2017
Piecas jauno apustuļu mācības jaunajiem pieaugušajiem
October 2017


Piecas jauno apustuļu mācības jaunajiem pieaugušajiem

Ko mēs šobrīd varam mācīties no dažu pirmo Atjaunošanas apustuļu pieredzes?

Kaut arī viņiem bija 23 līdz 35 gadi, viņi palīdzēja mainīt pasauli. Pirmie atjaunotās Baznīcas apustuļi bija gados jauni. Dažiem no tiem šķita, ka viņi nav tam piemēroti. Daži no tiem pieļāva kļūdas. Taču viņi visi ieviesa pozitīvas pārmaiņas. Šīs ir piecas lietas, ko mēs varam mācīties no viņu pieredzes.

1. Tev nav jājūtas piemērotam, lai tāds būtu!

Attēls
Heber C. Kimball

Elizabetes Taijeres ilustrācijas

Kad 1935. gada februārī Hibers Č. Kimbals tika aicināts kalpot Divpadsmit apustuļu kvorumā, viņš nejutās piemērots šim aicinājumam. Kopš viņa pievienošanās Baznīcai nebija pagājuši pat ne trīs gadi, un viņam bija tika 33.

„Es nepavisam nebiju to gaidījis,” Hibers vēlāk atcerējās.1 Taču viņš bija ar mieru pieņemt šo aicinājumu, un, ordinējot aicinājumā, viņam tika pateikts, ka ar viņa starpniecību tiks pievērsti daudzi miljoni cilvēku.2

Būdams apustulis, viņš devās uz Angliju, kalpojot divās ļoti veiksmīgās misijās. Viņš pievērsa pulka cilvēku, kuru pēcnācēji mūsdienās varētu būt skaitāmi miljonos. Tas, ka Hibers devās uz priekšu pat tad, kad viņam šķita, ka viņam nav īpaši daudz, ko dot, svētīja gan viņu, gan daudzus citus.

2. Mūs raksturo mūsu lēmumi, nevis apstākļi!

Attēls
Thomas B. Marsh

Būdams četrpadsmit gadus vecs, Tomass B. Maršs aizbēga no savām mājām Ņūhempšīrā. Viņš strādāja par laukstrādnieku Vermontā; par viesmīli Albānijā, Ņujorkas štatā; par viesnīcas darbinieku Ņujorkas pilsētā un pēc tam — par kalpu Longailendā. Viņa dzīvē trūka pastāvīguma līdz brīdim, kad viņš satika un apprecēja Elizabeti Godkinu.

Pēc kāda laika Svētais Gars vedināja viņus ar Elizabeti pārcelties uz Ņujorkas štata rietumiem. Tur viņi izdzirdēja par Mormona Grāmatu. Tomass ieraudzīja pirmo sešpadsmit lappušu izdevumu tūliņ pēc to iespiešanas, un iespiedējs atļāva viņam izlasīt korektūras versiju. Ticot, ka šī grāmata ir no Dieva, Tomass izvēlējās pievienoties Baznīcai. Viņš tika kristīts 1830. gada 3. septembrī.3

Tomass sludināja evaņģēliju vairākos reģionos. Viņš izcieta pārbaudījumus, kad 1833. gada novembrī svētie tika padzīti no Džeksonas apgabala Misūri štatā. Kad 1834. gada jūlijā tika organizēta Misūri Augstā padome, viņš kļuva par vienu no tās sākotnējiem locekļiem. Pēc tam, kad 34 gadu vecumā Tomass tika aicināts par apustuli, viņš sāka kalpot par Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidentu. Lai gan agrāk Tomass bija dedzīgi aizstāvējis Džozefu Smitu no atkritēju uzbrukumiem, galu galā arī viņš pieredzēja vilšanos. 1838. gadā viņš izvēlējās pamest Baznīcu.4

No Tomasa Marša var mācīties to, ka nepastāvīgiem dzīves apstākļiem nevajadzētu atturēt mūs no evaņģēlija svētībām un no svētību ienešanas citu cilvēku dzīvē.

3. Uzmanies: neviens nav tik ļoti pievērsts, lai nevarētu atkrist!

Attēls
Lyman Johnson

Laimens Džonsons bija jaunākais no tiem, kuri tika aicināti, tolaik viņam bija tikai 23 gadi un četri mēneši. Viņš tika ordinēts par Augsto priesteri jau 1831. gadā — tikai dažas dienas pēc 20 gadu vecuma sasniegšanas, kad bija kalpojis vairākās Baznīcas misijās. Kalpojot vienā no šīm misijām, viņš teica sprediķi, kas iegājis vēsturē kā „viena no iespaidīgākajām liecībām par Džozefa Smita misiju un diženo darbu, kas tiek veikts pēdējās dienās”.5

Diemžēl Laimana kalpošana apustuļa amatā nebija ilga. 1837. gadā, kad Kērtlandē, Ohaio štatā, sākās finansiālās nebūšanas, viņš pavērsās pret Džozefu Smitu. 1838. gadā Laimans tika izslēgts no Baznīcas.

Lai arī cik labi viņš prata sprediķot, lai cik augsts bija viņa amats Baznīcā, Laimans tik un tā atkrita. Brigams Jangs teica, ka vēlāk Laimans esot atzinis — viņš vēlētos, kaut vēl joprojām spētu ticēt evaņģēlijam: „Es bija priekpilns un sajūsmināts. … Es biju laimīgs gan dienu, gan nakti. … Bet tagad ir palikusi vien tumsība, sāpes, bēdas un ārkārtējs izmisums.”6

4. Paklausība negarantē to, ka būs viegli, taču tas ir tā vērts!

Attēls
Parley P. Pratt

Kad Pārlijs P. Prets tika ordinēts par apustuli, Olivers Kauderijs, kurš bija viens no tiem, kam tika uzdots palīdzēt izraudzīties apustuļus, deva viņam kādu īpašu uzdevumu, sakot, ka „kalpojot viņam būs jāsastopas ar tādām pašām grūtībām, kādas bija senajiem apustuļiem”. Viņš teica, ka Pārlijs skatīs „nostiprinātus apakšzemes cietumus un pieredzēs drūmus ieslodzījumus”, taču šiem apstākļiem nevajadzētu viņu biedēt, jo šie pārbaudījumi ļaus viņam „iemantot to godību”, ko Tas Kungs viņam ir sagatavojis.7

Pārlija dzīve ritēja pēc minētā parauga. Dažbrīd viņš pieredzēja graujošu nabadzību. Sludinot evaņģēliju, viņš sastapās ar izsmieklu. 1838. un 1839. gadā viņš tika ieslodzīts, tiekot apsūdzēts tajā, ar ko Baznīcas locekļi saskārās Misūri. Taču Pārlijs baudīja arī Olivera apsolītās svētības. Neilgi pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma viņš rakstīja: „Mums klājas labi, un pēc visām mūsu likstām mēs pieredzam milzīgu labklājību, dzīvojot Tanī Kungā.”8

5. Ticība ir daudz svarīgāka par vecumu!

Attēls
Orson Pratt

Orsons Prets, Pārlija brālis, bija otrais jaunākais apustulis. Kad viņš 23 gadu vecumā tika ordinēts šajā aicinājumā, viņš bija tikai dažas nedēļas vecāks par Laimenu Džonsonu. Kalpošana, ko Orsons līdz tam bija veicis Baznīcas labā, ir izcils piemērs tam, cik daudz laba var paveikt jaunie pieaugušie.

Orsons tika kristīts 1830. gada 19. septembrī, un todien bija viņa deviņpadsmitā dzimšanas diena. Drīz pēc tam Džozefs Smits saņēma Orsonam adresētu atklāsmi, kur tika teikts, ka Orsons ir Dieva dēls, ka viņš ir ticis svētīts, pateicoties savai ticībai, un ka viņa pienākums ir sludināt evaņģēliju (skat. M&D 34:3–6). Tā nu Orsons kalpoja vairākās misijās, tai skaitā arī 1832. gadā, kad, kalpojot kopā ar Laimenu Džonsonu, viņi kristīja teju 100 cilvēku un ordinēja vairākus elderus.

Brīdī, kad Orsons tika aicināts par apustuli, viņš neuzturējās Kērtlandē. 1835. gada 23. aprīlī, atrodoties Kolumba pilsētā, viņš uzzināja, ka 26. aprīlī viņam tiek prasīts ierasties uz sapulci, kas notiks Kērtlandē.

Kaut arī viņš nezināja, kādēļ šī sanāksme tiek noturēta, viņš nekavējoties devās turp. Nezinot, ka ir ticis aicināts par apustuli, viņš ienāca telpā brīdī, kad „draudze lūdza, paužot vēlmi, kaut viņš ierastos”.9 Sajūtot svēto atbalstu, Orsons pieņēma šo aicinājumu.

Būdams apustulis, viņš sagatavoja brošūru, kurā bija iekļauts pirmais no iespiestajiem stāstiem par Džozefa Smita Pirmo vīziju. 1847. gadā, būdams viens no pionieriem, viņš veica detalizētu aprakstu par pārcelšanos uz rietumiem. Viņš uzrakstīja daudzas misionāru brošūras un pārliecinoši aizstāvēja Mormona Grāmatu.

Tagad ir pienākuši citi laiki, … vai tomēr ne?

Mūsdienās jaunie pieaugušie daudzējādā ziņā ir citādāki nekā 1835. gadā. Tomēr šīs mācības var palīdzēt mūsdienu jaunajiem pieaugušajiem viņu centienos — īstenot savu potenciālu. Šis ir kopsavilkums:

  • Virzies uz priekšu pat tad, ja tev šķiet, ka tas tev nav pa spēkam.

  • Ikvienam ir grūtības. Tu vari tās pārvarēt.

  • Turpinot aktīvi apmeklēt Baznīcu, tu jutīsies laimīgāks.

  • Nezaudē apņēmību. Esi paklausīgs un uzticīgs. Tu saņemsi svētības.

  • Tev ir kaut kas vērīgs, ko tu vari dot citiem. Tas Kungs uz tevi paļaujas.

Atsauces

  1. „Extracts from H. C. Kimball’s Journal”, Times and Seasons, 1845. gada 15. aprīlis, 868. lpp.

  2. Skat. sadaļu „Minutes, Discourse, and Blessings, 14–15 February 1835” no grāmatas The Joseph Smith Papers, Documents, Volume 4: April 1834–September 1835, red. Matthew C. Godfrey un citi (2016. g.), 229. lpp.

  3. Skat. „History of Thos. Baldwin Marsh”, The Deseret News, 1858. gada 24. marts, 18. lpp.

  4. Skat. „History of Thos. Baldwin Marsh”, The Deseret News, 1858. gada 24. marts, 18. lpp.; Kay Darowski, sadaļa „The Faith and Fall of Thomas Marsh” no grāmatas Revelations in Context: The Stories behind the Sections of the Doctrine and Covenants, red. Matthew McBride un James Goldberg, (2016. g.), 57.–59. lpp.

  5. Edward W. Tullidge, Tullidge’s Histories (1889. g.), 2. sēj. pielikums, 175. lpp.

  6. Brigham Young, Discourse, June 17, 1877, no grāmatas Journal of Discourses, 19:41.

  7. Oliver Cowdery, citāts no sadaļas „Minutes and Blessings, 21 February, 1835” grāmatā Joseph Smith Papers, Documents, Volume 4: April 1834–September 1835, 240.–241. lpp.

  8. „Letter from Parley P. Pratt, 22 November 1839”, josephsmithpapers.org/paper-summary/letter-from-parley-p-pratt-22-november-1839/1.

  9. „Extracts from H. C. Kimball’s Journal”, Times and Seasons, 1845. gada 15. aprīlis, 869. lpp.