43. nodaļa
Jēzus Kristus parādās nefijiešiem
Daudzi nefijieši sapulcējās pie tempļa Pārpilnības zemē. Viņi bija pārsteigti par lielajām pārmaiņām šajā zemē.
Ļaudis runāja par Jēzu Kristu un zīmēm, kas liecināja par Viņa nāvi.
Iegrimuši sarunās, viņi izdzirdēja no debesīm klusu balsi. Tā lika viņu sirdīm iedegties.
No sākuma viņi nesaprata, ko šī balss teica, taču, balsij runājot trešo reizi, viņi to saprata.
Tā bija Debesu Tēva balss. Tā norādīja uz Jēzu Kristu un aicināja ļaudis Viņā ieklausīties.
Jēzus Kristus nolaidās no debesīm un nostājās ļaužu vidū. Cilvēki baidījās runāt, jo viņi nesaprata, kas notiek. Viņi domāja, ka Jēzus ir eņģelis.
Viņš pavēstīja, ka Viņš ir Jēzus Kristus — Tas, par kuru atnākšanu bija vēstījuši pravieši.
Jēzus aicināja cilvēkus nākt un aptaustīt rētas Viņa sānos, rokās un kājās — vietās, kur Viņš tika pienaglots pie krusta.
Jēzus vēlējās, lai ļaudis zinātu, ka Viņš ir viņu Dievs un ka Viņš nomira par viņu grēkiem.
Cits pēc cita cilvēki aptaustīja Jēzus rētas sānos, kā arī naglu atstātās rētas Viņa rokās un kājās. Ļaudis zināja, ka Viņš ir Glābējs.
Tad ļaudis slavēja Jēzu, krita pie Viņa kājām un Viņu pielūdza.
Jēzus pasauca pie Sevis Nefiju un vēl vienpadsmit vīrus. Viņš piešķīra tiem priesterības pilnvaras un mācīja, kā pareizi kristīt cilvēkus.
Viņš aicināja nefijiešus Viņam ticēt, nožēlot grēkus un ievērot baušļus. Ja viņi tā nedarīs, tad nevarēs ienākt Viņa valstībā.
Viņš mācīja nefijiešiem, kā lūgt Debesu Tēvu. Viņš arī mācīja par gavēšanu un teica, ka viņiem tiks piedots, ja vien viņi piedos citiem.
Kad Jēzus bija sniedzis cilvēkiem daudzas mācības, Viņš lika viņiem doties mājās, apdomāt un lūgt par to, ko Viņš bija sacījis.
Nefijieši sāka raudāt. Viņi vēl negribēja šķirties no Jēzus.
Jēzus mīlēja nefijiešus. Viņš aicināja ļaudis atvest pie Viņa tos cilvēkus, kuri bija slimi vai izcieta kādas sāpes, lai Viņš varētu tos dziedināt.
Jēzus šos cilvēkus dziedināja. Ikviens Viņa priekšā klanījās un Viņu pielūdza.