8. nodaļa
Ceļojums pāri jūrai
Tas Kungs lika Lehijam kopā ar ģimeni kāpt uz kuģa, ko viņi bija uzbūvējuši. Viņi iekrāva tajā augļus, gaļu, medu un sēklas, ko iesēt apsolītajā zemē.
Spēcīgi vēji nesa kuģi uz apsolīto zemi.
Lamana, Lemuēla un dažu citu ļaužu sirdīs iezagās ļaunums. Kad Nefijs aicināja šo ļaunumu padzīt, viņi sadusmojās un sasēja viņu ar virvi.
Viņu ļaundarību dēļ Liahona pārstāja darboties. Viņi nezināja, kurā virzienā stūrēt kuģi. Trīs dienas briesmīga vētra dzina kuģi atpakaļ.
Lehijs lika Lamanam un Lemuēlam atsiet Nefiju, taču viņi neklausīja. Lehijs un Sārija bija tik ļoti nobēdājušies, ka sasirga.
Nefija sieva un bērni raudāja. Viņi lūdzās, lai Lamans un Lemuēls atbrīvo Nefiju, taču viņi atteicās to darīt.
Ceturtajā dienā vētra pieņēmās spēkā. Kuģis grasījās grimt.
Lamans un Lemuēls saprata, ka šo vētru bija sūtījis Dievs. Viņi nobijās, ka varētu noslīkt.
Galu galā Lamans un Lemuēls nožēloja grēkus un atbrīvoja Nefiju. Lai gan Nefija plaukstu locītavas un potītes bija pietūkušas un ļoti sāpēja, viņš nežēlojās.
Nefijs paņēma rokās Liahonu, un tā atkal rādīja ceļu. Viņš noskaitīja lūgšanu, un vētra norima. Jūra kļuva mierīga.
Nefijs vadīja kuģi, un tas atkal devās pretī apsolītajai zemei.