Spēcināt augošo paaudzi

Elders Nīls A. Maksvels (1926–2004) no Divpadsmit Apustuļu kvoruma: „Tā Kunga taupītajai šim laikam [augošajai paaudzei] tagad jātiek saglabātai … un sagatavotai šim īpašajam brīdim cilvēces vēsturē! Viņi ir aizkavēti, lai piedzimtu šajā laikā, taču tagad viņiem jātiek virzītiem uz priekšu, lai izpildītu savu uzdevumu. …

Jaunieši neatšķiras no paredzamiem pievērstajiem. Pastāv tādi izšķiroši brīži, kad viņu dvēseles sāk liekties — virzienā uz To Kungu vai prom no Viņa. Šos lēmumu pieņemšanas brīžus nevar radīt, taču, kad tie notiek, tos nedrīkst laist garām. Visbiežāk šādi brīži rodas klusās un godbijīgās sarunās ar vecākiem, vecvecākiem, bīskapu, pieaugušu vadītāju vai taisnīgu vienaudzi” (“Unto the Rising Generation,” Ensign, 1985. g. aprīlis., 8, 10).

Elders Ronalds A. Rasbands no Septiņdesmito prezidija: „Mūsu augošā paaudze ir pelnījusi mūsu vislabākos centienus, lai atbalstītu un stiprinātu viņus ceļā, kad tie kļūst pieauguši. … Katrā mūsu rīcībā, katrā vietā, kur mēs dodamies, tiekoties ar katru Pēdējo dienu svēto jaunieti, mums skaidri jāapzinās nepieciešamība stiprināt, audzināt un atstāt labu ietekmi uz viņu dzīvi” (“Our Rising Generation,” Liahona, 2006. g. maijs, 47).

Prezidents Gordons B. Hinklijs (1910–2008): „Nekad neaizmirstiet, ka šie bērniņi ir Dieva dēli un meitas un ka jums ir aizbildņa attiecības ar tiem, ka Viņš bija tēvs, pirms jūs kļuvāt par vecākiem, un ka Viņš nav atteicies no Savām vecāka tiesībām vai intereses par šiem bērniņiem. … Audziniet savus bērnus mīlestībā, Tā Kunga audzināšanā un pamācībā. Rūpējieties par saviem bērniņiem. Uzņemiet tos savās mājās un audziniet, un mīliet viņus no visas sirds. Nākotnē viņi varētu paveikt kaut ko tādu, ko jūs nevēlētos, lai viņi darītu, taču esiet pacietīgi, esiet pacietīgi. Jūs neciešat neveiksmi tik ilgi, kamēr cenšaties” (“Words of the Living Prophet,” Liahona, 1998. g. maijs, 26–27).

Džūlija B. Beka, Sieviešu Palīdzības biedrības vispārējā prezidente: „Audzināt nozīmē attīstīt, rūpēties un likt augt. … Lai audzinātu, nepieciešama organizēšana, pacietība, mīlestība un darbs. Izaugsme notiek caur audzināšanu, un šī spēcīgā un ietekmīgā loma ir piešķirta sievietēm” (“Mothers Who Know,” Liahona, 2007. g. novembris, 76, 77).

Barbara Tomsone, otrā padomniece Sieviešu palīdzības biedrības vispārējā prezidijā: „Kā Sieviešu palīdzības biedrības māsas mēs varam palīdzēt cita citai stiprināt ģimenes. Mums ir dotas iespējas kalpot daudzās jomās. Mēs pastāvīgi nonākam saskarē ar bērniem un jauniešiem, kuriem ir nepieciešams tas, ko mēs varam sniegt. Jums, vecākās māsas, ir daudz labu padomu un pieredzes, ar ko dalīties ar jaunākām mātēm. Dažkārt Jauno sieviešu vadītāja vai Sākumskolas skolotāja pasaka vai izdara tieši to, kas ir nepieciešams, lai uzsvērtu to, ko māca vecāki. Un, protams, mums nav nepieciešams kāds īpašs aicinājums, lai palīdzētu kādam draugam vai kaimiņam” (“I Will Strengthen Thee; I Will Help Thee,” Liahona, 2007. g. nov., 117).