26. nodaļa
Amona ļaudis
Mosijas dēli mācīja lamaniešiem evaņģēliju. Tūkstošiem lamaniešu nožēloja grēkus un pievienojās Baznīcai.
Tie lamanieši, kuri pievienojās Baznīcai, sevi dēvēja par anti-nefij-lehijiešiem jeb Amona ļaudīm. Viņi bija krietni, strādīgi cilvēki.
Lamanieši, kuri nenožēloja grēkus, bija dusmīgi uz Amona ļaudīm un gatavojās viņiem uzbrukt.
Amona ļaudis zināja, ka ļaunie lamanieši nāks viņus nogalināt, taču nolēma necīnīties pretī. Viņi bija nožēlojuši asinsizliešanu.
Viņi apraka savus ieročus dziļi zemē un apsolīja Dievam, ka nekad vairs nevienu nenogalinās.
Kad ļaunie lamanieši ieradās un sāka viņus nogalināt, Amona ļaudis nometās ceļos un sāka lūgt.
Redzot, ka Amona ļaudis necīnās pretī, daudzi ļaunie lamanieši pārstāja slepkavot.
Šie lamanieši nožēloja, ka bija nogalinājuši. Viņi nolika savus ieročus un pievienojās Amona ļaudīm. Viņi vairs nekaroja.
Ieradās vēl citi lamanieši, lai nogalinātu Amona ļaudis. Viņi joprojām necīnījās pretī, un daudzi tika nogalināti.
Amons negribēja, lai ļaudis, kurus viņš tik ļoti mīlēja, tiktu iznīcināti, tāpēc viņš lūdza Dievu pēc palīdzības. Tas Kungs lika viņam vest savus ļaudis prom no šīs zemes.
Nefijieši Zarahemlā piešķīra Amonam un viņa ļaudīm Jeršonas zemi un viņus aizsargāja. Viņi kļuva par draugiem.