4. nodaļa
Misiņa plāksnes
Lehijs pastāstīja Nefijam, ka Tas Kungs vēlas, lai viņš kopā ar saviem brāļiem atgrieztos Jeruzālemē. Viņu uzdevums bija iegūt misiņa plāksnes no vīra, vārdā Lābans.
Uz misiņa plāksnēm atradās svarīgi pieraksti. Tie vēstīja par Lehija priekštečiem un ietvēra Dieva vārdus, kas tika atklāti caur praviešiem.
Lamans un Lemuēls nevēlējās atgriezties pēc misiņa plāksnēm. Viņi teica, ka tas ir pārāk grūts uzdevums. Viņiem nebija ticības Tam Kungam.
Nefijs vēlējās paklausīt Tam Kungam. Viņš zināja, ka Tas Kungs palīdzēs viņam un viņa brāļiem iegūt no Lābana misiņa plāksnes.
Lamans, Lemuēls, Sams un Nefijs devās atpakaļ uz Jeruzālemi pēc misiņa plāksnēm.
Lamans aizgāja pie Lābana un lūdza viņam iedot plāksnes.
Lābans palika dusmīgs un nedeva Lamanam misiņa plāksnes. Lābans vēlējās Lamanu nogalināt, taču Lamans aizbēga.
Lamans pastāstīja saviem brāļiem, kas bija noticis. Viņš bija nobijies un vairs nevēlējās mēģināt, bet gan gribēja atgriezties tuksnesī pie tēva.
Nefijs atbildēja, ka viņi nevar atgriezties bez misiņa plāksnēm. Viņš aicināja brāļus izrādīt lielāku ticību Tam Kungam, lai iegūtu misiņa plāksnes.
Nefijs kopā ar brāļiem devās uz viņu vecajām mājām Jeruzālemē un paņēma no turienes zeltu un sudrabu, ko iemainīt pret plāksnēm.
Viņi parādīja Lābanam savas bagātības un piedāvāja tās iemainīt pret plāksnēm. Kad Lābans ieraudzīja viņu zeltu un sudrabu, viņš vēlējās to iegūt sev un lika brāļus padzīt.
Lābans pavēlēja saviem vīriem nogalināt Lehija dēlus. Nefijs un viņa brāļi aizbēga un paslēpās kādā alā. Lābans paturēja sev viņu zeltu un sudrabu.
Lamans un Lemuēls sadusmojās uz Nefiju. Viņi sita Nefijam un Samam ar koka nūjām.
Lamana un Lemuēla priekšā parādījās eņģelis un lika viņiem pārstāt. Viņš paziņoja, ka Tas Kungs palīdzēs viņiem iegūt plāksnes. Viņš arī pavēstīja, ka Nefijs kļūs par savu brāļu vadītāju.
Nefijs aicināja savus brāļus ticēt Tam Kungam un nebaidīties no Lābana un viņa vīriem. Nefijs iedrošināja brāļus atgriezties Jeruzālemē.
Tonakt Nefija brāļi paslēpās aiz pilsētas mūriem, bet Nefijs ielavījās pilsētā. Viņš devās uz Lābana māju.
Tuvojoties Lābana mājai, Nefijs ieraudzīja kādu piedzērušos vīru guļam zemē. Tas bija Lābans.
Nefijs ieraudzīja Lābana zobenu un to pacēla. Svētais Gars lika Nefijam Lābanu nogalināt, taču Nefijs nevēlējās to darīt.
Svētais Gars vēlreiz lika Nefijam nogalināt Lābanu, lai viņš varētu iegūt misiņa plāksnes. Lehija ģimenei šīs plāksnes bija nepieciešamas, lai mācītos evaņģēliju.
Nefijs paklausīja Svētajam Garam un Lābanu nogalināja. Pēc tam Nefijs ietērpās Lābana drēbēs un uzlika viņa bruņas.
Nefijs iegāja Lābana mājā, kur satika Zoramu, Lābana kalpu. Nefijs izskatījās un runāja gluži kā Lābans.
Viņš lika Zoramam iedot misiņa plāksnes. Zorams domāja, ka tas bija Lābans, nevis Nefijs, tāpēc viņš plāksnes atdeva. Nefijs aicināja Zoramu viņam sekot.
Lamans, Lemuēls un Sams ieraudzīja Nefiju nākam un nobijās, jo domāja, ka tas ir Lābans. Viņi metās bēgt, bet apstājās, kad Nefijs viņus pasauca.
Tad Zorams atskārta, ka Nefijs nemaz nebija Lābans, un mēģināja bēgt. Nefijs noķēra Zoramu un apsolīja, ka nenodarīs viņam pāri, ja vien viņš dosies viņiem līdzi tuksnesī.
Zorams piekrita. Nefijs kopā ar brāļiem, Zoramu un misiņa plāksnēm atgriezās pie Lehija un Sārijas.
Viņi pasniedza misiņa plāksnes Lehijam. Lehijs un Sārija bija laimīgi, ka dēli bija atgriezušies sveiki un veseli. Viņi visi priecājās un pateicās Dievam.
Lehijs lasīja no misiņa plāksnēm. Tajās bija rakstīts par Ādamu, Ievu un pasaules Radīšanu. Tās ietvēra daudzu praviešu vārdus.
Lehijs un Nefijs bija priecīgi, jo viņi bija paklausījuši Tam Kungam un spējuši iegūt misiņa plāksnes.
Lehija ģimene iesaiņoja misiņa plāksnes, lai ņemtu līdzi ceļojumā un mācītu saviem bērniem baušļus, kas bija pierakstīti uz šīm plāksnēm.