22. nodaļa
Almas misija Amonihā
Alma bija noraizējies par nefijiešu ļaundarībām, tāpēc nolēma veltīt visu savu laiku evaņģēlija sludināšanai. Par savu aizstāvi augstākā soģa amatā viņš izraudzījās Nefihasu.
Alma mācīja evaņģēliju visā zemē. Sludinot evaņģēliju Amonihā, cilvēki viņā neklausījās. Viņi padzina Almu no pilsētas.
Almu apbēdināja tas, ka Amonihas ļaudis bija tik ļauni. Viņš devās uz citu pilsētu.
Almam parādījās eņģelis un viņu mierināja. Eņģelis lika viņiem atgriezties Amonihā un turpināt sludināt. Alma steigšus devās atpakaļ.
Alma bija izsalcis. Ienākot pilsētā, viņš lūdza kādam vīram ēdienu. Eņģelis bija šo vīrieti brīdinājis par to, ka ieradīsies Alma, Dieva pravietis.
Šis vīrs, vārdā Amuleks, aizveda Almu uz savām mājām un pabaroja viņu. Alma uzkavējās pie Amuleka un viņa ģimenes vairākas dienas. Viņš pateicās Dievam par Amuleka ģimeni un viņus svētīja.
Alma pastāstīja Amulekam par savu aicinājumu — mācīt Amonihas iedzīvotājus. Amuleks devās līdzi Almam mācīt cilvēkus. Viņiem palīdzēja Svētais Gars.
Alma mācīja, ka cilvēkiem ir jānožēlo grēki, citādi Dievs viņus iznīcinās. Viņš stāstīja, ka ieradīsies Jēzus Kristus un izglābs tos, kuri Viņam ticēs un nožēlos grēkus.
Amonihas ļaudis sadusmojās. Viņi centās Almu apcietināt, taču Tas Kungs viņu pasargāja.
Tad Amuleks sāka mācīt. Daudzi cilvēki pazina Amuleku; atšķirībā no Almas, viņš nebija svešinieks. Viņš pastāstīja par eņģeli, kuru bija redzējis.
Amuleks teica, ka Alma bija Dieva pravietis, kurš runāja patiesību. Ļaudis bija izbrīnīti par Amuleka liecību.
Dažus cilvēkus pārņēma dusmas, it īpaši vienu ļaunu vīru, vārdā Zīzroms. Viņi centās samulsināt Amuleku ar jautājumiem, taču viņš atbildēja, ka zina, ko viņi grib panākt.
Zīzroms gribēja iznīcināt visu, kas ir labs. Viņš radīja problēmas un tad lika cilvēkiem maksāt naudu, lai viņa radītās problēmas atrisinātu.
Zīzroms nespēja piemānīt Amuleku, tāpēc viņš piedāvāja viņam samaksāt par to, lai Amuleks noliegtu Dieva esamību. Amuleks zināja, ka Dievs ir dzīvs, un pateica, ka to zina arī Zīzroms, taču viņš mīl naudu vairāk par Dievu.
Tad Amuleks mācīja Zīzromam par Jēzu, augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvi. Cilvēki bija pārsteigti. Zīzroms aiz bailēm sāka trīcēt.
Zīzroms saprata, ka Almam un Amulekam piemīt Dieva spēks, jo viņi zināja viņa domas. Zīzroms uzdeva jautājumus un klausījās, kā Alma mācīja evaņģēliju.
Daļa cilvēku noticēja Almam un Amulekam un sāka nožēlot grēkus, kā arī studēt Svētos Rakstus.
Taču vairums ļaužu vēlējās Almu un Amuleku nogalināt. Viņi sasēja abus vīrus un aizveda pie augstākā soģa.
Zīzroms nožēloja to, ka bija ļauns un mācīja cilvēkiem maldu mācības. Viņš lūdza, lai ļaudis atbrīvo Almu un Amuleku.
Zīzroms un pārējie, kuri ticēja Almas un Amuleka mācībām, tika padzīti no pilsētas. Ļaunie cilvēki nomētāja viņus ar akmeņiem.
Tad ļaunie cilvēki sapulcināja ticīgās sievietes un bērnus un iemeta viņus ugunī — līdz ar Svētajiem Rakstiem.
Alma un Amuleks bija spiesti noraudzīties, kā sievietes un bērni sadeg. Amuleks vēlējās pielietot Dieva spēku, lai viņus glābtu.
Taču Alma neļāva Amulekam apturēt šo slepkavošanu, jo šie — nāvei nolemtie — cilvēki drīz būs kopā ar Dievu, un ļaunie saņems savu sodu.
Augstākais priesteris vairākas reizes iepļaukāja Almu un Amuleku un viņus izsmēja par to, ka viņi neizglāba ugunī iemestās sievietes un bērnus. Pēc tam viņš ieslodzīja viņus cietumā.
Citi ļaunie vīri ieradās cietumā un visdažādākos veidos darīja Almam un Amulekam pāri, piemēram, mērdēja viņus badā un apspļaudīja.
Augstākais priesteris paziņoja, ka viņš noticēs Almam un Amulekam, ja viņi pielietos Dieva spēku, lai sevi atbrīvotu. Viņš atkal viņus iepļaukāja.
Alma un Amuleks piecēlās. Alma lūdza, lai Dievs dod viņiem spēku saskaņā ar viņu ticību Kristum.
Dieva spēks piepildīja Almu un Amuleku, un viņi sarāva virves, ar kurām bija sasieti. Ļaunie vīri nobijās un metās bēgt, taču pakrita.
Zeme nodrebēja un cietuma sienas sabruka, uzkrītot virsū ļaunajiem vīriem. Tas Kungs pasargāja Almu un Amuleku, un viņiem nekas nekaitēja.
Amonihas iedzīvotāji nāca skatīties, kas bija noticis. Ieraugot Almu un Amuleku iznākam no sabrukušā cietuma, ļaudis nobijās un aizskrēja.
Tas Kungs pavēlēja Almam un Amulekam doties uz Sidomu. Sidomā viņi sastapa taisnīgus ļaudis. Tur atradās arī Zīzroms, kurš bija smagi saslimis.
Zīzroms priecājās redzēt Almu un Amuleku. Zīzroms bija noraizējies, domājot, ka viņi tika nogalināti viņa rīcības dēļ. Zīzroms lūdza viņu dziedināt.
Zīzroms ticēja Jēzum Kristum un bija nožēlojis savus grēkus. Kad Alma par viņu lūdza, Zīzroms tūlīt pat tika izdziedināts.
Zīzroms tika kristīts un sāka sludināt evaņģēliju. Arī daudzi citi cilvēki tika kristīti.
Kā Alma bija pravietojis, lamaniešu karaspēks nogalināja visus Amonihas ļaunos iedzīvotājus.