13. nodaļa
Zenifs
Zenifs kopā ar kādu nefijiešu grupu pameta savas mājas Zarahemlā un devās uz Nefija zemi, kur reiz bija dzīvojuši nefijieši.
Viņi atklāja, ka tur dzīvo lamanieši. Zenifs kopā ar četriem vīriem devās uz pilsētu, lai runātu ar ķēniņu. Viņi vaicāja lamaniešu ķēniņam, vai var apmesties uz dzīvi šajā zemē.
Lamaniešu ķēniņš atbildēja, ka viņi var dzīvot divās viņam piederošās pilsētās. Ķēniņš vēlējās, lai viņi dzīvotu uz viņa zemes, jo bija iecerējis viņus padarīt par vergiem.
Zenifa ļaudis uzcēla mājas un nostiprināja pilsētas mūrus. Viņi iesēja dažāda veida graudus un iestādīja augļu kokus. Viņi arī audzēja ganāmpulkus.
Lamaniešu ķēniņš paziņoja saviem ļaudīm, ka nefijieši bija kļuvuši pārāk ietekmīgi. Drīz vien daudzi lamanieši uzbruka nefijiešiem un nozaga viņu mājlopus un labību.
Nefijieši bēga uz Nefija pilsētu, kur Zenifs apbruņoja ļaudis ar lokiem, bultām, zobeniem, rungām un lingām. Viņi devās kaujā pret lamaniešiem.
Pirms kaujas nefijieši lūdza Dievu pēc palīdzības. Dievs svētīja nefijiešus ar lielāku spēku, un viņi sakāva lamaniešus.
Pēc kaujas Zenifs izvietoja sargus ap nefijiešu pilsētām. Viņš vēlējās aizsargāt savus ļaudis un viņu mājlopus no lamaniešiem.
Daudzu gadu garumā nefijieši dzīvoja mierā. Vīrieši strādāja uz lauka, bet sievietes vērpa un izgatavoja apģērbu.
Lamaniešu ķēniņš nomira, un par jauno ķēniņu kļuva viņa dēls. Viņš sūtīja savu karaspēku cīņā pret nefijiešiem.
Nefijieši atkal saņēma īpašu spēku no Tā Kunga. Viņi nogalināja daudzus lamaniešus, bet pārējie aizbēga.