3. nodaļa
Lehijs dodas prom no Jeruzālemes
Tas Kungs bija priecīgs par Lehiju un kādu nakti uzrunāja viņu sapnī. Viņš lika Lehijam kopā ar ģimeni doties prom no Jeruzālemes. Lehijs paklausīja Tam Kungam.
Lehija ģimene sakravāja pārtiku un teltis. Viņi pameta savas mājas, savu zeltu un sudrabu un devās tuksnesī.
Lehijam un viņa sievai Sārijai bija četri dēli. Viņus sauca Lamans, Lemuēls, Sams un Nefijs.
Pēc trīs dienu garā ceļojuma pa tuksnesi Lehija ģimene apmetās kādas upes ielejā.
Lehijs uzcēla no akmeņiem altāri un upurēja Dievam. Viņš pateicās Dievam par to, ka Viņš paglāba viņa ģimeni no iznīcības.
Lehijs nosauca upi par Lamanu, bet ieleju — par Lemuēlu. Lehijs vēlējās, lai viņa dēli līdzinātos šai upei un ielejai, nemitīgi plūstot tuvāk Dievam un nelokāmi turot pavēles.
Lamans un Lemuēls uzskatīja, ka viņu tēvs rīkojās muļķīgi, pametot Jeruzālemi un viņu bagātības. Viņi neticēja, ka Jeruzāleme tiks izpostīta.
Nefijs vēlējās izprast to, ko bija redzējis Lehijs. Viņš lūdza, vaicājot Dievam, vai tēvs bija rīkojies pareizi, pametot Jeruzālemi.
Nefijam parādījās Jēzus Kristus un pastāstīja, ka Lehija vārdi ir patiesi. Nefijs noticēja un nesacēlās tā, kā to darīja Lamans un Lemuēls.
Nefijs pastāstīja saviem brāļiem to, ko viņam bija pavēstījis Jēzus. Sams noticēja Nefijam, bet Lamans un Lemuēls neticēja.
Tas Kungs apsolīja Nefijam, ka viņš tiks svētīts, pateicoties viņa ticībai. Viņš kļūs par vadītāju savu brāļu vidū.