„Savā ģimenē es esmu vairākus gadus jaunāks par pārējiem. Es vienmēr jūtos atstumts no savu brāļu un māsu aktivitātēm un sarunām. Ko es varu darīt, lai uzlabotu mūsu attiecības?”

Es arī savā ģimenē esmu vairākus gadus jaunāka par saviem brāļiem un māsām, bet es atklāju, ka viņi vēlas iepazīt mani tikpat daudz, cik es vēlos iepazīt viņus. Tavi brāļi un māsas droši vien būtu sajūsmā, ja tu vienkārši piezvanītu viņiem, lai aprunātos vai uzaicinātu viņus kopā aiziet pusdienās. Pastāsti viņiem, kas notiek tavā dzīvē. Viņiem būs svarīgi zināt, ka tu jūties pietiekami ērti, lai dalītos ar savām domām un jūtām. Runā ar viņiem arī par garīgām tēmām. Tas palīdzēs jums satuvināties ne tikai ar viņiem, bet arī ar Debesu Tēvu.

Es arī esmu pieredzējis šo sarežģīto situāciju. Es domāju, ka labākais, ko mēs varam darīt, ir būt par piemēru saviem vecākajiem brāļiem un māsām. Šādā veidā mīlestība un miers var mājot mūsu starpā. Mums jāsaka viņiem, cik daudz mēs viņus mīlam, un mums jāmēģina būt vienotiem kā ģimenei. Agrāk vai vēlāk viņi sapratīs, cik daudz mēs viņus mīlam. Es zinu, ka šīs lietas nokārtosies soli pa solim.

Dažreiz ir grūti pavadīt laiku ar vecākajiem brāļiem un māsām skolas un citu ikdienas aktivitāšu dēļ. Taču, kad vari, vienkārši ej un parunā ar viņiem, pastāsti viņiem par savu dienu un uzzini, kā viņiem iet. Ja tev ir grūtības ar kaut ko, pajautā viņu viedokli, lai viņi zinātu, ka tu augstu vērtē viņu idejas. Izturies pret viņiem tā, kā tu gribētu, lai viņi izturas pret tevi. Jūs varat spēlēt spēles un kopā pavadīt laiku — tas labi palīdz. Tev arī viņiem jāsaka, ka tu viņus mīli. Taču vissvarīgākais, lūdz Dievu. Debesu Tēvs vienmēr tev palīdzēs.

Kā jaunākais bērns savā ģimenē, dažreiz es jūtos atstumts no savu brāļu un māsu aktivitātēm un sarunām, un mani tas sāpina. Taču, domājot par Jēzu Kristu, es saprotu, ka, daloties kopīgās vērtībās ar savu ģimeni, mēs varam stiprināt un iedrošināt viens otru. Izturies pret visiem ar laipnību un cieņu. Izrādi par viņiem interesi un parādi viņiem, ka tev viņi rūp.

Dažreiz es jūtos aizmirsts tāpēc, ka manām māsām ir pašām savas darīšanas, tieši tāpat kā maniem vecākiem. Ar laiku esmu sapratis, ka viņi visi mani mīl un nav tā, ka viņi nevēlas pavadīt laiku ar mani, bet katrai lietai ir savs laiks. Ir svarīgi izbaudīt katru mirkli, ko tu pavadi ar viņiem, smieties, būt laipniem, būt sirsnīgiem, un pats galvenais, izrādīt viņiem savu mīlestību. Ir svarīgi, lai tu lūgtu un jautātu mūsu Debesu Tēvam palīdzēt tev būt tuvākam saviem brāļiem un māsām. Viņš sadzirdēs tevi un palīdzēs tev.

Es esmu jaunākā no septiņiem bērniem. Kad biju jaunāka, es jutos atstumta, bet es arī sapratu, ka viņi tiešām mani mīl, pat vairāk nekā es domāju. Iespējams, tu pašreiz nevari ar viņiem saprasties, taču labākais laiks, ko pavadīju ar saviem brāļiem un māsām, bija sarunas. Es sapratu, ka viņi man uzticējās, un tas tā ir joprojām. Lai aprunātos ar viņiem, es centos palīdzēt viņiem izpildīt viņu pienākumus, būt laipnai pret viņiem, centos nedusmoties uz viņiem un strādāt kopā ar viņiem, lai viņi varētu man palīdzēt. Tas palīdzēja man justies iesaistītai un mīlētai.