2017
Te mau hīmene tei hīmenehia ʼe tei ʼore i hīmenehia
May 2017


Te mau hīmene tei hīmenehia ʼe tei ʼore i hīmenehia

Te tāparu nei au ia tātou tātaʼitahi ’ia pārahi tāmau mai ma te faʼaroʼo i roto i te pupu hīmene.

’Ua pāpaʼi Eliza Hewitt, « Tei roto i tōʼu nei ʼāʼau, te māramarama hau roa i tō te ao nei, ʼo Iesu hoʼi tōʼu Fatu ».1 Nō teie mau nota ’ana’anatae, eʼita roa e nehenehe e hīmene i teie hīmene keresetiano tahito ʼe te faʼahiahia ma te ʼore e ʼataʼata. I teie rā mahana, tē hinaʼaro nei au e tātara mai i te hōʼē noa ’īrava e nehenehe e tauturu ia tātou i te mau mahana e ’ana’anatae ’ore tātou i te hīmene ʼaore rā i te ʼataʼata ʼe mai te huru ē ’aita e « hau i tō tātou nei ʼāʼau ». Mai te mea i te tahi taime eʼita e nehenehe e tāvevo i te mau hīmene ʼoaʼoa tā ʼoutou e faʼaroʼo ra i te ta’ata ’ia hīmene, tē ani nei au ia ʼoutou ’ia haʼapaʼo maitaʼi i teie ’īrava o teie himene e haʼapāpū ra ē : « E faʼaroʼo mai Iesu i te mau hīmene ’aita e haere [’ia ʼoutou] e hīmene ».2

I roto i te mau mea tā tātou e faʼaruru nei ʼei mau tamariʼi nā te Atua e ora nei i roto i te hōʼē ao tāhuti, tē vai ra te mau mahana i reira tō tātou faʼaroʼo e tō tātou itoito e tāmatahia ai. Nō tātou ānei te hape, nō vetahi ’ē ’aore rā nō te oraraa, ta’a ’ē noa atu te tumu nō te tāmatara’a, e ʼita tātou ē e nehenehe te reira e faʼaʼere ia tātou i te mau hīmene tā tātou e hinaʼaro rahi nei e hīmene ʼa haʼapouri ato’a ho’i i tei fafauhia mai nō « te ʼoaʼoa i te tau ’āpī »3 tā Elisa Hewitt e faʼateniteni i roto i te hōʼē o tāna mau ’īrava.

E aha ïa tā tātou e rave i taua mau taime ra ? Te hōʼē mea, ’o te fāriʼi-pōpou-ra’a ïa tātou i te aʼo a te ʼāpōsetolo Paulo ma te « tīaʼi… i tei ʼore i ʼitea e tātou…[ʼe] te manaʼo hoʼi tātou i te reira ma te fatimāʼūʼū ʼore ».4 I te mau taime e iti roa tō tātou pūai e hīmene i te hīmene ’oa’oa, e fa’aea muhu noa ïa tātou nō te hōʼē taime ʼa faʼaroʼo noa ai ia vetahi ’ē ’e ’a fāriʼi ai i te pūai nō roto mai i te hanahana o te hīmene ʼati a’e ia tātou. E rave rahi o tātou i « fifi i roto i te hīmene » tei haʼapūaihia te tiʼaturiraʼa ’e tei haʼamaitaʼi-rahi-hia te hīmene nā roto i te ’āmuiraʼa atu i te tahi taʼata reo pūai ’e te pāpū aʼe. E mea pāpū maitaʼi ē ’ia faʼaau tātou i te reira i te mau mea nō te tau mure ’ore, e ti’a ïa ia tātou ’ia tāpiri roa atu i te Fa’aora ’e te Ora o teie ao—tei tano hope roa te reo. I reira tātou e fa’aitoito ai nō tōna ʼaravihi e fa’aro’o i tō tātou vai-mū-ra’a, ’a noa’a ai te tīa’i i tāna āraira’a navenave nō tātou i mua i te Metua. ʼOia mau, « tei piha’i iho anaʼe te Fatu », « e hīmene te manu nō te hau i tō’u nei ’ā’au [ʼe] e ’ūa’a te mau tiare nō te aroha ».5

I te mau mahana e mana’o tātou ē ’ua tano ’ore ri’i te ’auri reo, mea ta’a ’ē ri’i i te mea e mana’o tātou tē ʼitehia ra ’e tē faʼaroʼohia ra i roto i te tahi atu mau taʼata, tē ani nei au ia tātou, i te feiā ’āpī iho ā rā o te ʼĒkālesia, ’ia haʼamanaʼo ē, nā te Atua i ’ōpua ē, ’eiaha hō’ē noa reo i roto i tāna pupu hīmene. ’Ia rau te ’auri—te ‘soprano’ ʼe te ’alto’, te ’bariton’ ʼe te marū—nō te faʼatupu i te hīmene nehenehe. Teie te tahi fa’ahitiraʼa i pāpa’ihia i roto i te rata a e piti vahine faʼahiahia, e melo nō te ’Ēkālesia : « E pārahira’a tō te mau hāmanira’a ato’a a te Atua i roto i te pupu hīmene ».6 ’Ia haʼafaufaʼa ʼore anaʼe tātou i tō tātou huru taʼa ʼē ʼaore rā ’ia tāmata tātou i te faʼaau i ni’a i te mau hi’ora’a fa’ahua noa—e mau hi’oraa tūraʼihia e te tahi ta’ere hinaʼaro maha ʼore tei faʼanehenehe-roa-hia e te mau rāveʼa sōtiare, ’ua ʼere ïa tātou i te reo huru rau ʼe te taʼa ʼē i ʼōpuahia e te Atua ’a hāmani ai ʼoia i teie ao ’ohipa huru rau.

I teienei, ʼaita i parauhia ē, e ha’amata te mau taʼata atoʼa i roto i teie pupu hīmene hanahana i te hīmene i tāna iho hīmenera’a ! Te ta’ira’a rau e ’ere ïa i te taʼiraʼa au ʼore, tītauhia te ture pupu—nō tātou i teie mahana, e Elder Hales, e parau ïa vau te tiʼaraʼa pipi—i teienei rā, i te taime e fāriʼi tātou i te mau parau heheu mai te raʼi mai ʼe te faʼanahoraʼa au maitaʼi tei haʼamauhia hou teie nei ao, i reira e ʼoaʼoa ïa te Metua i te Ao ra ’ia hīmene atu tātou i tā tātou iho ’auri ʼeiaha rā tā te tahi taʼata. ʼA tiʼaturi ia ʼoutou iho, ʼe ’a tiʼaturi iāna. ʼEiaha e haʼafaufaʼa ʼore i tō ʼoutou maitaʼi ʼaore rā ’ia faʼaiti mai i te faufaʼa nō tā ʼoutou tautururaʼa. Nā ni’a roa atu, ʼeiaha e vaiiho i tō ʼoutou ti’ara’a i roto i te pupu hīmene. Nō te aha ? Nō te mea e mea taʼa ʼē ʼoutou ʼe eʼita e nehenehe e mono ia ʼoutou. ’Ia mo’e te hōʼē reo, e paruparu ïa te tahi atu mau reo o teie pupu hīmene rahi i te tāhuti nei, noa atu e feiā e manaʼo ra ē ʼaita rātou e fāriʼihia e te sōtaiete, ʼaore rā e te ʼĒkālesia.

Tē faʼaitoito nei au ia ʼoutou ’ia vai te faʼaroʼo nō te hīmene i teie mau hīmene fifi ’ia hīmene, tē parau ’ōhie ato’a nei rā vau ē, nō te tahi tumu, tē tāfifi ato’a nei au e hīmene i te tahi huru hīmene e ti’a ’ia hīmenehia—’e ’aita rā i hīmenehia atura.

’Ia hiʼo anaʼe au i te ʼaifāito ʼore huru riʼariʼa i te pae faufaʼa i roto i te ao nei, e taiā vau i te hīmene nā muri ia Hewitt vahine nō ni’a i « te mau haʼamaitaʼiraʼa a [te Atua] nāʼu i teienei, ’e te mau ʼoaʼoa ‘tei faʼaineinehia’ i niʼa ».7 Eʼita taua fa’aho’ira’a e nehenehe e hīmene-hope-roa-hia ’e e hīmene ma te fa’aro’o ē tae noa atu e aupuru maitaʼi tātou i te feiā vēvē. E ’ati rahi te navaʼi-ʼore-raʼa te moni ’e tē tāmau noa nei i te rahi, i te mau matahiti atoʼa ʼe mai terā u’i i terā u’i. E tūʼino te reira i te mau tino, e haʼamamae i te mau vārua, e hāmani ʼino i te mau ʼutuāfare,ʼe e haʼamou i te mau moemoeā. ’Āhani e ti’a ia tātou ’ia haʼamāmā atu ā i te veveraʼa, mai tā Iesu e faʼaue tāmau nei ia tātou, i reira paha ïa te tahi feiā veve i roto i te ao e « ham » ri’i mai i te tahi nota nō te hīmene « Tei roto i tōʼu nei ʼāʼau, te māramarama », nō te taime mātāmua paha ïa o tō rātou oraraʼa.

Tē ʼite atoʼa nei au ē e mea fifi ’ia hīmene i te mau hīmene ʼoaʼoa ʼe te ʼanaʼanatae ’a māuiui ai te mau taʼata e rave tahi ’ati a’e ia tātou i te maʼi upoʼo ʼe te manava ʼaore rā te tahi atu mau maʼi haʼaparuparu. I te tahi taime e vai noa teie zugo noa atu te tūtavaraʼa itoito a te mau utuutu huru rau, mai te ’utuāfare ato’a. Tē pure nei au eʼita roa tātou e vaiiho i teie mau tamariʼi ʼa te Atua ’ia māuiui muhu ʼore noa ʼe ’ia fāriʼi tātou i tōna ra mana nō te faʼaroʼo i te mau hīmene ’aita e haere ia rātou e hīmene i teienei.

ʼE maita’i ē, e riro i te hōʼē mahana te mau taʼata atoʼa nā te ao nei, ta’a ’ē noa atu te huru nunaʼa ’e te ʼiri, i te hīmene ’āmui mai ē, e ʼere te pupuhi ʼe te parau ʼino, te hitahita ʼe te parau ʼiriā te rāveʼa nō te faʼaʼāfaro i te mau taʼa-ʼē-raʼa. Tē tuō mai nei te mau parau nō te raʼi ia tātou ē, te rāveʼa anaʼe e matara ai te mau fifi atoʼa o te sōtaiete, ʼo te hereraa ïa i te Atua ʼe te haʼapaʼoraʼa i tāna mau faʼaue, i reira ïa e matara ai te ʼuputa nō te rāveʼa maoro ’e te faʼaora, nō te herera’a i te tahi ʼe te tahi ʼei taʼata tupu. ’Ua haʼapiʼi te peropheta Etera ē ’ia « tīa’i [tātou] i te hōʼē ao maita’i roa ». I te taiʼoraʼa Moroni, ’oia i rohirohi i te tamaʼi ʼe te hitahita, i taua parau ra hōʼē tauasini matahiti i muri mai, ’ua parau ’oia ē e riro noa te « rāveʼa maitaʼi aʼe » nō taua ao ra, ʼo te ʼevānelia ïa a Iesu Mesia.8

’Auē ïa tātou i te māuruuru ē, i rotopū i teie mau huru tāmataraʼa, tē tae mai nei, i tera taime ʼe tera taime, te hōʼē huru hīmene taʼa ʼē e ʼore e noaʼa ia tātou ’ia hīmene, nō te tahi ē atu tumu. ’O te taime ïa e hōhonu roa iho te mau putapūra’a i roto i te taʼata, ’e te moʼa ato’a, eʼita te reira e nehenehe e parauhia—mai te here o Cordelia nō tōna metua tāne, ’a nā ’ō ai ’oia : « Mea rahi aʼe… tōʼu here i tōʼu arero… Eʼita e nehenehe iāʼu ’ia tuʼu atu i tōʼu ʼāʼau i roto i tōʼu vaha ».9 E tae mai te reira ia tātou mai te tahi mea moʼa, eʼita teie mau manaʼo e faʼahitihia—e’ita e noaʼa ’ia faʼahiti i te pae vārua—mai te pure tā Iesu i pūpū nō te mau tamariʼi ’āti Nephi. ’Ua pāpaʼi te feiā tei ʼite mata i taua ʼohipa ra :

« ʼAita roa te hōʼē mata i hiʼo na, ʼaita atoʼa te hōʼē tariʼa i faʼaroʼo na… i te mau mea e hau i te rahi ʼe te taʼa ʼē i tā rātou i hiʼo ʼe i faʼaroʼo ra, ʼo tā Iesu i pure atu i te Metua ra…

« ʼAita e tiʼa i te hōʼē arero ’ia faʼaʼite, ʼaita atoʼa e tiʼa i te hōʼē taʼata i te pāpaʼi, ʼaita atoʼa hoʼi e tiʼa i te ʼāʼau nō te taʼata i te hāroʼaroʼa i te mau mea e hau i te rahi ʼe te taʼa ʼē i tā rātou i hiʼo ʼe i faʼaroʼo ra, ʼo tā Iesu ïa i parau ra ».10

Teie mau huru taime mo’a e vai mū noa ïa, i te mea ē, ’ia fa’ahitihia te reira, mai te peu e nehenehe, e riro ïa mai te tahi fa’anoaraa (désacralisation).

Te mau taeaʼe ʼe te mau tuahine, tē ora nei tātou i roto i te hōʼē ao tāhuti e rave rahi hīmene ’aita e haere ’aore rā ʼaita ā i hīmenehia. Te tāparu nei rā vau ia tātou tātaʼitahi ’ia pārahi tāmau mai ma te faʼaroʼo i roto i te pupu hīmene, i reira tātou e ʼoaʼoa ai i te hīmene hau roa te faufaʼa i te mau hīmene atoʼa—« te hīmene o te aroha faʼaora ».11 ’Aua’a a’e rā ’ua pu’e noa te pārahiraʼa i reira. Tē vai nei te pārahiraʼa nō te feiā reo ’ē’ē, te feiā e faʼahanahana i te mau taʼere rau, ʼe ’o tē ora nei i te mau vāhi e rave rahi. Tē vai nei te pārahiraʼa nō te ʼōtahi, tei faʼaipoipohia, te mau ʼutuāfare rarahi, ʼe te feiā tamariʼi ʼore. Tē vai nei te pārahiraʼa nō te feiā e mau uiraʼa nō niʼa i tō rātou faʼaroʼo ʼe rātou e tāmau noa ra i te ui ia rātou iho. Tē vai nei te pārahiraʼa nō te feiā e fa’ahinaʼarora’a taʼa ʼē i te pae tino. ʼEi haʼapotoraʼa tē vai nei te pārahira’a nō te mau taʼata atoʼa e here nei i te Atua ʼe e faʼatura nei i tāna mau faʼaueraʼa mai te ture arataʼi e faʼatura nō te mau taʼata tātaʼitahi, inaha mai te mea ’ua riro te here i te Atua ʼei taʼiraʼa nō tā tātou hīmene ʼāmui, e mea pāpū roa ïa ’o te tautoʼoraʼa ʼāmui ’ia haʼapaʼo i tāna faʼaue te taʼi navenave o te reira. Ma te faʼaueraʼa ʼa te Atua ’ia here ʼe ’ia faʼaroʼo, ’ia tātarahapa ʼe ’ia aroha, tē vai nei te pārahiraʼa i roto i teie pupu hīmene nō te feiā atoʼa e hinaʼaro ’ia pārahi mai.12 Tē parau nei te Metua here ia tātou tāta’itahi, « ’A haere mai mai tō ʼoutou iho huru » ʼe tē nā ’ō faʼahou ra rā ʼoia « ’eiaha e ’ōpua e fa’aea noa i reira ». E ʼataʼata tātou ʼe ma te haʼamanaʼo ho’i ē ’ua faʼaoti te Atua ’ia faʼariro ia tātou hau atu i tā tātou i manaʼo nō tātou.

I roto i teie hīmeneraa faʼahiahia, ’oia ho’i tāna faanahoraa nō tō tātou faʼateiteiraʼa, ’ia peʼe na tātou ma te haehaʼa i tāna arataʼiraʼa ʼe ’ia tāmau noa i te ’ohipa i ni’a i te mau hīmene ’aita e haere e hīmene ē tae roa i te taime e roaa ia tātou ’ia pūpū atu i taua mau « hīmene ra i tō [tātou] Ariʼi ».13 ’E ’ia tae i te hōʼē mahana, mai te hīmene au roa e parau nei :

« E hīmene tātou ’e ’ārue iāna [’e te mau nu’u o te ra’i],

Hosana, hosana i te Metua ’e i tāna Tamaiti ’o Iesu Mesia […]

’A pou mai ai Iesu ’e tāna ra mau melahi ! »14

Te faʼaʼite pāpū nei au ē e tae mai taua hora ra, e tono faʼahou mai te Atua i tāna Tamaiti fānau tahi i te fenua nei, nō te faʼatere ’ei Ariʼi nō te mau ariʼi ē a muri noa atu. Te faʼaʼite pāpū nei au ē teie tāna ʼĒkalesia tei faʼahoʼihia mai ʼe ’o te rāveʼa ïa nō te ʼāfaʼiraʼa mai i te ha’api’ira’a ’e te mau ʼoroʼa faʼaora o tāna ʼevāneila i te taʼata atoʼa nei. ’Ia tomo ana’e tāna poro’i i « i roto i te mau fenua ato’a [’e] ’ua tae… i te mau tuha’a fenua ato’a »15, e « faʼaʼite mai Iesu i tōna mata ʼataʼata ».16 E māramarama mure ’ore mau ’e te rahi tō tātou nei ’ā’au i terā ra mahana. Tē pure nei au ’e tē tīa’i maoro nei i taua hora i fafauhia ra e tae mai, nā roto i te i’oa o Iesu Mesia, ’āmene.

Te mau nota

  1. « Tei Roto i To’u nei Aau » Te Mau Himene, n°135 [hi’o ato’a i te buka hīmene reo peretāne, n°227].

  2. Hymns, n°135 [hi’o ato’a i te buka hīmene reo peretāne, n°227].

  3. Hymns, n°135 [hi’o ato’a i te buka hīmene reo peretāne, n°227].

  4. Roma 8:25.

  5. Hymns, n°135 [hi’o ato’a i te buka hīmene reo peretāne, n°227].

  6. Bill Staines, « All God’s Critters Got a Place in the Choir » i roto Laurel Thatcher Ulrich and Emma Lou Thayne, All God’s Critters Got a Place in the Choir (1995), 4.

  7. Hymns, n°135 [hi’o ato’a i te buka hīmene reo peretāne, n°227].

  8. Hi’o Etera 12:4, 11.

  9. William Shakespeare, King Lear, ha’utira’a 1, tuha’a 1, mau rēni 79–80, 93–94.

  10. 3 Nephi 17:16-17 ; reta tei fa’ahuru-’ē-hia.

  11. Alama 5:26; hi’o ato’a Alama 26:13.

  12. Hi’o 2 Nephi 26:33.

  13. Te mau hīmene, n°135 [hi’o ato’a i te buka hīmene reo peretāne, n°227].

  14. « ’Auē te Vārua o te Atua », Te mau hīmene, n°2 [hi’o ato’a i te buka hīmene reo peretāne, n°2].

  15. Te mau ha’api’ira’a a te mau Peresideni o te Ekalesia : Iosepha Semita (2007), 162.

  16. Te mau hīmene, n°135 [hi’o ato’a i te buka hīmene reo peretāne, n°227].