lwm no. Peb leej twg los tsis muaj cuab kav ua tej hauj lwm hauv lub pov thawj hwj, thiab ua kom zoo, yog tias peb tsuas vam peb tej kev txawj ntse thiab tej txawj ua xwb. Qhov no twb yog vim nov tsis yog peb txoj hauj lwm—twb yog tus Tswv txoj hauj lwm. Yog li ntawd peb thiaj ua tau zoo thaum peb tso siab rau Nws, txawm koj nyuam qhuav los ua ib tug dikas uas yuav tsum coj tus ntsuj plig los rau tib neeg thaum nej yais lub cim nco txog; los sis ua ib tug qhia tom tsev uas tus Tswv txib mus hlub thiab saib xyuas ib tse neeg uas nej tsis paub thiab zoo nkaus li tsis xav tau nej txoj kev hlub los sis kev qhuab qhia; los sis yog ib leej txiv uas paub hais tias yuav tsum ua ncaj ncees saib xyuas nej tsev neeg, tiam sis tsis paub yuav ua li cas, thiab zoo nkaus li sij hawm tas zuj zus, vim hais tias nej cov me nyuam loj hlob sai dhau thiab lub ntiaj teb muaj kev phem thiab kev qias ntau.

Ces yog tias nej xav tias nej kov yuav tsis yeej, nej yuav tsum paub hais tias qhov ntawd zoo. Qhov ntawd qhia tias nej paub Vajtswv tso siab rau nej ntau npaum li cas lawm. Nws qhia tias nej to taub me ntsis hais tias lub pov thawj hwj yog dab tsi tiag tiag li.

Muaj neeg tsawg tsawg hauv ntiaj teb no uas to taub qhov ntawd. Cov neeg uas lam hais tias lub pov thawj hwj yog dab tsi tej zaum tsis to taub yog li cas tiag. Muaj tej nqe vaj lug kub, yog tias muaj tus Ntsuj Plig lub hwj chim ces, yuav pab peb haj yam to taub lub pov thawj hwj dawb huv no. Nov yog ob peb nqes vaj lug kub txog qhov no:

“Lub hwj chim thiab txoj cai ntawm … lub Pov Thawj Hwj Mekhixedes, yog tuav cov yuam sij ntawm tag nrho lub koom txoos tej koob hmoov ntawm sab ntsuj plig

“Kom muaj lub cib fim txais tau tej txuj ci neeg paub tsis txog ntawm lub nceeg vaj ceeb tsheej, kom ntuj qhib rau lawv, kom mus koom nrog txoj kev sib txoos thiab lub koom txoos ntawm tus Tub Hlob, thiab kom xyiv fab rau txoj kev sib raug zoo thiab yeeb haum ntawm Vajtswv uas yog Leej Txiv, thiab Yexus uas yog tus neeg nruab nrab ntawm txoj kev khi lus tshiab.

“Lub hwj chim thiab txoj cai ntawm … lub Pov Thawj Hwj Aloos, yog kom tuav cov yawm sij ntawm cov tim tswv txoj kev txhawb pab” (Q&K 107:18–20).

“Dhau los ntawm tej kab ke [ntawm lub pov thawj hwj], thiaj pom lub hwj chim ua li Vajtswv tshwm sim. …

“Vim yog hais tias tsis muaj qhov no ces tsis muaj ib tug neeg twg muaj peev xwm pom tau Vajtswv lub ntsej muag, tus uas twb yog Leej Txiv, es yuav ciaj sia” (Q&K 84:20, 22).

“Lub pov thawj hwj hlob no [yog] muaj raws li tus txheej txheem ntawm [Vajtswv] Leej Tub, uas yog tus txheej txheem muaj txij puag thaum tsim ntiaj teb los; los sis ua lwm yam lus hais, tau tsis muaj hnub pib los sis tsis muaj xyoo kawg, tau raug npaj ib txhiab ib txhis mus tag nrho rau ib txhiab ib txhis, raws li nws txoj kev paub ua ntej txog txhua yam” (Amas 13:7).

“Txhua tus uas muab tsa raws li tus txheej txheem thiab txoj kev hu no tsim nyog muaj hwj chim, los ntawm kev ntseeg, kom txav tau roob, cais tau dej hiav txwv, ua tau kom cov dej qhuav, ua tau kom khiav tawm ntawm lawv tus kwj mus;

“Thaiv tau tej pab tub rog ntawm tej haiv neeg, ua tau ntiaj teb faib, ua tau txhua txoj hluas plam, sawv tau ntawm Vajtswv xub ntiag; ua tau txhua yam raws li nws lub siab nyiam, raws li nws lo lus txib, kav tau tej nom tswv thiab tej muaj hwj chim; thiab qhov no yog los ntawm Vajtswv Leej Tub lub siab nyiam uas tau muaj ua ntej ntuj tsim teb raug.” (Yauxej Xamiv Kev Txhais Lus, Chiv Keeb 14:30–31 [hauv cov ntawv ntxiv tom kawg ntawm Phau Vaj Lug Kub Npaiv Npaum]).

Ib qho uas peb ua tau thaum peb hnov tej lus zoo kawg uas piav txog lub hwj chim hauv lub pov thawj hwj no yog kom cia li xav hais tias tej ntawd yeej tsis hais txog peb li. Los yog peb mam li pib nug peb tus kheej ib co lo lus nug, nug hauv peb nruab siab li no hais tias: Kuv puas tau hnov lub ntuj ceeb tsheej qhib plho rau kuv? Puas muaj leej twg hais tias “muaj cov tim tswv kev txhawb pab” thaum lawv piav txog kuv tej hauj lwm hauv lub pov thawj hwj? Kuv puas coj “lub hwj chim ua li Vajtswv” los rau cov neeg uas kuv pab? Kuv puas tau ua rau ib lub roob tawg rhe, kov yeej ib pab tub rog, ua rau ib pawg neeg tawg ri niab, los sis tau tswj hwm lub ntiaj teb tej nom tswv—txawm yog tsis ua tej no tiag tiag los—puas tau ua kom thiaj ua tau raws li Vajtswv lub siab nyiam?

Thaum xav txog yus tus kheej li no yus thiaj xav hais tias peb ua tau ntau dua yav tas los lawm los pab khiav tus Tswv tej hauj lwm. Kuv cia siab hais tias nws kuj ua rau nej xav hais tias nej yeej xav ua ntxiv—muaj lub siab xav haj yam los sib koom tes pab khiav tus Tswv txoj hauj lwm zoo kawg nkaus no. Tej kev xav zoo li no yog thawj thawj ruam taw uas pab peb rais los mus ua cov txiv neej uas lub pov thawj hwj tej hauj lwm yuav tsa cia.

Ces ruam taw thib ob uas peb ua yuav zoo li Yehauvas thiab Enauj. Peb paub hais tias Enauj yog ib tug yaj saub zoo kawg uas tau txhim tsa lub nroog Xi-oos nyob nruab plawv kev phem kev qias. Tiam sis ua ntej nws yog ib tug yaj saub zoo kawg nkaus, Enauj saib nws tus kheej ua “ib tug tub hluas xwb, … uas hais lus qeeb qeeb,” thiab txhua leej txhia tus ntxub nws (Mauxes 6:31). Cia li mloog tus Tswv cov lus uas hais kom yaum Enauj. Tej lus ntawd yog tib co lus uas Nws hais rau nej txhua tus uas raug hu los ua vim nej tuav lub pov thawj hwj:

“Thiab tus Tswv hais rau Enauj tias: Cia li mus thiab ua li kuv tau txib koj, thiab yuav tsis muaj neeg nkaug koj. Cia li qhib koj lub qhov ncauj, thiab yuav ua kom muaj puv npo, thiab kuv yuav qhia kom koj paub hais, vim txhua tus neeg twb nyob hauv kuv txhais tes, thiab kuv yuav ua raws li kuv pom zoo. …

“Saib seb kuv tus Ntsuj Plig twb nrog koj, yog li ntawd kuv yuav txhawb tag nrho koj tej lus; thiab tej roob yuav khiav ntawm koj xub ntiag mus, thiab tej dej yuav lem ntawm txoj kev uas tej dej ntws; thiab koj yuav ua neej nrog kuv, thiab kuv nrog koj; yog li ntawd mus kev nrog kuv” (Mauxes 6:32, 34).

Cov kwv tij es, peb txoj kev raug tsa los rau lub pov thawj hwj yog tus Tswv txoj kev caw peb nrog Nws taug kev mus. Thiab qhov uas nrog tus Tswv mus kev txhais tau li cas? Qhov no txhais hais tias yuav ua tej yam uas Nws ua, kom pab lwm tus li Nws pab. Nws tau txi Nws txoj kev nyab xeeb kom foom tau koob hmoov rau cov uas xav tau kev pab, ces peb thiaj sim ua li ntawd thiab. Nws twb nco qab xav txog cov neeg uas luag tej tsis quav ntsej thiab tej thaum twb muab ntiab tawm lawm, ces peb thiaj sim ua li ntawd thiab. Nws tau ua siab loj muaj kev hlub tshua hais lus tim khawv txog tej lus qhuab qhia tseeb uas Nws tau txais los ntawm Nws Leej Txiv, tab txawm luag tej tsis nyiam cov lus ntawd, ces peb yuav tsum hais thiab. Nws hais rau txhua leej txhua tus hais tias, “Cia li los cuag kuv” (Mathais 11:28), thiab peb yuav tsum hais rau sawv daws, “Cia li los cuag Nws.” Ua cov uas tuav lub pov thawj hwj, peb yog cov neeg uas sawv cev rau Nws. Peb tsis yog ua tej hauj lwm rau peb tus kheej tiam sis ua rau Nws. Peb tsis yog hais peb cov lus tiam sis hais Nws cov lus. Cov neeg uas peb ua hauj lwm pab ntawd thiaj paub Nws zoo dua vim yog tej hauj lwm peb ua lawm.

Thaum twg peb kam ua raws li tus Tswv lo lus thov caw kom “Nrog kuv mus kev,” tus txheej txheem ntawm peb tej hauj lwm hauv lub pov thawj hwj yuav cia li hloov hlo. Txoj hauj lwm pauv ua ib qho siab dua thiab zoo dua tab sis mas yog ib qho uas peb ua tau, vim peb paub hais tias peb tsis nyob peb ib leeg xwb. Kuv hnov tau lub hwj chim no thaum uas Thawj Tswj Hwm Thomas S. Monson tso nws txhais tes saum kuv lub taub hau cuaj xyoo tas los lawm thiab foom koob hmoov rau kuv thaum kuv pib txoj hauj lwm no. Hauv txoj koob hmoov ntawd, nws hais tus Cawm Seej cov lus uas hais tias: “Thiab yog leej twg txais yuav nej, kuv kuj yuav nyob ntawd thiab, vim kuv yuav ua nej ntej mus. Kuv yuav nyob ntawm nej sab xis thiab nyob ntawm nej sab laug, thiab kuv tus Ntsuj Plig yuav nyob hauv nej lub siab, thiab kuv cov tim tswv nyob ib puag ncig nej, los txhawb nqa nej” (Q&K 84:88).

Kuv twb vam txoj kev cog lus ntawd ntau zaus, thiab kuv pom muaj li cog lus tseg ntawd ntau zaus hauv 72 xyoos uas kuv tau ua hauj lwm hauv lub pov thawj hwj no. Twb muaj li no thaum kuv nyuam qhuav raug tsa los rau lub Pov Thawj Hwj Aloos es raug txib kom yais lub cim nco txog. Kuv ntshai heev hais tias kuv yuav ua yuam kev, ces ua ntej pib txoj kev sib ntsib kuv thiaj tau tawm mus thiab rau siab ntso taij thov kom Vajtswv yuav pab kuv. Kuv txawm tau lus teb. Kuv hnov hais tias tus Tswv nrog nraim kuv nyob. Kuv paub hais tias Nws tso siab rau kuv, thiab kuv paub hais tias kuv yuav ua tej yam zoo hauv Nws txoj hauj lwm.

Tau muaj dua ib zaug thaum kuv ua ib tug npisov. Ib tug poj niam hu xov tooj tuaj rau kuv qhia hais tias nws ua txhaum loj heev thiab nim no muaj kev txiav txim nyuaj kawg, uas yuav pauv nws lub neej. Thaum kuv nrog nws tham, kuv xav tias kuv paub tias nws yuav tsum kho nws qhov teeb meem li cas, tiam sis kuv txawm tau kev tshoov siab hais tias kuv yuav tsum tsis txhob qhia nws tias yuav tsum ua li cas—vim nws yuav tsum tau lus teb rau nws tus kheej tso. Kuv thiaj hais rau nws hais tias “Kuv ntseeg tias Vajtswv yuav qhia koj seb koj yuav tsum ua li cas yog tias koj yuav nug Nws.” Yav tom ntej nws qhia tias Nws twb nug lawm thiab Vajtswv tau teb nws lawm.

Muaj dua ib zaug thaum lwm tus hu xov tooj thaum kuv ua npisov—zaum no yog cov tub ceev xwm. Lawv qhia kuv hais tias ib tug neeg uas qaug cawv tau tsav tsheb mus tsoo daim iav ntawm lub tsev ceev nyiaj. Thaum tus neeg uas qaug cawv ntawd pom tus tub ceev xwm tuav phom rau nws, nws qw hais tias, “Txhob tua phom! Kuv yog ib tug neeg Maumoos!”

Lawv kawm paub hais tias tus neeg qaug cawv yog ib tug mej zeej hauv kuv pawg ntseeg, uas tsis ntev tas los lawm tau ua kev cai raus dej. Thaum kuv zaum hauv tus npisov lub hoob kas, kuv tau npaj siab seb kuv yuav cem nws li cas vim nws tsis tau ua raws li nws tej kev khi lus lawm thiab twb ua rau lub Koom Txoos txaj muag lawm. Tiam sis thaum kuv zaum ntawd ntsia nws, kuv txawm hnov ib lub suab hauv kuv lub paj hlwb, hais meej npaum li ib tug neeg hais lus nrov rau kuv hais tias, “Kuv mam li cia koj pom nws ib yam li kuv pom nws.” Thiab ces, rau ib pliag ntawd, nws tus xeeb ceem txawm hloov hlo. Kuv tsis pom ib tug txiv neej uas qaug cawv tiam sis Vajtswv ib tug tub uas ci ntsa iab, muaj hwj huam. Kuv txawm hnov tus Tswv txoj kev hlub rau nws. Txoj kev pom li ntawd twb ua rau wb txoj kev sib tham pauv hlo. Twb hloov kuv lub siab lawm.

Kuv tau kawm tej yam zoo thaum kuv nrog tus Tswv taug kev ua Nws tej hauj lwm no. Kuv xav qhia nej txog peb zaj lus no. Thawj thawj yog qhia tias Vajtswv pom thiab yuav txhawb pab tus dikas hluas thiab tshiab tshaj plaws. Nej yuav tsum txhob xav hais tias nej me dhau los sis tsis tseem ceeb rau Nws es yuav tsis quav ntsej nej thiab tsis pom tej hauj lwm uas nej ua rau Nws hauv Nws lub npe.

Zaj lus qhia thib ob yog hais tias tus Tswv txoj hauj lwm tsis yog los kho teeb meem xwb; twb yog kom txhawb nqa tib neeg. Ces thaum nej nrog Nws taug kev ua tej hauj lwm hauv lub pov thawj hwj, tej thaum nej yuav pom tej lub sij hawm thaum kho ib qho teeb meem kom zoo tus Tswv tsis xav kom kho li ntawd rau qhov ua li ntawd tsis pab tib neeg loj hlob zoo. Yog tias nej yuav mloog lus, Nws yuav qhia nej Nws tej kev. Nco ntsoov tias Vajtswv txoj hauj lwm thiab lub yeeb koob tsis yog kom khiav ib lub koom haum kom zoo xwb; tiam sis yog “ua kom tib neeg tsis txawj tuag thiab tau txoj sia nyob mus ib txhis” (Mauxes 1:39). Tiag tiag mas, yog vim li no, Nws thiaj muab txoj cai ntawm Nws lub pov thawj hwj rau tib neeg uas tsis zoo tag nrho ib yam li kuv thiab nej thiab caw peb los sib koom tes ua Nws txoj hauj lwm. Peb txoj kev loj hlob yeej yog Nws txoj hauj lwm ntag!

Nim no zaj lus qhia thib peb: Nrog tus Cawm Seej mus kev ua tej hauj lwm hauv lub pov thawj hwj yuav pauv seb nej xav li cas txog lwm tus neeg. Nws yuav pab qhia nej siv Nws lub qhov muag pom lawv, uas txhais tau hais tias pom dhau plaws sab cev nqaij daim tawv thiab saib hauv lawv nruab siab (saib 1 Xamuyees 16:7). Li no tus Cawm Seej muaj cuab kav pom Ximoos uas Petus tsis yog ib tug neeg nuv ntses xwb, uas yog tus thawj coj rau Nws lub Koom Txoos (saib Lukas 5:1–11). Li no Nws thiaj muaj cuab kav pom Xakhais ua Anplaham tus tub zoo, tsis yog tus neeg sau se uas ua tsis ncaj (saib Lukas 19:1–9). Yog tias nej nrog tus Cawm Seej mus kev ntev txaus, nej yuav pib pom txhua tus ua Vajtswv ib tug me nyuam uas ua tau txhua nrho, tab txawm yav tas los lawm nws tau ua dab tsi los xij peem. Thiab yog nej pheej nrog tus Cawm Seej mus kev mus, nej yuav pib muaj lwm qhov txiaj ntsim uas Nws muaj—uas yog qhov uas nej muaj peev xwm pab lwm tus neeg pom seb lawv ua tau li cas thiab kom hloov siab lees txim.

Kuv cov kwv tij hauv lub pov thawj hwj, muaj ntau yam uas ua rau peb zoo li ob tug thwj tim uas tab tom taug kev mus rau lub zos Ema-us thawj thawj Hnub Easter ntawd. Yog tag kis sawv ntxov thaum muaj Kev Sawv Rov Los, tiam sis nkawd tsis tau paub tseeb hais tias tau muaj kev sawv rov los, los sis tsis paub hais tias kev sawv rov los txhais tau li cas tiag. Nkawd “ntseeg hais tias [Yexus ntawm lub zos Naxales] yuav tsum tau cawm Ixayees dim,” tiam sis lawv muaj “ntsis qeeb siab los ntseeg” txhua yam tsav uas cov vaj lug kub qhia txog kev sawv rov los. Thaum nkawd tseem taug kev mus thiab sim xav txog tej ntawd, “Yexus txawm los nrog nkawd taug kev mus. Nkawd pom Yexus, tiam sis zoo li muaj tej yam ua rau nkawd cim tsis tau nws.” (Saib Lukas 24:13–32.)

Kuv hais lus tim khawv tias thaum peb taug kev ua tej hauj lwm hauv lub pov thawj hwj, tus Cawm Seej Yexus Khetos nrog nraim peb mus, rau qhov twb yog Nws txoj hau kev, Nws ua tus coj kev. Nws taw teeb coj peb kev, thiab Nws cov tim tswv nyob ntawm peb ib puag ncig. Tej zaum peb tsis to taub zoo hais tias lub pov thawj hwj yog dab tsi los sis yuav ua li cas thiaj siv lub pov thawj hwj ib yam li Nws siv. Tiam sis yog tias peb ua tib zoo cuab pob ntseg mloog thaum uas peb tej siab “kub lug hauv peb nruab siab” (Lukas 24:32), peb thiaj qhib tau qhov muag, thiab peb yuav pom Nws txhais tes hauv peb lub neej thiab hauv peb tej hauj lwm. Kuv hais lus tim khawv tias peb paub Nws zoo tshaj thaum peb nrog Nws ua hauj lwm thiab ua hauj lwm pab Nws hauv txoj hauj lwm coj kev cawm dim los rau Vajtswv cov me nyuam. “Vim ib tug tib neeg ua li cas thiaj yuav paub tau tus Tswv uas nws tsis tau ua hauj lwm rau, thiab tus uas yog ib tug qhua rau nws, thiab nyob deb ntawm tej kev xav thiab ntawm tej uas nws lub siab nyiam?” (Mauxiyas 5:13). Yexus Khetos yog peb tus Xib Hwb. Nov yog Nws lub Koom Txoos. Peb tuav Nws lub pov thawj hwj. Thov kom peb sawv daws yuav nrog Nws mus kev thiab pom tau hais tias Nws yeej nrog peb mus.

Kuv hais lus tim khawv tias Yexus yog tus Khetos, peb tus Tswv uas tau sawv rov qab los lawm. Kuv hais lus pov thawj tias lub pov thawj hwj uas Nws muab rau peb twb yog lub hwj chim uas cia peb hais lus thiab ua tej yam sawv cev rau Nws lub npe. Peb yog Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej uas hlub peb cov me nyuam nws yuav teb peb cov lus thov thiab xa tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv los ntxiv zog rau peb hauv txhua yam hauj lwm peb txais hauv lub pov thawj hwj no. Yauxej Xamiv tau pom Leej Txiv thiab Leej Tub. Nws tau txais cov yuam sij rau lub pov thawj hwj uas tau muab cev mus rau Thawj Tswj Hwm Thomas S. Monson, uas niaj hnub nim no siv. Kuv hais lus tim khawv li no los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.