Topiet pilnveidoti Viņā

Mūsu Debesu Tēvam un mūsu Glābējam Jēzum Kristum ir spēks mūs izglābt un pārveidot. Viņi var mums palīdzēt kļūt līdzīgākiem Viņiem.

Pirms dažiem gadiem vienam no mūsu gados jaunajiem mazdēliem, Āronam, sāka rasties veselības problēmas. Viņš ļoti nogura, uz viņa ķermeņa parādījās diezgan daudz zilumu un viņš vairs neizskatījās vesels. Pēc medicīniskās pārbaudes viņam tika diagnosticēta aplastiskā anēmija smagā formā — slimība, kuras rezultātā viņa kaulu smadzenes pārtrauca ražot sarkanās un baltās asins šūnas un trombocītus. Bez ārstēšanas un pilnīgas izdziedināšanas viņa asinis nespēja ne pareizi sarecēt, ne cīnīties ar infekcijām, tāpēc pat nelieli kritieni, ievainojumi vai slimības varēja ātri kļūt dzīvībai bīstamas.

Ārons kādu laiku regulāri saņēma trombocītu un asins pārliešanu, lai pasargātu sevi no briesmām. Ārsti paskaidroja, ka vienīgais līdzeklis pret šo slimību būtu kaulu smadzeņu pārstādīšana, un vislielākā cerība gūt panākumus būtu tad, ja donors būtu māsa vai brālis. Ja viņam ar kādu no saviem brāļiem vai māsām būtu ideāla saderība, tad pārstādīšanas iznākums varētu izglābt viņa dzīvību. Viņa četri jaunākie brāļi tika pārbaudīti, un izrādījās, ka ar vienu brāli, Maksvelu, viņam bija perfekta saderība.

Pat ar perfektu donora atbilstību kaulu smadzeņu pārstādīšana joprojām rada nopietnu komplikāciju risku. Šī procesa rezultātā paša Ārona šūnas slimajās kaulu smadzenēs tiktu iznīcinātas ar ķīmijterapiju un apstarošanu pirms cilmes šūnu saņemšanas no sava brāļa Maksvela kaulu smadzenēm. Turklāt, Ārona novājinātās imūnsistēmas dēļ viņam vairākas nedēļas bija jābūt izolācijā slimnīcā un tad vairākus mēnešus mājās ar īpašiem protokoliem, ierobežojumiem un medikamentiem.

Cerētais pārstādīšanas iznākums būtu tāds, ka Ārona ķermenis neatgrūstu donora šūnas un ka Maksvela šūnas pakāpeniski ražotu Ārona ķermenim nepieciešamās sarkanās un baltās asins šūnas un trombocītus. Veiksmīga donora šūnu pārstādīšana izraisa manāmas fizioloģiskas izmaiņas. Ārsts izskaidroja pārsteidzošu faktu: ja Ārons pastrādās noziegumu un nozieguma vietā paliks viņa asinis, policija varētu arestēt viņa brāli Maksvelu. Tas ir tāpēc, ka Maksvela pārstādītās šūnas ražos Ārona asinis, un tajās būs Maksvela DNS, un tas tā būtu visu viņa atlikušo dzīvi.

Tas, ka Ārons tiktu izglābts, pateicoties sava brāļa asinīm, ir rosinājis daudzas pārdomas par Jēzus Kristus Izpirkšanas asinīm un Viņa Izpirkšanas ietekmi uz mums. Šodien es vēlētos pievērst uzmanību pastāvīgām, dzīvinošām izmaiņām, kas notiek mūsos tad, kad mēs ļaujam Tam Kungam darīt brīnumus.¹

Āronam nepiemita tāds spēks, lai viņš pats varētu pārvarēt šo slimību. Viņa ķermenis nespēja ražot asins šūnas, kas bija nepieciešamas viņa dzīvības uzturēšanai. Lai arī ko viņš pats darītu, viņš nespēja dziedināt savas kaulu smadzenes. Tāpat kā Ārons nevarēja sevi izārstēt, mēs nevaram izglābt paši sevi. Lai vai kādi arī mēs būtu — spējīgi, izglītoti, izcili vai spēcīgi —, mēs nevaram attīrīt sevi no saviem grēkiem, pārveidot savu ķermeni par nemirstīgu vai paaugstināt sevi. Tas ir iespējams tikai caur Glābēju Jēzu Kristu un Viņa īstenoto, bezgalīgo Izpirkšanu. „Nav neviena cita ceļa vai vārda, dota zem debesīm, ar ko cilvēks var tikt izglābts Dieva valstībā.”² Tās ir Viņa izpērkošās asinis, kas attīra un svēta mūs.³

Lai arī Ārons nevarēja pats sevi dziedināt, lai pārstādīšana izdotos, viņam vajadzēja būt gatavam darīt to, ko prasīja ārsti — pat ļoti sarežģītas, izaicinošas lietas. Lai gan mēs nevaram paši sevi izglābt, — kad mēs pakļaujamies Tā Kunga gribai un ievērojam savas derības, — ceļš mūsu pestīšanai ir atvērts.⁴ Tāpat kā ar ievērojamo Ārona DNS asins šūnu pārmaiņu procesu, mēs varam izmainīt savas sirdis⁵, tiekties pēc līdzības Viņam savā izskatā⁶ un kļūt par jaunām radībām Kristū.⁷

Alma atgādināja Zarahemlas tautai par iepriekšējo paaudzi, kas tika pievērsta. Runājot par savu tēvu, Alma paskaidroja, ka „atbilstoši viņa ticībai viņa sirdī notika varena pārmaiņa”.⁸ Viņš pēc tam vaicāja: „Vai jūs esat piedzīvojuši šo vareno pārmaiņu savās sirdīs?”⁹ Ne jau cilvēki izmainīja savas sirdis. Tas Kungs veica patiesās izmaiņas. Par to Alma bija ļoti pārliecināts. Viņš sacīja: „Lūk, Viņš izmainīja to sirdis.”¹⁰ „Viņi pazemojās un paļāvās uz patieso un dzīvo Dievu … [un] bija uzticīgi līdz galam, … [un] tika izglābti.”¹¹ Ļaudis vēlējās atvērt savas sirdis un izrādīt ticību, un tad Tas Kungs izmainīja to sirdis. Un kas tā bija par varenu pārmaiņu! Padomājiet par atšķirībām šo divu vīriešu, vārdā Alma, dzīvē — pirms un pēc tam, kad viņu sirdis tika izmainītas.¹²

Mēs esam Dieva bērni ar cēlu likteni. Mēs varam tikt izmainīti, lai kļūtu līdzīgi Viņam, un „saņem[t] prieka pilnību”.¹³ No otras puses, Sātans tik to vien gribētu, lai mēs būtu tikpat nožēlojumi kā Viņš.¹⁴ Mums pašiem ir spēja izvēlēties, kam mēs sekosim.¹⁵ Kad mēs sekojam Sātanam, mēs dodam spēku viņam.¹⁶ Kad mēs sekojam Dievam, Viņš dod spēku mums.

Glābējs mums mācīja, ka mums ir jābūt pilnīgiem.¹⁷ Tas var likties tik biedējoši. Es skaidri saskatu savus personiskos trūkumus un sāpīgi apzinos, cik tālu esmu no pilnības. Mums var būt tendence domāt, ka mums ir jābūt nevainojamiem, bet tas nav iespējams. Sekošana katram ieteikumam jebkurā no pasaules pašpalīdzības grāmatām nepalīdzēs sasniegt vēlamo. Ir tikai viens ceļš un ir tikai viens vārds, caur kuru nāk pilnība. Mēs „[sasniedzam] pilnību caur Jēzu, Jaunās Derības starpnieku, kurš veica šo pilnīgo Izpirkšanu caur Savu asiņu izliešanu”.¹⁸ Mūsu pilnība ir iespējama, tikai pateicoties Dieva labvēlībai.

Vai varat iedomāties, cik gan neiespējami tas būtu mūsu jaunajam mazdēlam Āronam pieņemt to, ka viņam pašam vajadzētu saprast un paveikt visas ārstnieciskās procedūras, kas ir saistītas ar viņa šūnu pārstādīšanu? Mums nevajadzētu pieņemt, ka mums mūsu pilnveides brīnumainajā procesā jādara tas, ko spēj vienīgi Pestītājs.

Moronijs, noslēdzot savu pierakstu, mācīja: „Nāciet pie Kristus un topiet pilnveidoti Viņā, un …, ja jūs noraidīsit jebkādu bezdievību un mīlēsit Dievu ar visu savu spēku, prātu un sirdi, tad Viņa labvēlība ir pietiekama jums, lai ar Viņa labvēlību jūs varētu būt pilnīgi Kristū.”¹⁹ Cik mierinoša un stiprinoša mācība! Viņa labvēlība ir pietiekama man. Viņa labvēlība ir pietiekama jums. Viņa labvēlība ir pietiekama visiem, kas „[ir] bēdīgi un grūtsirdīgi”²⁰.

Ar ārstnieciskajām procedūrām, kādu, piemēram, saņēma Ārons, vienmēr ir kāda neskaidrība par iznākumu. Patiesībā Āronam vajadzēja veikt otru pārstādīšanu, kad pēc pirmās radās komplikācijas. Par laimi, runājot par garīgu sirds pārmaiņu, mums nav jālauza galva par to, vai tā notiks. Kad mēs dzīvojam saskaņā ar Viņa gribu, „pilnībā paļaujoties uz Tā nopelniem, kam ir vara izglābt”²¹, mums ir 100 procentu garantija, ka caur Glābēja asinīm mēs tiksim attīrīti un galu galā tapsim pilnveidoti Viņā. Viņš ir „patiesības Dievs un [nevar] melot”²².

Nav šaubu, ka šis pārmaiņu process prasa laiku, un tas tiks paveikts tikai pēc šīs dzīves, bet apsolījums ir drošs. Kad šķiet, ka Dieva solījuma piepildījums ir tālu, mēs joprojām pieņemam šos solījumus, zinot to, ka tie tiks piepildīti.²³

Brīnumainās pārmaiņas Ārona veselībā ir sagādājušas milzīgu prieku mūsu ģimenē. Iztēlojieties to lielo prieku Debesīs, kad mūsu dvēseles piedzīvo varenas pārmaiņas.

Mūsu Debesu Tēvs un mūsu Glābējs Jēzus Kristus mīl mūs un laipni piedāvā mainīt un pilnveidot mūs. Viņi to vēlas darīt. Tas ir Viņu darba un godības pamatā.²⁴ Es liecinu, ka Viņiem ir spēks to darīt, kad mēs nākam pie Viņiem ticībā. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.