Palīdzība pēc Nensijas nāves
Autors dzīvo Džordžijā, ASV.
Kas man bija jādara, lai aktivizētu Jēzus Kristus dziedinošo spēku savā dzīvē?
Ikera Ajerstarana ilustrācijas
2016. gada februārī mana sieva Nensija aizgāja mūžībā pēc 11 gadus ilgas cīņas ar krūts vēzi. Nepārvaramās bēdas, ko es sajutu pirmajos mēnešos pēc viņas nāves, būtu neiespējami aprakstīt kādam, kurš nav saskāries ar mīļa cilvēka zaudējumu. Bēdas, ciešanas, mokas, sāpes — neviens no šiem vārdiem nespēj to pilnīgi izteikt. Tas bija nepanesami.
Glābēja dziedinošais spēks
Es esmu sen sapratis, ka Jēzus Kristus „pazemojās visam” (M&D 88:6), lai Viņš varētu „palīdzēt Saviem ļaudīm viņu vājībās” (Almas 7:12). Tas nozīmē, ka Glābēja veiktās Izpirkšanas spēks sniedz mums vairāk nekā tikai Augšāmcelšanos un atpestīšanu no grēkiem. Caur šo spēku Viņš arī var mūs dziedināt mūsu ciešanu un vajadzību brīžos. Savās bēdās es steidzīgi — gandrīz izmisīgi — centos uzzināt, kas man bija jādara, lai aktivizētu savā dzīvē šo Glābēja spēka aspektu. Vairākas nedēļas es pētīju Svētos Rakstus un Baznīcas Augstāko pilnvaroto uzrunas. Es patiesi ticēju, ka Glābējs, maksājot par to ar Savām sāpēm un uzupurēšanos, zināja, ar ko es saskāros. Taču kā Viņa zināšanas par manām sāpēm varēja palīdzēt man? Tā kā Viņš to izcieta manis dēļ, kas man bija jādara, lai saņemtu palīdzību, kuru Viņš tādējādi varētu sniegt?
Pēc daudziem meklējumiem, studēšanas, lūgšanas un kalpošanas templī es sāku saprast. Pirmkārt, es sāku skaidrāk saprast, ka Tas Kungs jau bija palīdzējis mūsu ģimenei, mierinājis un atbalstījis to, it sevišķi nedēļās pirms Nensijas nāves. Mums bija brīnumainas garīgās pieredzes, kuras es tagad atzīstu kā svētības, kas nāk no dziedinošā un stiprinošā spēka, kas mums ir pieejams, pateicoties Glābēja veiktajai Izpirkšanai. Un vienkārša apziņa, ka Glābējs jau rūpējās par mums ļoti individuālā veidā, bija pats par sevi milzīgs mierinājums. Līdzīgi kā tas senatnē bija ar Sadrahu, Mesahu un Abed-Nego, Viņš bija ar mums mūsu ciešanu „[degošajā ceplī]” (Daniēla 3:17).
Paļāvība uz To Kungu
Es arī uzzināju, ka no mums tiek prasītas noteiktas lietas, lai mēs varētu saņemt Tā Kunga mierinājumu un dziedinājumu. Vissvarīgākais ir tas, ka mums ir jāpaļaujas uz Viņu. To var būt grūti izdarīt. Kāpēc man būtu jāpaļaujas uz Dievu, ja Viņš jau sākotnēji būtu varējis novērst Nensijas nāvi? Lai rastu atbildi uz šo jautājumu, es pastāvīgi apdomāju to, ko Tas Kungs teica pravietim Džozefam Smitam:
„Jūs nevarat ieraudzīt ar savām miesīgajām acīm šinī laikā jūsu Dieva nodomu attiecībā uz tām lietām, kas nāks vēlāk, un godību, kas sekos pēc daudzām bēdām” (M&D 58:3).
Mēs tikām svētīti ar daudzām zīmēm, ka Nensijas nāves iemesls un laiks bija saskaņā ar Tā Kunga gribu. Es esmu nācis pie atziņas, ka viszinošais un mīlošais Tēvs ir pieļāvis, ka mēs šo visu izciešam, tāpēc ka Viņa pilnīgajā nodomā mūsu ģimenes paaugstināšanai šīs ciešanas kaut kāda iemesla dēļ ir vajadzīgas. Apzinoties to, es saprotu, ka mana daļa Viņa nodomā ir ne tikai to izturēt, bet gan „labi [izturēt]” (M&D 121:8). Tādā mērā, kā es spēšu šo nelaimi veltīt Viņam, es ne tikai saņemšu palīdzību, bet arī tikšu iesvētīts. Es to jau esmu pieredzējis daudzos veidos.
Es esmu ieteicis saviem bērniem darīt to, ko pats esmu apguvis šajā procesā:
-
Lai grūtās pieredzēs izjustās sāpes liek jums kļūt par labāku mācekli.
-
Izlejiet savu sirdi lūgšanā.
-
Ja jūs sajūtat dusmas pret Dievu tāpēc, ka Viņš ļauj traģēdijām notikt, ļoti lūdzieties Viņu, lai Viņš aizstātu šīs dusmas ar ticību un pakļāvību.
-
Noslēdziet derību, ka jūs mīlēsiet Viņu un būsiet uzticīgi līdz galam.
-
Pastāvīgi veldzējieties Dieva vārdā — Svētajos Rakstos un mūsdienu praviešu un iedvesmotu skolotāju runās un rakstos.
-
Apmeklējiet templi ar lielu vēlmi mācīties par to, kam ir mūžīga nozīme.
-
Atrodiet cilvēkus, kuriem personīgā krīze pašlaik pārtop ticības krīzē, un stipriniet viņus ar savu liecību par šīm doktrīnām.
Apustuliskā liecība
Aptuveni mēnesi pēc Nensijas nāves pienāca vakars, kad bēdas, ko sajutu, bija nepanesamas. Visu to dienu es sajutu ļoti dziļas sāpes un bēdas. Es atcerējos elderu Džefriju R. Holandu no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācām, ka „glābšanas taka vienmēr ir vedusi … caur Ģetzemani”.1 Lai arī manas ciešanas nevar salīdzināt ar Glābēja ciešanām, tajā vakarā man bija pienākusi mana „tumšā un briesmīgā stunda”.2
Kad biju ar to saskāries zināmu laiku un lūdzis Dievam palīdzību, manā prātā ienāca doma par to, ko pirms vairākiem gadiem biju lasījis un atzīmējis savā datorā. Es sameklēju to dokumentu un ritināju uz leju, līdz atradu meklēto. Tā bija intervija ar elderu Ričardu G. Skotu no Divpadsmit apustuļu kvoruma (1928–2015), kurā viņam jautāja par sievas Dženīnas zaudēšanu cīņā ar vēzi 1995. gadā. Elders Skots atbildēja: „Pirmkārt, … viņa man nav zudusi. Viņa ir priekškara otrā pusē. Mēs esam saistīti ar svētu tempļa priekšrakstu un būsim kopā uz visiem laikiem.”3
Atlantas Džordžijas tempļa ilustrācija
Tajā vakarā šie vārdi nāca ar tādu spēku, ko nekad iepriekš nebiju izjutis. Tas bija tā, it kā kāds būtu ieslēdzis bākas staru tumšā naktī. Es nekad nebiju lasījis ko tādu, kam bija tik pēkšņa un pamatīga ietekme uz mani. Tumsa un sāpes pazuda. Tas līdzinājās Almas pieredzei, kad viņš „vairs [neatcerējās] savas sāpes” (Almas 36:19). Šī apustuliskā liecība iespiedās manī līdz sirds dziļumiem. Es brīnījos, ka princips, ko biju sapratis kopš bērnības, varēja pēkšņi šķist tik zīmīgs. Es atskārtu, ka manī raisīja interesi tas, kā tas bija iespējams, ka elders Skots varēja ko tādu zināt. Un tajā brīdī es sapratu, ka arī es to zinu. Ja būšu uzticīgs, man var būt visa tā cerība, kas bija elderam Skotam. Lai arī kopš tās reizes vēl noteikti esmu sajutis skumjas un sēras, es vairs nekad neesmu sajutis tik dziļas sāpes un bēdas, kādas tonakt sajutu.
Šis ir tas spēks, ko Glābējs mums dāvā, lai palīdzētu mums mūsu likstās. Es zinu, ka mūsu ģimenes bēdas nekad pilnībā neizzudīs, taču tās pārklāj tas, kas tiek saukts par Glābēja veiktās Izpirkšanas „spēcinošajām” un „pilnīgajām” svētībām.4 Mēs esam tuvinājušies Glābējam, esam sajutuši Viņa solījumus, un mūs ir stiprinājis mūsu derību drošais pamats.