23. nodaļa
Amons — diženais kalps
Četri Mosijas dēli devās prom no Zarahemlas, lai lamaniešiem mācītu evaņģēliju. Katrs no viņiem devās uz citu pilsētu.
Amons devās uz Ismaēla zemi. Tiklīdz Amons ieradās pilsētā, lamanieši viņu sagūstīja un aizveda pie sava ķēniņa Lamonija.
Amons pastāstīja ķēniņam Lamonijam, ka viņš vēlas dzīvot lamaniešu vidū. Lamonijs bija priecīgs par šādu atbildi un lika saviem vīriem viņu atbrīvot.
Amons teica, ka gribētu būt par vienu no ķēniņa kalpiem. Ķēniņš sūtīja viņu uzraudzīt viņa ganāmpulku.
Kādu dienu, kad Amons kopā ar dažiem citiem kalpiem veda ganāmpulku pie ūdens, lamaniešu laupītāji to izklīdināja un centās mājlopus nozagt.
Kalpi, kuri bija kopā ar Amonu, nobijās. Ķēniņš Lamonijs jau iepriekš bija nogalinājis citus kalpus, kuri bija ļāvuši šiem pašiem laupītājiem mājlopus nozagt.
Amons saprata, ka šī ir iespēja gūt lamaniešu labvēlību, pielietojot Tā Kunga spēku. Tad viņi uzklausītu viņa mācības.
Amons sacīja kalpiem, ka viņiem jāsadzen izklīdinātie mājlopi kopā, tad ķēniņš viņus nenogalinās.
Amons kopā ar pārējiem kalpiem drīz vien atrada mājlopus un aizdzina tos atpakaļ pie ūdenstilpnes.
Lamaniešu laupītāji atgriezās. Amons lika pārējiem kalpiem sargāt ganāmpulku, kamēr viņš devās cīņā ar laupītājiem.
Lamaniešu laupītāji nebaidījās no Amona. Viņi domāja, ka varēs viņu viegli nogalināt.
Amonam piemita Dieva spēks. Viņš nogalināja dažus laupītājus ar akmeņiem, un tas saniknoja pārējos laupītājus.
Viņi centās nogalināt Amonu ar savām rungām, taču ikreiz, kad kāds laupītājs pacēla rungu, lai Amonam iesistu, viņš nocirta laupītājam roku. Laupītāji pārbijušies aizmuka.
Kalpi aiznesa ķēniņam Lamonijam zagļu nocirstās rokas un pastāstīja, ko Amons bija izdarījis.
Ķēniņš bija pārsteigts par Amona diženo spēku. Viņš vēlējās satikt Amonu, taču baidījās, jo domāja, ka Amons ir Diženais Gars.
Kad Amons atnāca apraudzīt ķēniņu, Lamonijs nezināja, ko teikt. Viņš klusēja veselu stundu.
Svētais Gars palīdzēja Amonam uzzināt, par ko domāja ķēniņš. Amons paskaidroja, ka viņš nav Diženais Gars. Viņš ir tikai cilvēks.
Ķēniņš teica, ka dos Amonam visu, ko viņš vēlas, ja vien viņš pastāstīs, ar kādu spēku viņš sakāva laupītājus un zina ķēniņa domas.
Amons atbildēja, ka viņš tikai vēlas, lai ķēniņš Lamonijs noticētu viņa vārdiem. Ķēniņš atbildēja, ka ticēs visam, ko Amons sacīs.
Amons vaicāja ķēniņam Lamonijam, vai viņš tic Dievam. Ķēniņš atbildēja, ka viņš tic Dižajam Garam.
Amons paskaidroja, ka Diženais Gars ir Dievs un Viņš radīja visu, kā debesīs, tā arī uz Zemes, un Viņš zina cilvēku domas.
Amons pastāstīja, ka cilvēki tika radīti pēc Dieva tēla. Viņš arī teica, ka Dievs bija viņu aicinājis mācīt Lamonijam un viņa ļaudīm evaņģēliju.
Izmantojot Svētos Rakstus, Amons mācīja ķēniņam Lamonijam par Radīšanu, Ādamu un Jēzu Kristu.
Ķēniņš Lamonijs noticēja Amonam un lūdza Dievam piedošanu par saviem grēkiem. Tad viņš krita pie zemes un izskatījās miris.
Kalpi aiznesa ķēniņu pie viņa sievas un noguldīja gultā. Pēc divām dienām kalpi nosprieda, ka ķēniņš ir miris un nolēma viņu apglabāt.
Ķēniņiene neticēja, ka viņas vīrs ir miris. Dzirdējusi nostāstus par Amona diženo spēku, viņa lūdza palīdzēt ķēniņam.
Amons zināja, ka Lamonijs atrodas Dieva spēka ietekmē. Viņš teica ķēniņienei, ka Lamonijs pamodīsies nākamajā dienā.
Viņa atradās blakus Lamonijam visas nakts garumā. Nākamajā dienā Lamonijs piecēlās un teica, ka bija redzējis Jēzu Kristu. Ķēniņš un ķēniņiene bija piepildīti ar Svēto Garu.
Lamonijs mācīja saviem ļaudīm par Dievu un Jēzu Kristu. Tie, kuri ticēja, nožēloja savus grēkus un tika kristīti.