Pašcieņas atgūšana — pateicoties pašpaļāvībai

Es biju precējies, man bija trīs bērni, un es biju bez darba. Darba trūkums viesa bezcerību. Raizējoties par savas ģimenes finansiālo drošību, es pārstāju ticēt saviem spēkiem.

Mana sieva Karla mudināja mani apmeklēt nodarbības par pašpaļāvību. Man šķita apkaunojoši atzīt, ka man nav darba, taču viņa iedrošināja mani apmeklēt šīs grupas nodarbības, lai es varētu parūpēties par savu ģimeni.

Es negribīgi izlēmu pamēģināt. Apmeklējot šīs grupas nodarbības, es sapratu, ka darba meklēšanā varētu lieti noderēt manas angļu valodas prasmes. Es biju studējis angļu valodu, kalpojot misijā, bet pratu sarunāties tikai par reliģiju. Lai pilnveidotu savu vārdu krājumu, es pieteicos Baznīcas piedāvātajām angļu valodas nodarbībām. Kādudien, pēc angļu valodas nodarbības, pārnācu mājās, un Karla pasniedza man telefona klausuli.

„Kas tur zvana?” es jautāju.

„Es nezinu,” viņa atbildēja. „Viņi runā angliski.”

Tas bija cilvēkresursu departamenta pārstāvis no kāda uzņēmuma, kas bija viens no lielākajiem uzņēmumiem Kostarikā, un viņš aicināja mani uz interviju. Tas mani ļoti pārsteidza, tomēr intervijā man veicās ārkārtīgi labi. Vēlāk es uzzināju, ka šo interviju bija sarunājusi Karla.

Es dabūju darbu, paturot prātā, cik ļoti man ir palīdzējušas nodarbības par pašpaļāvību. Vēlāk es aizdomājos par to, kā vēl labāk varētu izmantot apgūto. Es sāku meklēt labāku darbu un to atradu. Vēlāk es uzsāku sava personīgā celtniecības uzņēmuma vadīšanu.

Es nevaru iedomāties, kā man un manai ģimeni klātos, ja iesākumā mums nebūtu palīdzējusi pašpaļāvības programma. Es iemācījos būt pazemīgs un lūgt pēc Tā Kunga palīdzības. Es iemācījos arī atļaut tiem, kuri vēlas man palīdzēt, ienest manā dzīvē svētības. Mēs esam saņēmuši tik daudz svētību! Es esmu atguvis pašcieņu un varu svētīt savu ģimeni ar nopelnīto naudu. Es zinu, ka Svētais Gars dāvā mums svētības, ja vien mēs esam pazemīgi.