37. nodaļa
Nefijs un Lehijs cietumā
Helamans mācīja saviem dēliem ticēt Jēzum Kristum. Viņi uzzināja, ka caur ticību un grēku nožēlošanu mēs varam saņemt piedošanu.
Nefijs un Lehijs devās mācīt Dieva vārdu nefijiešiem un lamaniešiem. Tūkstošiem cilvēku tika kristīti.
Kad Nefijs un Lehijs devās uz Nefija zemi, lamaniešu karavīri viņus ieslodzīja cietumā un daudzas dienas nedeva viņiem ēst.
Lamanieši devās uz cietumu, lai nogalinātu Nefiju un Lehiju, taču nevarēja to izdarīt, jo viņus aizsargāja uguns aplis, kas sadedzinātu ikvienu, kurš pieskartos Nefijam vai Lehijam.
Nefiju un Lehiju uguns neskāra. Brāļi pastāstīja lamaniešiem, ka viņus aizsargāja Dieva spēks.
Zeme un cietuma sienas sāka drebēt. Cilvēkus cietumā ieskāva tumsas mākonis, un viņi nobijās.
Balss, kas atradās virs tumsas mākoņa, sāka runāt. Tā bija klusa, gluži kā čuksti, bet visi to varēja dzirdēt.
Balss lika cilvēkiem nožēlot grēkus un pārstāt censties nogalināt Nefiju un Lehiju.
Balss atskanēja trīs reizes; zeme un cietuma sienas joprojām trīcēja. Lamanieši nevarēja aizbēgt pārāk lielās tumsas un baiļu dēļ, ko viņi izjuta.
Kāds nefijietis, kurš bija Baznīcas loceklis, redzēja, kā Nefija un Lehija sejas tumsā staroja.
Nefijs un Lehijs raudzījās debesīs un runāja. Šis vīrs aicināja lamaniešus paskatīties. Viņi brīnījās, ar ko gan Nefijs un Lehijs runā.
Vīrs, vārdā Aminadabs, pastāstīja lamaniešiem, ka Nefijs un Lehijs sarunājas ar eņģeļiem.
Lamanieši jautāja Aminadabam, kā atbrīvoties no tumsas mākoņa. Viņš aicināja viņus nožēlot grēkus un lūgt, līdz viņiem būs ticība Jēzum Kristum.
Lamanieši lūdza, līdz tumsas mākonis pazuda.
Kad tumsa bija nozudusi, ļaudis pamanīja, ka viņi bija uguns staba ieskauti. Uguns viņus neskāra, ne arī tā aizdedzināja cietuma sienas.
Lamanieši sajuta lielu prieku, un Dieva Gars piepildīja viņu sirdis.
Balss čukstus teica, ka, pateicoties viņu ticībai Jēzum Kristum, viņi saņems mierinājumu.
Lamanieši paskatījās augšup, lai redzētu, no kurienes nāk šī balss. Viņi redzēja eņģeļus nolaižamies no debesīm.
Aptuveni trīs simti cilvēku redzēja un dzirdēja to, kas notika cietumā. Viņi pastāstīja par to citiem cilvēkiem.
Vairums lamaniešu viņiem noticēja un nolika savus ieročus.
Lamanieši pārstāja ienīst nefijiešus un atdeva viņiem atņemto zemi. Lamanieši kļuva taisnīgāki par nefijiešiem.
Daudzi lamanieši devās kopā ar Nefiju un Lehiju mācīt nefijiešus un lamaniešus.