Drosme pasludināt patiesību

1982. gadā es pabeidzu mācības tehniskajā koledžā, iegūstot grādu topogrāfijas specialitātē.

Gada beigās kāds studiju biedrs uzaicināja mani uz sarunu. Es atceros, ka mēs devāmies projām no pārējiem kursabiedriem un aizgājām uz kādu vietu blakus sporta laukumam. Kad mēs tur nonācām, viņš pastāstīja man par savu reliģisko pārliecību un viņš man ne vien parādīja grāmatu, bet viņš iedeva man šo grāmatu. Godīgi sakot, es neatminos visu, ko viņš sacīja, taču es labi atceros to brīdi un to, kā jutos, kad viņš teica: „Es vēlos tev liecināt, ka šī grāmata ir patiesa un ka Jēzus Kristus evaņģēlijs ir atjaunots.”

Pēc mūsu sarunas es devos mājās, pāršķīru dažas grāmatas lappuses un noliku to plauktā. Tā kā bija mācību gada beigas, un tas bija manu topogrāfijas studiju pēdējais gads, es šai grāmatai nepievērsu īpašu uzmanību, tāpat kā kursabiedram, kurš bija ar to dalījies. Jūs jau varat uzminēt šīs grāmatas nosaukumu. Jā, tā bija Mormona Grāmata.

Pēc pieciem mēnešiem uz manām mājām bija atnākuši misionāri; viņi jau grasījās doties projām, kad es pārrados mājās no darba. Es viņus ieaicināju atpakaļ. Mēs apsēdāmies uz nelielās terases manas mājas priekšā, un viņi mani mācīja.

Savos patiesības meklējumos es viņiem jautāju, kura baznīca ir patiesa un kā es to varu atrast. Misionāri man mācīja, ka es pats varu saņemt šo atbildi. Ar lielām cerībām un vēlmi es pieņēmu viņu aicinājumu — izlasīt vairākas nodaļas no Mormona Grāmatas. Es lūdzu no sirds un ar patiesu nolūku (skat. Moronija 10:4–5). Atbilde uz manu jautājumu bija skaidra, un dažas dienas vēlāk, precīzāk, 1983. gada 1. maijā, es tiku kristīts un konfirmēts par Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas locekli.

Šodien, domājot par šo notikumu virkni, es skaidri redzu, cik svarīga loma bija mana kursabiedra drosmei, kad viņš liecināja par atjaunoto patiesību un pasniedza man taustāmu Jēzus Kristus atjaunotā evaņģēlija pierādījumu — Mormona Grāmatu. Šī vienkāršā, taču man tik nozīmīgā rīcība lika pamatu saiknei starp mani un misionāriem, kad es viņus satiku.

Man tika parādīta patiesība, un pēc savām kristībām es kļuvu par Jēzus Kristus mācekli. Turpmāko gadu gaitā ar ļoti īpašu cilvēku — vadītāju, skolotāju un draugu — palīdzību, kā arī caur personīgajām studijām es uzzināju, ka, izlemjot kļūt par Jēzus Kristus mācekli, esmu apņēmies ne vien iestāties par patiesību, bet arī sludināt to.

Piekrītot ticēt patiesībai un sekot tai un pieliekot pūles, lai kļūtu par patiesiem Jēzus Kristus mācekļiem, mēs nesaņemam sertifikātu, kas garantētu, ka mēs nepieļausim kļūdas, ka mēs netiksim kārdināti atstāt patiesību, ka mēs netiksim kritizēti vai ka mēs nepieredzēsim likstas. Taču zināšanas par patiesību māca, ka tad, kad mēs nostājamies uz šaurās jo šaurās takas, kas mūs aizvedīs atpakaļ Debesu Tēva klātbūtnē, vienmēr atradīsies veids, kā izbēgt no šīm problēmām (skat. 1. korintiešiem 10:13); vienmēr pastāvēs iespēja — apšaubīt savas šaubas, pirms sākt apšaubīt savu ticību (skat. Dītera F. Uhtdorfa vispārējās konferences runu „Nāciet, pievienojieties mums!”, Liahona, 2013. g. nov., 21. lpp.); un, visbeidzot, mums ir dota garantija, ka mums nekad nevajadzēs iet cauri ciešanām vieniem, jo Dievs apmeklē Savus ļaudis viņu ciešanās (skat. Mosijas 24:14).

Kad esam izpratuši patiesību, Tas Kungs mums dod iespēju darīt to, ko darītu Viņš, ja šobrīd atrastos šeit. Patiesi, caur Savām mācībām Viņš mums ir parādījis, kas mums ir jādara: „Un jūs dosities uz priekšu Mana Gara spēkā, sludinot Manu evaņģēliju, ik pa divi, Manā Vārdā, paceļot savas balsis kā ar bazūnes skaņu, pavēstot Manu vārdu līdzīgi Dieva eņģeļiem.” (Mācības un Derību 42:6.) Kalpošana misijā mūsu jaunības laikā ir unikāla iespēja!

Jaunie vīrieši, lūdzu, neatlieciet savu gatavošanos kalpot Tam Kungam kā misionāri. Saskaroties ar situācijām, kas var apgrūtināt lēmumu par došanos misijā — piemēram, mācību pārtraukšanu uz kādu laiku, atvadīšanos no draudzenes bez jebkādas garantijas, ka jūs atsāksies tikties, vai atteikšanos no darba —, atcerieties Glābēja piemēru. Savas kalpošanas laikā arī Viņš saskārās ar grūtībām, tai skaitā kritiku, vajāšanu un galu galā — Sava Izpirkšanas upura rūgto biķeri. Tomēr Viņš it visos gadījumos tiecās darīt Sava Tēva gribu un pagodināt Viņu. (Skat. Jāņa 5:30; 6:38–39; 3. Nefija 11:11; Mācības un Derību 19:18–19.)

Jaunās sievietes, ja vien jūs to vēlaties, jūs esat laipni aicinātas strādāt Tā Kunga vīna dārzā, un, gatavojoties pilna laika misionāru kalpošanai, jums neies secen tie paši izaicinājumi.

Visiem tiem, kuri vēlas Viņam kalpot, es varu apsolīt, ka šie 24 vai 18 kalpošanas mēneši misijā paies tāpat, kā tie paietu, jums paliekot mājās, taču cienīgus jaunos vīriešus un jaunās sievietes no šīs Baznīcas misijā gaida neatkārtojamas iespējas. Privilēģija — pārstāvēt Glābēju Jēzu Kristu un Viņa Baznīcu — nevar tikt neievērota. Piedalīšanās neskaitāmās lūgšanās, liecības stiprināšana un dalīšanās tajā vairākas reizes dienā, Svēto Rakstu studēšana daudzu stundu garumā un tikšanās ar cilvēkiem, kurus jūs nekad nesatiktu, ja būtu palikuši mājās, — tā ir neaprakstāma pieredze. Tāda paša līmeņa pieredze ir paredzēta arī tiem jauniešiem, kurus Tas Kungs aicina kalpot kalpošanas misijās. Jūs esat ļoti gaidīti un vajadzīgi. Lūdzu, nenonieciniet kalpošanas misijas nozīmīgumu, jo arī kalpošanas misijas sniedz neaprakstāmu pieredzi. „Liela ir dvēseļu vērtība Dieva acīs” (Mācības un Derību 18:10), tai skaitā jūsu pašu dvēseļu vērtība.

Kad atgriezīsieties no misijas, iespējams, jūs vairs negaidīs jūsu draudzene vai draugs, taču jūs būsiet labi apguvuši sekmīgu kontaktu dibināšanas veidu. Pateicoties jūsu gūtajiem ieskatiem, akadēmiskās studijas dos jums jēgpilnākas zināšanas par pienācīgu sagatavošanos algotam darbam, un, visbeidzot, jums būs pilnīga pārliecība par to, ka esat drosmīgi sludinājuši miera evaņģēliju, liecinot par atjaunoto patiesību.

Jūs, kas esat precējušies un ejat cauri dažādiem dzīves posmiem, — jūs esat ļoti vajadzīgi Tā Kunga darbā. Sagatavojieties. Dzīvojiet veselīgi, tiecoties pēc laicīgās un garīgās pašpaļāvības, jo iespējām darīt to, ko Tas Kungs darītu Savu bērnu labā, nav vecuma ierobežojuma. Visjaukāko pieredzi, kas mums ar sievu ir bijusi pēdējo gadu laikā, mēs esam guvuši, kalpojot kopā ar īpašiem pāriem, kalpojot īpašās vietās un kalpojot ļoti īpašiem cilvēkiem.

Pieredze, ko guvu savu topogrāfijas studiju pēdējā gadā, iemācīja man, ka mēs vienmēr iestājamies par patiesību, sludinot to, un ka iestāšanās par patiesību ir proaktīva rīcība. Iestājoties par patiesību, to nekad nevajadzētu darīt agresīvi, bet drīzāk ar patiesu ieinteresētību — mīlēt, dalīties un aicināt tos cilvēkus, kuriem liecinām par patiesību, domājot tikai par mīlošā Debesu Tēva bērnu laicīgo un garīgo labklājību (skat. Mosijas 2:41).

2021. gada oktobra vispārējā konferencē prezidents Rasels M. Nelsons, mūsu mīļotais pravietis, mācīja, ka pretēji dažu domām, tas, ko mēs dēvējam par pareizo un nepareizo, tik tiešām pastāv. Absolūta patiesība — mūžīga patiesība — patiešām pastāv. (Skat. „Tīra patiesība, tīra doktrīna un tīra atklāsme” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2021. g. nov., 6. lpp.)

Svētie Raksti mums māca: „Patiesība ir zināšanas par to, kas ir un kas bija, un kas nāks.” (Mācības un Derību 93:24.)

Zināšanas par patiesību nepadara mūs labākus par citiem cilvēkiem, taču tās mums māca, kas mums jādara, lai atgrieztos Dieva klātbūtnē.

Pārliecināti dodoties uz priekšu Kristū ar drosmi ne vien sludināt patiesību, bet arī dzīvot saskaņā ar to, jūs atradīsiet mierinājumu un mieru satricinājumos, ar ko jums nāksies saskarties šajās dienās.

Dzīves pārbaudījumi var notriekt mūs no kājām, taču ziniet, ka tad, ja mēs īstenojam ticību Jēzum Kristum, diženajā mūžības skatījumā „[mūsu] ciešanas būs … tikai mazu brītiņu” (Mācības un Derību 121:7). Lūdzu, nenosakiet termiņu attiecībā uz to, kad jūsu grūtībām un pārbaudījumiem būtu jābeidzas! Paļaujieties uz Debesu Tēvu un nepadodieties, jo, ja mēs padosimies, mēs nekad neuzzināsim, kāds būtu bijis mūsu ceļojuma noslēgums Dieva valstībā.

Turieties pie patiesības, mācoties no patiesības avotiem:

• Svētajiem Rakstiem (skat. 2. Nefija 32:3);

• praviešu vārdiem (skat. Amosa 3:7);

• Svētā Gara (skat. Jāņa 16:13).

Es liecinu par Jēzu Kristu un to, ka šī ir Viņa Baznīca. Mums ir mūsdienu pravietis, un mēs vienmēr jutīsimies brīvi, drosmīgi pasludinot patiesību. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.