Te mau taea’e e te mau tuahine i roto i te Fatu

Nō te pe’e i te hi’ora’a maita’i roa o tō tātou Fa’aora ’e ’ia riro mai iāna ra te huru, e fāri’i tātou i tāna anira’a ’ia haere nā muri iāna i ni’a i tōna ē’a nō te fafaura’a (hi’o Mose 6:34). I te tahi taime e ’ite tātou i te ’ē’a nō te fafaura’a nā roto i te mau ’ōro’a nō te fa’aorara’a ’e te fa’ateiteira’a tei tāpa’o i te reira—te bāpetitora’a ’e te ha’amaura’a nō te fāri’i i te hōro’a o te Vārua Maita’i ’e ’ia riro mai ’ei melo nō Te ’Ēkālesia a Iesu Mesia i te Feiā Mo’a i te mau Mahana Hope’a nei ; Fa’atōro’ara’a i te Autahu’ara’a a Melehizedeka (nō te mau taea’e) ; te ’ōro’a hiero i roto i te fare o te Fatu (nō tātou tāta’itahi ’ei ta’ata hō’ē) ; ’e te tā’atira’a i te hiero.

Te hō’ē ’ōro’a e tītauhia nō te fa’aorara’a ’e te fa’ateiteira’a e ’ohipa mo’a ïa e ravehia nā roto i te mana o te autahu’ara’a tei ha’amanahia, ’o tē ha’api’i nei ia tātou i te fafaura’a nā roto i te reira e tū’ati ai te ’ōro’a. I roto i te tahi huru, e nehenehe tātou e fa’ariro i te hō’ē ’ōro’a nō te fa’aorara’a ’e te fa’ateiteira’a mai te hō’ē ’ohipa i rāpae ’o tē fa’aō i te hō’ē aura’a tītauhia ’e te Atua ’e tāna Tamaiti mo’a i roto i tō tātou orara’a nā roto i te fafaura’a.

Tātou tāta’itahi, ’ei tamaiti ’e ’ei tamāhine here nā te Atua, tē rave nei i tā tātou iho mau fafaura’a mo’a ’e te Atua. Tē rave nei tātou i te reira mai te ta’ata ta’i hō’ē, ma tō tātou iho i’oa, tātai’ihō’ē. E hōro’a mai teie natira’a o te fafaura’a ’e te Atua ia tātou tāta’itahi i te mana, te tīa’ira’a ’e te fafaura’a. E nehenehe teie mau fafaura’a e taui i tō tātou nātura mau, e ha’amo’a i tō tātou mau hina’aro ’e tā tātou mau ’ohipa, ’e e tauturu ia tātou ’ia ha’apae i te ta’ata tino nei ’aore rā i te vahine tino nei, ’a fāri’i ai tātou i te mau umera’a a te Vārua Maita’i. Nā roto i te fafaura’a, maoti te Tāra’ehara a te Mesia te Fatu, e nehenehe tātou tāta’itahi ’ia riro mai te hō’ē tamari’i nā te Atua—« te auraro, te marū, te ha’eha’a, te fa’a’oroma’i, te ’ī i te aroha » (Mosia 3:19).

« I aroha mai te Atua i tō te ao, ’e ’ua tae roa i te hōro’a mai i tāna Tamaiti fānau tahi » (Ioane 3:16)—’e ’ua hōro’a ’oia ia tātou te tahi i te tahi. Te rirora’a ’ei melo nō te fafaura’a—’ia natihia i te Atua ’e i te tahi ’e te tahi nā roto i te fafaura’a—e ani manihini nei ia tātou ’ia rave fa’aoti i tō tātou ihota’ata ’e tā tātou ’ōpuara’a hanahana, nā roto i te ’āparaura’a i te ra’i ’e te natira’a atu ’e te fa’atupura’a i te hō’ē ’āmuira’a feiā mo’a, ’a here ai ’e ’a tāvini ai tātou te tahi i te tahi ’e te feiā ’ati a’e ia tātou. I roto i te hōro’ara’a i te rāve’a ’ia rave i te fafaura’a ’e te rirora’a nō te hō’ē fafaura’a, ’aita te Atua e ha’apa’o i te huru o te ta’ata. Tē ani manihini nei ’oia ia tātou tāta’itahi, te vahine ’e te tāne, tei fa’aipoipohia ’aore rā tei ’ore i fa’aipoipohia, noa atu te huru o tō tātou hīro’a tumu ’e tō tātou huru orara’a, ’ia haere mai iāna ra ’e i te tahi ’e te tahi nā roto i te fafaura’a.

’Ia riro ana’e tātou nā roto i te fafaura’a nō te Fatu, ’ua riro ato’a tātou nā roto i te fafaura’a i te tahi ’e te tahi. E tupu te mau mea fa’ahiahia ’ia here ana’e tātou i te Fatu ’e ’ia ha’a ’āmui ana’e, ’ia ’āparau ’āmui ana’e ’e ’ia tāvini ana’e tātou te tahi i te tahi. E ha’apūai te tāvinira’a o te fafaura’a i tō tātou tā’amura’a ’e te Fatu ’e i te tahi ’e te tahi. Tei roto i te reira tō tātou iho aura’a ’e tō tātou Metua i te ao ra, tō tātou ’utuāfare, te ’āmuira’a o te ’Ēkālesia, te ’oire ’e te mau u’i ’utuāfare. Ma te orara’a i tā tātou mau fafaura’a, e mo’e tō tātou iho pipirira’a ’e e ’ite mai i tō tātou iho maita’i roa a’e niuhia i ni’a i te Mesia.

I roto i te fa’anahora’a hanahana nō te ’oa’oa a te Atua, ’ua parau te peresideni Russell M. Nelson, « E veteahia te ra’i i te mau vahine tei hōro’ahia te mana o te Atua nā roto i tā rātou mau fafaura’a autahu’ara’a mai tei vēteahia i te mau tāne tei mau i te autahu’ara’a, ’aita e ta’a-’ē-ra’a ».⁴

’Ua parau te peresideni Camille N. Johnson, peresideni rahi nō te Sōtaiete Tauturu, « e ti’ara’a tō tātou ’ia fāri’i i te mana o te autahu’ara’a nā roto i tō tātou ti’a-mā-ra’a ».⁵ Ma te fa’ahiti i te peresideni Nelson, ’ua parau ’oia : « Tē hina’aro nei mātou i te mau vahine tei ’ite nāhea ’ia roa’a te mana tā te Atua i fa’ata’a nō te feiā ’o tē ha’apa’o i te fafaura’a ».⁶ Te feia o tē ha’apa’o i te fafaura’a o tē ’imi ’e o tē ora ma te fa’aro’o, te ha’eha’a ’e te itoito, te na reira ra te peresideni Johnson i te ha’api’i, e fāri’i ïa rātou i te arata’ira’a, te fa’aurura’a, te mau hōro’a o te Vārua, te heheura’a, ’e « te tauturu ’e te pūai nō te riro hau atu mai ia Iesu Mesia ’e te Metua i te ao ra te huru ».⁷ ’A pūpū ai tātou tāta’itahi i tā tātou mau hōro’a hō’ē roa nō te ’āpiti atu i te Fatu ’e i te tahi ’e te tahi, tē fa’atupu ra ïa tātou i « te hō’ē tino » (1 Korinetia 12:13).

I roto i te fa’anahora’a a te Atua, e mau hoa ’e e mau tauturu te mau metua vahine ’e te mau metua tāne. E tauturu tātou te tahi i te tahi ’ei ’āpiti ’aifāito i roto i te here ’e te parauti’a nō te ’atu’atu ’e nō te pāhono i te mau hina’aro o te tahi ’e te tahi ’e o tō tātou ’utuāfare. Te mana’o ’e te peu vi’ivi’i ’ore ’o te hō’ē ïa tītaura’a mātāmua nō te heheura’a ’e nō te fa’aurura’a tā te mau tāne ’e te mau vahine e hina’aro nei. I roto i tō rātou ’utuāfare, e ti’a i te mau metua tāne ’e te mau tāne fa’aipoipo ’ia fa’atere ma te mārū, te ha’eha’a ’e te here ha’avare ’ore—te mau huru parauti’a tā te mau tāne ’e te vahine e hina’aro i roto i tō tātou mau aura’a ato’a.⁸

E ’oto te ra’i mai te mea, i roto i te mau aura’a ato’a, tē vai ra te hāmani-’ino-ra’a, te ha’avīra’a, ’aore rā te fa’ahepora’a rau a te tāne ’aore rā a te vahine. Te tāparura’a, te fa’a’oroma’ira’a maoro, te hāmani maita’i ’e te ’ite ateate ’o te mau maita’i ïa mai te huru o te Mesia tā tātou tāta’itahi e ’imi nei—tei fa’aipoipohia ānei, tei fa’aipoipo-’ore-hia, te ’ivi, ’aore rā tei ta’a (hi’o Te Ha’api’ira’a Tumu ’e te mau Fafaura’a 121:41–42). Nō te mea tō tātou ti’ara’a i mua i te Fatu ’e i roto i tāna ’Ēkālesia ’ua fa’ata’ahia nā tō tātou iho huru ’e tō tātou parauti’a i te ha’apa’ora’a i te fafaura’a.

Hōho’a

mau tāne ’e mau vahine i roto i te hō’ē rurura’a ’āpo’ora’a

Tāu’aparaura’a i roto i te ’āpo’ora’a

I roto i taua ā vārua ra, i roto i te ’Ēkālesia a te Fatu, tē tau’aparau nei tātou i roto i te ’āpo’ora’a ’a tāvini ’āmui ai tātou. I roto i tā tātou mau ’āpo’ora’a, tē ’imi nei te feiā fa’atere i te mau hi’ora’a ’e te mau mana’o o te mau ta’ata ato’a. Tē māuruuru nei au i te mau vahine ’e te mau tāne fa’ahiahia tā’u i fāna’o i te tāvinira’a i pīha’i iho i te tahi ’e te tahi, i roto i te mau ’āpo’ora’a fa’atere a te ’Ēkālesia. Tē tauturu nei teie mau tuahine ’e mau taea’e hanahana i te ha’aputuputura’a ia ’Īsera’ela nā roto i te ’ohipa misiōnare, i te fa’aineinera’a ia tātou ’ia fārerei i te Atua nā roto i te autahu’ara’a ’e te tāvinira’a ’utuāfare, te tāhō’ēra’a i te mau ’utuāfare nō te tau a muri atu nā roto i te ’ohipa hiero ’e te ’ā’amu ’utuāfare, ’e te aupurura’a i te feiā nava’i ’ore nā roto i te ’ohipa tōtauturu ’e te fa’arava’ira’a iāna iho.

I roto i te huru tāta’itahi, e rave tātou i te mau fa’aotira’a maita’i a’e ’e e manuia rahi atu ā tātou i roto i te tāvinira’a i te Fatu mai te mea e ha’afaufa’a tātou i te mau hōro’ara’a a te tahi ’e te tahi ’e ’ia ’ohipa ’āmui tātou, te mau taea’e ’e te mau tuahine i roto i tāna ’ohipa.

’Oia ato’a, tē māuruuru nei au ē, i roto i tā mātou mau titi ’e te mau pāroita, ’ua hō’ē te mau taea’e ’e tuahine feiā fa’atere ’e te mau melo i roto i te ’ohipa nō te fa’aorara’a ’e te fa’ateiteira’a. I roto i te ’Ēkālesia ato’a, i raro a’e i te fa’aterera’a a te feiā fa’atere misiōni itoito, tei roto i te mau ’āpo’ora’a fa’aterera’a misiōni te mau peresibutero ’e te mau tuahine ti’a’au nō te ha’api’ipi’ira’a ’o te arata’i nei i tā tātou mau misiōnare, ’ua riro tā rātou ’ohipa ’e te mau hōpoi’a e mea ha’afaufa’ahia ’e te faufa’a rahi. I roto i te nu’u fa’ehau a te hau Marite, te mau ’ōmōniē feiā mo’a i te mau mahana hope’a nei, te mau tāne ’e te mau vahine, pāturuhia e te ’Ēkālesia, tē ha’amaita’i nei rātou i te feiā e tāvini nei i roto i te mau ’āma’a tāvinira’a rau.⁹ I roto i te aupurura’a, e rāve’a ’e e tītaura’a nō tā tātou feiā ’āpī tamāroa ’e feiā ’āpī tamāhine ’ia tāvini. I roto i tā tātou tāvinira’a, e ti’a ’āmui pā’āto’a tātou.

Hō’ē rāve’a te reira nō te ti’a atu ’ei ’ite nō te Atua, ’o te tāvinira’a ïa ’ei ’ite nō te mau ’ōro’a o te ’evanelia tei fa’aho’i-fa’ahou-hia mai. Tē ti’a nei te mau tuahine ’e te mau taea’e ’ei ’ite nō te mau bāpetizora’a, nō te feiā ora ’e nō tei pohe. Tē ti’a nei te mau taea’e ’e te mau tuahine ’ei ’ite nō te tahi atu mau ’ōro’a i roto i te fare o te Fatu. I reira, i raro a’e i te mau tāviri a te peresideni hiero, e rave te mau tuahine i te mau ’ōro’a mo’a nō te mau tuahine ’e e rave te mau taea’e i te mau ’ōro’a mo’a nō te mau taea’e.

I roto i te fa’anahora’a hanahana nō te ’oa’oa a te Atua, ’ua parau te peresideni Dallin H. Oaks, tauturu hō’ē i roto i te Peresidenira’a Mātāmua, « e ha’amaita’i te mana o te autahu’ara’a ia tātou pā’āto’a. E arata’i mau tāviri o te autahu’ara’a i te mau vahine mai te mau tāne, ’e nō te mau vahine ’e te mau tāne te mau ’ōro’a o te autahu’ara’a ’e te ha’amanara’a o te autahu’ara’a. Te ta’ata e ha’a i roto i te hō’ē tōro’a ’aore rā te hō’ē pi’ira’a tei fāri’ihia nā roto mai i te hō’ē ta’ata tei mau i te mau tāviri o te autahu’ara’a, e fa’a’ohipa ’oia i te ha’amanara’a o te autahu’ara’a i roto i te fa’aotira’a i te mau ’ohipa tei fa’ata’ahia nāna ».¹⁰

’A tūtava ai tātou ’ia « riro ’ei hō’ē », mai ia Iesu Mesia ato’a tei hō’ē i te Metua (Ioane 17:21), e ti’a ia tātou ’ia « tu’u i tā te Fatu ra tā Iesu Mesia i ni’a iho » ia tātou (Roma 13:14).

E nehenehe tātou e ha’amo’ahia, mai te mea ma te aroha, e ha’api’i mai tātou ’e e fa’ariro ho’i i te mau maita’i o Iesu Mesia ’ei huru nō tātou :’ia here hope atu ā, ’ia fa’a’ore ’ōhie atu ā i te hapa, ’ia fa’aiti ’ōhie a’e i te ha’avā, ’ia tāvini ’e ’ia fa’atusia ma te hina’aro rahi atu, ’ia fa’a’ite hōhonu atu ’e te pinepine i te aumihi.

E mata na tātou i te ti’aturi i te ha’api’ira’a tumu ’e i te hi’ora’a o te Mesia, ma te ’oa’oa i te parau mau ’e i te rirora’a ’ei feiā ’āpe’e ha’eha’a nāna (hi’o 2 Nephi 28:14)—tātou tāta’itahi ’ei ta’ata hō’ē ’e ’ei taea’e ’e ’ei tuahine i roto i te Fatu.¹¹