35. nodaļa
Virsnieks Moronijs un Pahorans
Virsnieks Moronijs priecājās par ziņu, ka Helamans un viņa karaspēks bija atguvuši no lamaniešiem lielu nefijiešu zemes daļu.
Taču Helamanam un viņa karaspēkam bija nepieciešama palīdzība. Viņiem nebija pietiekami daudz kareivju, lai aizstāvētu tik daudzas pilsētas.
Virsnieks Moronijs uzrakstīja vēstuli Pahoranam, kurš bija augstākais soģis un zemes pārvaldnieks. Viņš lūdza Pahoranam sūtīt papildspēkus Helamana karaspēkam.
Lamanieši uzbruka kādai nefijiešu pilsētai, ko Helamans jau bija atkarojis. Viņi nogalināja daudzus nefijiešus, bet pārējos no pilsētas padzina.
Dusmīgs uz valdības vadītājiem par to, ka viņi nebija sūtījuši papildspēkus, Moronijs uzrakstīja Pahoranam vēl vienu vēstuli.
Virsnieks Moronijs uzrakstīja, ka daudzi cilvēki tika nogalināti tāpēc, ka Pahorans nebija atsūtījis karaspēkam papildspēkus.
Ja Pahorans steigšus nesūtīs vīrus un pārtiku, tad Moronijs bija gatavs vest savu karaspēku uz Zarahemlu un paņemt visu, kas tam ir nepieciešams.
Drīz vien Moronijs no Pahorana saņēma atbildes vēstuli. Viņš bija ļoti noskumis par to, ka Moronijs un viņa karaspēks piedzīvoja ciešanas.
Pahorans pastāstīja Moronijam par kādu ļauno nefijiešu grupu, kas sevi dēvēja par ķēniņa varas piekritējiem un kas nevēlējās, lai viņš paliktu augstākā soģa amatā. Viņi bija padzinuši Pahoranu, līdz ar viņa atbalstītājiem, prom no Zarahemlas.
Pahorans vēl piebilda, ka viņš pulcē karaspēku, lai mēģinātu atgūt Zarahemlu.
Ķēniņa varas piekritēji bija izraudzījuši sev ķēniņu par vadītāju un pievienojās lamaniešiem.
Pahorans nedusmojās uz Moroniju par to, ko viņš bija uzrakstījis. Arī viņš vēlējās, lai nefijieši saglabātu savu brīvību.
Viņš lūdza Moronijam atsūtīt dažus vīrus palīgā un teica: ja Moronijam pa ceļam izdotos sapulcināt vēl vairāk vīru, tad ar šo apvienoto karaspēku viņi varētu atgūt Zarahemlu.
Virsnieku Moroniju priecēja doma par to, ka Pahorans vēl joprojām bija uzticīgs savai valstij un vēlēja savai tautai brīvību.
Moronijs devās pie Pahorana kopā ar dažiem vīriem. Viņš nesa brīvības karogu un pa ceļam viņam pievienojās tūkstošiem vīru.
Moronija un Pahorana apvienotais karaspēks devās ieņemt Zarahemlu. Viņi nogalināja ļauno nefijiešu ķēniņu un sagūstīja viņa vīrus.
Pēc tam Moronijs aizsūtīja pārtiku un divpadsmit tūkstošus karavīru, lai palīdzētu nefijiešu karaspēkiem. Šis apvienotais karaspēks padzina lamaniešus, un šajā zemē atkal valdīja miers.