Pāruru i te mau tamari’i

Hōho’a

Jesus with children

’A hi’o na i tā ’outou mau tamari’i ri’i, nā David Lindsley © 1983

’Ua fa’ata’a Iesu i te taime nō te ha’apa’o i te feiā ’āpī ’e tei pāruru-’ore-hia (hi’o Mataio 19:14). E nehenehe ato’a tā tātou e fa’ata’a i te taime nō te fa’aro’o i tā tātou mau tamari’i ’e e tāmata i te māramarama i tō rātou mau fifi.

« Rahi noa atu te here tā te tamari’i e ’ite, ’ōhie noa ato’a atu ’oia e parau mai », ’ua parau te tuahine Jones. « […] e mea tītau ’ia ha’amata tātou i te ’āparaura’a ’eiaha rā e tīa’i nā te mau tamari’i e haere mai ia tātou nei ».⁴

’Ua ’ite mai te hō’ē metua vahine ē, e tauturura’a mau ’ia ui i te mau tamari’i i te mau ahiahi ato’a : « E parau ānei tā ’oe i fa’aro’o i teie mahana ’aita ’oe i ta’a ? »

Te mana’o mātāmua paha o tā tātou mau tamari’i, ’o te ’imira’a ïa i ni’a i te natirara i te mau pāhonora’a nō te mea, e hōro’a vave mai te reira i te pāhonora’a ’e e’ita ato’a e hi’o ’ē mai, tītauhia rā ’ia fa’aō tātou i te mana’o i roto ia rātou ē, ’o tātou te rāve’a e ti’aturi pāpū a’e nō te ha’amāramaramara’a. Te aura’a ra, ’eiaha tātou e fa’arahi ato’a i te taime e parau mai tā tātou mau tamari’i i te hō’ē mea huru au ’ore. ’Ei hi’ora’a, mai te mea e fa’arahi atu tātou ’ia fa’a’ite mai tā tātou tamari’i ē ’ua ’imi ’oia i te hōho’a faufau, e’ita paha ïa ’oia e ho’i fa’ahou mai nō te ani ia tātou i te tauturu. Mai te mea rā e pāhono atu tātou ma te here, e rāve’a ïa nā tātou nō te fa’atae atu i te hō’ē poro’i pāpū—’ua hina’aro tātou ’ia paraparau mai rātou ’ia tātou nō ni’a i te mau mea ato’a.

’Ua parau te tuahine Jones : « ’Ia paraparauhia nō ni’a i te mau fifi ri’i nā roto i te here, e ha’amau ïa te reira i te hō’ē niu tano nō te pāhonora’a i te taime e tae mai te mau fifi rahi, e vai matara noa te ’āparaura’a ».⁵

Te tahi o te mau paraparaura’a faufa’a rahi roa a’e ’e te mea pāruru nā te mau metua ’e te tamari’i, nō ni’a ïa i tō rātou tino. I roto i teie mau ’āparaura’a e fa’a’ohipa i te mau parau pāpū nō ni’a i te mau tuha’a o te tino, te parau nō ni’a i te hōroira’a ’e e aha te mau tauira’a e tupu i te mau matahiti i muri nei. E paraparau tātou nō ni’a i te orara’a ’āpeni ’e te parau nō te hereherera’a pae tino ’e pae manava ’ei tuha’a nehenehe nō te fa’anahora’a a te Metua i te Ao ra. E nehenehe ato’a tātou e paraparau nō ni’a i te mau tumu parau mai te hāmani-’ino-ra’a ’e te hōho’a faufau. Tītauhia ’ia tano noa teie mau ’āparaura’a i te fāito matahiti o te tamari’i ’e ’ia arata’ihia te reira e te mau uira’a a te mau tamari’i. Te mea au a’e, ’o te fa’atupura’a ïa i te mau ’āparaura’a rau i roto i te tau, ma te hōro’a i te ha’amāramaramara’a i terā taime ’e terā taime ’a pa’ari noa ai tā tātou mau tamari’i ’e ’a rahi noa ai tō rātou māramarama. (Hi’o i te hope’a o teie parau ve’a nō te tahi atu mātēria tauturu.)

’Ua hōro’a Iesu i te hi’ora’a maita’i roa nō te tā’āto’ara’a (Ioane 8:12). ’Ei feiā pa’ari, ’ua fāna’o ato’a tātou i te rāve’a ’e te hōpoi’a nō te riro ’ei hi’ora’a. Hō’ē rāve’a maita’i roa a’e nō te tauturu i tā tātou mau tamari’i ’ia vai ataata ’ore noa, ’o te fa’a’itera’a ïa tātou iho i te hi’ora’a nō te mau mā’itira’a ataata ’ore. E mea hi’o te mau tamari’i i te huru ta te mau metua e rave i te tahi atu ta’ata ’e te huru tā te tahi atu ta’ata e rave i ni’a ia rātou. Mai te mea tei roto ’outou i te hō’ē aura’a ’aore rā te hō’ē fifi ’e te hia’ai fa’atītī e fa’atupu i te ataatara’a nō tō ’outou ’utuāfare, ’a tītau i te tauturu. ’A tītau i te tauturu a te mau ti’a mana tīvira ’e a te mau ta’ata tōro’a fa’aa’o, nā reira ato’a te tauturu a tō ’outou ’episekōpo ’aore rā te peresideni Sōtaiete Tauturu ’o tē nehenehe e arata’i ia ’outou i te tauturu tano i roto i te ’Ēkālesia ’e nā rāpae ato’a. ’Ia fāna’o ’outou i te ataata ’ore ’e te fa’atura.

E hōro’a ato’a tātou i te hi’ora’a nō te ta’ata e ha’apa’o i tōna pūai pae vārua. Tē ’ite ra ānei tā tātou mau tamari’i tē pure ra tātou ? ’Ua ’ite ānei rātou tē tai’o ra tātou i te mau pāpa’ira’a mo’a ? ’Ua fa’aro’o ānei rātou i tō tātou ’itera’a pāpū ? Tē ’ō’omo ra ānei tātou te ’utuāfare i « te ha’ana tama’i ato’a a te Atua ra » i te po’ipo’i hou ’a haere ai i rāpae i roto i te ao ? (hi’o Ephesia 6:11–18 ; Te Parau Ha’api’ira’a ’e te mau Parau Fafau 27:15–18).

’Ua fa’ahapa te Fa’aora i te feiā tei ha’apēpē i te mau tamari’i (hi’o Mataio 18:6). E nehenehe ato’a tātou ’ia riro ’ei ti’a ārai nō te mau tamari’i i roto i tō tātou orara’a.

« Hina’aro rātou i te tahi ta’ata nō te paraparau nō rātou », ’ua ha’api’i te peresideni Dallin H. Oaks, tauturu mātāmua i roto i te Peresidenira’a Mātāmua, « ’e hina’aro rātou i te ta’ata fa’aoti nō te tu’u i tō rātou maita’i i mua i te hia’ai pipiri o te ta’ata pa’ari ».⁶

’Eiaha iho ā ïa tātou ’ia fa’ataiā roa ’aore rā ’ia hi’o ’ē noa i te ta’ata, e vai ara rā i te mau mea e nehenehe e riro mai ’ei ata’aatara’a ’e e rave i te mau fa’aotira’a pa’ari ’e te ataata ’ore. E pe’e te mau ti’a fa’atere Paraimere i te mau arata’ira’a a te ’Ēkālesia nō ni’a i te āraira’a i te hāmani-’ino-ra’a⁷—tē vai nei te pāruru ’ia vai e piti ’orometua i roto i te hō’ē piha ha’api’ira’a ’e ’ia hāhaere te tahi ta’ata nō te peresidenira’a e hi’o i te mau piha ha’api’ira’a.

E ’āpo’o te mau metua ’e te feiā fa’atere nō te fa’aoti e mau ’ohipa ārai fa’ahou ānei e rave nō te fa’aiti i te mau ataatara’a. ’Ei hi’ora’a, e rave rahi fare purera’a a te ’Ēkālesia e mau hi’o i ni’a i te ’ūputa o te piha ha’api’ira’a. Mai te mea ’aita, e nehenehe paha ïa e vaiiho matara ri’i te mau ’ūputa i te taime nō te piha ha’api’ira’a ’e e paraparau i te ti’a nō te mau fare a te ’Ēkālesia e nehenehe ānei e tu’u i te tahi hi’o i ni’a i te ’ūputa. Ta’a ’ē noa atu tō rātou pi’ira’a, e nehenehe te feiā pa’ari ato’a e hi’o i te fare purera’a ’e e tauturu mai ’ia tītauhia, mai te fāri’ira’a i te mau rātere i roto i te vāhi tomora’a, ’aore rā nō te fa’aitoito i te hō’ē tamari’i nā rāpae ’ia ho’i i tōna piha ha’api’ira’a.

Te vāhi ’oto rā, i te tahi taime e pēpē te tamari’i i te tamari’i. Mai te mea e ’ite tātou i te hō’ē noa atu rave-’ino-ra’a ’aore rā tē piripiri roa ra te tahi nau ta’ata ’e ’aita te reira i tano, i te fare purera’a ānei ’aore rā i te tahi atu vāhi, tītauhia ’ia rave ’oi’oi tātou i te hō’ē mea. Mai te mea e ti’a fa’atere tātou, tītauhia ’ia ineine tātou nō te paraparau i te mau ’utuāfare i roto i terā ’ohipa—noa atu e ’ohipa huru ’ē terā—nō te ha’apāpū ē, e mea ataata ’ore te mau tamari’i ato’a. ’A fa’ateitei i tō ’outou reo ma te aumihi ’e te pāpū nō te tauturu i te ha’amaura’a i te peu hāmani maita’i.

Mai te mea tē mana’o ra tātou ē, tē hāmani-’ino-hia ra te hō’ē tama, e fa’a’ite atu tātou i teie nei pe’ape’a i te mau ti’a mana tīvira i terā iho taime. I te mau fenua e rave rahi, tē vai nei te niuniu tauturu e hōro’a i te rāve’a ārai fifi, te ha’amāramaramara’a ’e te mau rāve’a turu. E parau ato’a tātou i te ’episekōpo nō ni’a i teie mana’o nō te hāmani-’ino-ra’a, nō ni’a iho ā rā i te mau ta’ata e nehenehe e tāpiri i te mau tamari’i i roto i te ’Ēkālesia. Hau atu i te ravera’a i te mau ’ohipa e ārai i te ta’ata hāmani ’ino ’ia tāpiri i te mau tamari’i, e nehenehe te ’episekōpo e tāmāhanahana ’e e turu i te feiā i hāmani-’ino-hia ma te tauturu ia rātou ’ia fārerei i te tahi atu feiā tauturu nō te pū nō te ’utuāfare.

Hōho’a

Primary teacher hugging child with Down syndrome

Hōho’a faʼahōho’araʼa nā Shanea Janese Acebal

’Ua mātau ’e ’ua ha’amaita’i hō’ē hō’ē Iesu i te mau tamari’i (hi’o 3 Nephi 17:21). Nā reira ato’a, e ha’amātau tātou i te tamari’i tāta’itahi ma te tāmata i te tauturu ta’a ’ē iāna.

Nāhea tātou i te fa’ariro i te fare purera’a ’ei vāhi ataata ’ore atu ā nō te mau tamari’i e fifi tō rātou i te pae nō te ea ? E fa’anahora’a ānei tā tātou nō te tauturu i te mau tamari’i Paraimere huma ? I roto i tā tātou mau ha’api’ira’a i te Paraimere, tē māna’ona’o ra ānei tātou i te vaira’a rau o te mau tamari’i i tō rātou fare ? E aha atu ā tā tātou e nehenehe e rave nō te fāri’i rahi atu ā ia rātou ?

Te mau parau tati nūna’a ’ē, te mau parau fa’aha’eha’a ta’ata nō te tahi atu ta’ere ’e te mau ’ohipa fa’ahapa i te mau melo nō te tahi atu ha’apa’ora’a fa’aro’o, ’aita te reira i roto i te mau poro’i nā tātou. Tē vai ra te hō’ē piha Paraimere, ’aita te hō’ē tamāroa i pāpū maita’i i te reo o te tahi atu mau tamari’i. ’Ia tupu tōna mana’o fāri’i maita’i, ’ua ha’apāpū te mau ’orometua ’ia nene’i i te mau parau ’ōpere nā roto i nā reo e piti. Nā te mau ’ohipa ri’i māna’ona’ora’a ia rātou e fa’a’ite i te mau tamari’i ē, tē ’ite ra tātou ia rātou ’e tē ha’apa’o ra tātou ia rātou tāta’itahi, ’e e ha’amau teie mau ’ohipa i te hi’ora’a nō rātou ’ia pe’e.

E ’ite mai paha tātou ē, tītauhia te tauturu rū nō te tahi mau tamari’i. ’Ei hi’ora’a, e ’ohipa mātau te tauira’a i te huru ’a pa’ari ai, terā rā, mai te mea e riri noa te hō’ē tama, e fa’aātea noa ’oia iāna, ’aore rā e ’oto noa ’oia e rave rahi hepetoma, e fifi rahi atu ā paha e vai ra ’o tē tītauhia te tauturu a te feiā tōro’a. E mea faufa’a iho ā ïa te mau peu parau ti’a mai te pure ’e te tuatāpapara’a pāpa’ira’a mo’a, pinepine rā te taime, tītauhia te tahi atu ā tauturura’a nō rātou tē ha’amata ra te huma roro ’aore rā tē tāfifi ra i te hō’ē pēpē huna. E’ita te tāu’a-’ore-ra’a i te reira e ha’amaita’i i te ’ohipa. I te mau ārea e rave rahi, e nehenehe te mau ’episekōpo e hōro’a i te tauturu moni i te mau ta’ata ’e te mau ’utuāfare nō te fārerei i te mau ta’ata fa’aa’o nō te mau pū nō te ’utuāfare ’aore rā te tahi atu mau pū.

Hōho’a

father helping son ride bicycle

Hōho’a faʼahōho’araʼa nā Angalee Jackson

’A pāruru ai Iesu i te mau tamari’i, ’ua ha’apūai ato’a ’oia ia rātou. ’Ua fa’atoro ’oia i ni’a i te mau tamari’i ’ei hi’ora’a (Mataio 18:3). I muri iho i tōna tere i Amerika, ’ua ti’a i te mau tamari’i ’āpī ’ia ha’api’i i te feiā pa’ari « i te mau mea māere » (3 Nephi 26:16).

E ti’a ia tātou ’ia ha’apūai i te mau tamari’i tā tātou i mātau nā roto i te ha’api’ira’a ia rātou ’ia ta’a nāhea te Vārua i te paraparau ia rātou ’ei reira e pe’e atu ai i te Vārua i te taime e rave i te mau fa’aotira’a—ma te tauturu ia rātou ’ia fa’atupu i te hō’ē tīti’a roto nō te arata’i i tā rātou mau ’ohipa. Mai tā te tuahine Jones i ha’api’i : « E mea faufa’a rahi te tauturura’a i te tamari’i ’ia hāmani i tō rātou iho ferurira’a ’e tō rātou hina’aro nō te [rave i te mau fa’aotira’a ataata ’ore].⁸ Teie te tahi mana’o tei ha’apūai i te tahi atu mau ’utuāfare :

• ’Ua ha’api’i te hō’ē metua vahine i tāna mau tamari’i ’ia ha’apa’o maita’i i tō rātou « mau mana’o fa’aara » ’e ’ia hi’o maita’i i te mau ta’ata « huru fifi ». ’Ua ho’ona te reira i te taime ’ua tāmata te tahi ta’ata i te fa’ahaere i tāna tamaiti i te vāhi haumiti, ’e ’ua fa’aro’o ’oia i tōna mau mana’o fa’aara ’e ’ua pāto’i ’oia.

• Tē vai ra te tahi mau ’utuāfare e feruri a’ena i te fa’anahora’a fa’aora e fa’a’ohipa i te taime e fa’aruru rātou i te hō’ē ’ohipa e pēpē rātou. ’Ei hi’ora’a, ’ua pi’i te hō’ē ’utuāfare i tāna fa’anahora’a fa’aora « tūpohe ’e parau » ’oia ho’i, e tūpohe i te mātini rorouira ’e e parau i te hō’ē metua i terā iho taime mai te mea ’ua pia mai te hō’ē hōho’a au ’ore. ’Aita roa atu tā rāua mau tamari’i i uiui te mana’o e aha tē rave i mua i te mau rāve’a ha’apararera’a au ’ore—’Ua ’ite rātou e aha tē rave.

• ’Ua ha’amau ato’a te hō’ē ’utuāfare i te hō’ē parau ’ōmo’e tā rātou e nehenehe e hāpono poro’i mai i te metua ’aore rā e parau mai nā ni’a i te niuniu ’ia tītauhia ’ia ti’ihia mai rātou i terā iho taime.

• E nehenehe ’outou e tauturu i tā ’outou mau tamari’i e ha’api’ipi’i ’ia parau « ’Aita ! » i te taime e tāmata te tahi ta’ata e ’ume ia rātou ’ia rave i te hō’ē ’ohipa e fa’atae mai i te mana’o au ’ore. ’Ia ’ite te mau tamari’i ato’a ē, e nehenehe tā rātou ’ia ani i te tauturu, ’e ’ia ani noa rātou i te reira ē tae roa tei te vāhi ataata ’ore rātou.

Ha’amana’o ana’e i te ’ohipa i tupu i roto i te 3 Nephi 17, i tō Iesu « [ravera’a] i tā rātou mau tamari’i ri’i, ha’amaita’i tāta’i hō’ē ihora ia rātou ’e ’ua pure atura i te Metua nō rātou… ’E ’ua ha’a’ati-ato’a-hia i te auahi ; ’e ’ua tauturu maira te mau melahi ia rātou » (mau ’īrava 21, 24). Penei a’e teie taime rahi nō teie ’ā’amu e ’ere nō te ha’api’i noa ia tātou i te faufa’a rahi o te mau tamari’i, nō te fa’ahōho’a ato’a rā e aha tā tātou tuha’a ’ohipa ’ei ta’ata pa’ari. ’O tātou te feiā ha’apa’o i te u’i nō muri. Tātou te mau melahi e ha’a’ati ’e e aupuru i te mau tamari’i. Tāmau ana’e i te hi’o i ni’a ia Iesu ’ei hi’ora’a maita’i roa nō tātou ’ei reira e rave i te maita’i a’e e roa’a ia tātou nō te ’atu’atu i tā tātou mau tamari’iri’i ma te here ’e te pāruru.